Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.
Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.
Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.
Cukura deficīts
Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.
Šajā pašā laikā pieejamā informācija liecina, ka globālie cukura krājumi ir visai lieli – gada laikā tiem no 98,3 miljoniem tonnām paredz kritumu līdz 95,3 miljoniem tonnām. Tādējādi kāds vispārējs cukura iztrūkums pasaulē nebūt nezīmējās. Tiek lēsts, ka pie augstākas cenas uz Brazīlijas cukura ražošanas problēmu fona to potenciāli vairāk varēs dabūt ārā, piemēram, no Indijas krātuvēm.
Šobrīd pārsvarā nomanāmi paredzējumi, ka šā gada sliktajiem laika apstākļiem būs negatīva ietekme arī uz nākamā gada cukurniedru ražu. Turklāt nav izslēgts, ka laika apstākļu ziņā būs vēl kādi negatīvi pārsteigumi. Cukura tirgus šobrīd ir visai pateicīgs cenu pieguma spekulācijām. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka šāda situācija uz šo tirgu atvilinājusi visai daudz spekulantus, kas jau tā karstā situācija vien piešķīlis papildu dzirksteli tālākam cenu pieaugumam.
Tiek arī norādīts, ka cukura ziņā plaukušās problēmas ar to piegādēm (līdzīgi tas ir ar dauzām citām izejvielām). Transporta izmaksas pandēmijas laikā šāvušās debesīs. Vērojami spriedumi – ja pandēmiju ierobežot neizdodas, tad sastrēgumi ostās var kļūt par jauno normālo. Valdot šādam fonam, HSBC Holdings eksperti izpaudušies, ka pie šobrīd tik saspringtās situācijas pat kādam nelielam negadījumam var būt ļoti liela ietekme uz kopējo piegāžu ķēžu stabilitāti. Piemēram, Vācija nupat fiksēta biznesa omas pasliktināšanās. Daļēji tas saistīts tieši ar bažām par metālu, plastmasas detaļu, pusvadītāju un dažādu citu lietu iztrūkumu.
Kopā par trešdaļu dārgāka
Protams, cukurs veido vien daļu no kopējā pārtikas cenu vienādojuma. Šajā ziņā ar saviem jaunākajiem pasaules pārtikas cenu mērījumiem nupat klājā nākusi Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO).Šī vasara pārtikas cenu pieauguma frontē bija nesusi nelielu atslābumu, kur jūnijā un jūlijā tās nedaudz saruka. Tomēr augusts tam ir pielicis treknu punktu. Proti, iepriekšējā mēnesī FAO apkopotā globālā pārtikas cenu indeksa vērtība salīdzinājumā ar jūlija mēnesi pieauga par 3,1%, kas ir visai daudz. Tiesa gan, tas nav nekas, ja aplūko bildi gada skatījumā.
Proti, 12 mēnešos pārtikas cena pasaulē pieaugsi par veseliem 32,9%. Graudaugu cenu apakšindeksa vērtība gada laikā pieaugusi par 31,1%. Savukārt gaļas, piena produktu un augu eļļu cenu indeksu vērtība augusi attiecīgi par 22%, 13,6% un teju 70%.FAO cukura cenu indekss mēneša laikā uzšāvies par 10% augstāk. Savukārt gada laikā tā vērtība pieaugusi par 50%.FAO pārstāvji arī liek noprast, ka tuvākajos mēnešos cerēt uz kādu jūtamāku pārtikas cenu samazināšanos, visticamāk, ir veltīgi. Tiek norādīts, ka pārtikas ražošanas joma saskaras gan ar darbinieku pieejamības problēmām, gan ar jau minētajiem piegāžu izaicinājumiem.
FAO vēl, piemēram, samazināja savas pasaules graudaugu krājumu krājumu aplēses. Viens no galvenajiem iemesliem tam bija sausums Amerikas pasaules daļā. “Mums vajag labus laika apstākļus [nākamajā ražas sezonā]. Ja kaut kas pārtikas piedāvājuma ziņā nespēs apmierināt gaidas, tad augstu cenu situācija var būt vērojama daudz ilgāk,” piebildis FAO vecākais ekonomists Abdolerza Abassians. Sevišķi nepatīkams pārtikas cenas kāpums var būt tiem reģioniem, kur tās iegādei jau tā pirms šīm tendencēm (un pandēmijas) bija jāatvēl liela daļa ienākumu.
Ar mākoņiem riskanti
Uz to, ka šogad ar laika apstākļiem kaut kas varētu nebūt kārtībā DB vērsa uzmanību gan pagājušā gada beigās, gan šā gada sākumā. Sliktās ziņas tad bija tās, ka jau kādu laiku sevi bija pieteicis visai spēcīgs La Nina fenomens. Tā saucamā La Nina nozīmē straujāku nekā parasti Klusā okeāna virsmas atdzišanu (pretējs process tam ir El Ninjo fenomens). La Nina fenomena materializēšanās mēdz nozīmēt krietni lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā parasti gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Būtībā spēcīga šo fenomenu (arī El Ninjo) periodiska materializēšanās nozīmē, ka laika apstākļi kļūst ekstremālāki – piemēram, plūdi ir lielāki, vērtas postošākās un sausums – iznīcinošāks.
Neiepriecinošās ziņas no mākoņu vērotāju puses ir tās, ka varētu materializēties otrs La Nina fenomens pēc kārtas. Tā, piemēram, ziņo Bloomberg, kas izceļ ASV Klimata prognozēšanas centra (Climate Prediction Center) šādi sacīto šajā sakarā.
Meteorologu teiktajam periodisku uzmanību pievērš arī ekonomistu un finanšu tirgus dalībnieku armijas. Piemēram, ja viena reģiona tiek solīts liels sausums, tad tas nozīmē, ka kādu lauksaimniecības izejvielu raža var būt mazāka. Arī kādi postoši plūdi un vērtas var ietēmēt visdažādāko izejvielu cenu un veselu ekonomikas sektoru dinamiku. Pagaidām bāzes paredzējumi pamatā saistās ar atgūšanos no globālās pandēmijas un inflācijas nomierināšanos (pēc zināmas patrakošanas šogad). Tomēr tam, ka pārtika ir dārga un kļūst pat arvien vēl dārgāka var būt visai liela ietekme. Jau rakstīts, ka tam var būt dažādas sekas, piemēram, augoša ģeopolitiska nestabilitāte.
Bieži vien, piemēram, pirms 10 gadiem vērojamais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Toreiz pārtikas cenām pieaugt lika gan postošs sausums, gan tas, ka arī tad dažas valstis lēma pārtraukt savu dažu pārtikas izejvielu eksportu. Pēc tam notiekošais raisīja jau milzīgu cilvēku plūsmu uz Eiropu jeb sākās tā saucamā bēgļu krīzi, kam jau bijusi un vēl būs milzīga ietekme uz dažnedažādiem procesiem vecajā kontinentā. Arī tagad tas jau tā aktuālo bēgļu krīzi var padarīt vēl izteiktāku.
