Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.

Ceturtdien KEM atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

"Pārstāvniecība kalpos kā atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, nodrošinot tuvāku klātbūtni reģionā. Sagaidām, ka pārstāvniecības izveides rezultātā mums izveidosies ciešāka saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas reģiona vajadzību izpratnes veidošanai," norāda Melnis.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Lietuvas centrālā banka noteikusi 200 000 eiro sodu bankai "Revolut Bank" par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu.

Pati banka informēja centrālo banku par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu, informēja Lietuvas Banka.

"Sods "Revolut Bank" noteikts, ņemot vērā, ka banka līdzīgu pārkāpumu veica arī 2022.gadā un par to tika noteikts soda mērs," paziņoja Lietuvas Banka.

Kā norādīja centrālā banka, ir ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi, ka banka ir atzinusi pārkāpumu, pati to atklājusi un izlabojusi.

Vājo bankas iekšējo procesu dēļ "Revolut Bank" ekspozīciju limita prasības pārkāpa divus mēnešus, sākot ar 2023.gada jūliju. Pēc tam banka noteica trūkumu iemeslus un septembrī trūkumi tika novērsti.

Revolut paziņojumā presei norāda, ka šos jautājumus uztver nopietni un identificējis šo incidentu, ziņojot par to regulatoram, un dažu dienu laikā to pilnībā novēršot. Revolut arī ievieš uzlabotas kontroles, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Baltijā modernākā medicīniskā laboratorija SIA “Centrālā laboratorija” pagājušajā gadā laboratorisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā ieguldījusi 2,13 miljonus eiro.

Kopumā 2024.gadā izveidotas 17 jaunas filiāles jeb paraugu ņemšanas punkti visā Latvijā, ieguldīts jaunas automatizētas laboratorijas attīstībā Rīgā un arī jaunos medicīnisko analīžu veidos vēl precīzākai diagnostikai.

“Medicīniskie laboratoriskie izmeklējumi ir efektīvas diagnostikas un ārstēšanas pamats. Tieši tāpēc mēs no savas puses turpinām ieguldīt, lai laboratoriskie izmeklējumi būtu iedzīvotājiem pieejami iespējami tuvāk to dzīvesvietai vai ārstu praksēm, atvieglojot pacientu pieredzes ceļu un padarot to iespējami ērtāku. Līdztekus pieejamībai par savu mērķi esam izvirzījuši arī kvalitāti un inovācijas, lai gan pacientiem, gan ārstniecības personālam būtu pieeja jaunākajiem analīžu veidiem, kas palīdz efektīvāk diagnosticēt un precīzāk ārstēt,” norāda “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;