Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Dārgāks bija siers un biezpiens (par 23,1%), piena produkti (par 24,2%), piens (par 23,3%), jogurts (par 24,9%). Cenas pieauga maizei (par 13,7%), miltiem un citiem graudaugiem (par 39%), konditorejas izstrādājumiem (par 7,8%), makaronu izstrādājumiem (par 23,2%) kā arī rīsiem (par 25,2%).

Cenas palielinājās mājputnu gaļai (par 19,1%), svaigiem augļiem (par 14,8%), kafijai (par 14,8%), augu eļļai (par 37,1%), saldējumam (par 20,1%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (par 3,8%), gaļas izstrādājumiem (par 11,2%), sviestam (par 14%), cukuram (par 16,4%), ievārījumam un medum (par 12,4%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (par 9,6%), šokolādei (par 6,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (par 11,7%), augļu un dārzeņu sulām (par 6,7%), sālim un garšvielām (par 19,6%) un olīveļļai (par 15,2%).

Savukārt lētāka bija cūkgaļa - par 4,6%.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4%. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 6,1%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,8%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.

Mājokļa iekārtas grupā cenas kāpa vidēji par 7,4%, galvenokārt sadārdzinoties mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet auto gāze - par 35,8%. Vidējais cenu līmenis pieauga automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī rezerves daļām un piederumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,2%. Dārgāki bija atpūtas un sporta pakalpojumi, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi, rotaļlietas, televīzijas abonēšanas maksa. Savukārt lētākas bija grāmatas un personālie datori.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 8,5%, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija arī autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, apģērbiem, apaviem un telekomunikāciju pakalpojumiem.

Salīdzinot ar šā gada februāri, martā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (par 6,6%), svaigiem dārzeņiem (par 4,8%), maizei (par 2,5%) un svaigiem augļiem (par 2,5%). Dārgāka bija mājputnu gaļa (par 4,1%), cūkgaļa (par 3,4%), liellopu gaļa (par 5,4%) un gaļas izstrādājumi (par 1,6%).

Cenas pieauga sieram un biezpienam (par 3%), piena produktiem (par 3,1%) un pienam (par 3,5%). Akciju noslēgumu ietekmē cenas kāpa saldējumam (par 5,3%), augu eļļai (par 8%) un šokolādei (par 3,4%). Dārgāks kļuva arī sāls un garšvielas (par 10,5%), ievārījums un medus (par 4,7%), cukurs (par 5%), milti un citi graudaugi (par 2,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (par 4%) un makaronu izstrādājumi (par 3,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem (par 1,3%). Alkoholiskie dzērieni kļuva dārgāki par 0,6%, akciju noslēgumu ietekmē sadārdzinoties vīnam (par 2,5%) un alum (par 0,4%).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis martā pieauga par 7%, ko ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 6,7%, bet apaviem - par 8,2%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,8%. Sadārdzinājās elektroenerģija, cietais kurināmais, siltumenerģija, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 9,4%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums par 17,1%. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 20,3%, benzīna - par 15%, auto gāzes - par 2,5%. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1%. Dārgāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi, kā arī akciju noslēgumu ietekmē cenas palielinājās barībai lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis samazinājās personālajiem datoriem un ziediem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un neelektriskām ierīcēm personīgai aprūpei.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2022.gada martā bija par 22,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 22,7%, bet pakalpojumiem - par 21,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozēja, ka 2022.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt augušas par 3%, inflācijai gada laikā sasniedzot 11,2%."Būtiskākie inflācijas virzītāji pagājušajā mēnesī, visticamāk, bija degviela, pārtika, kā arī ar mājokli saistītās izmaksas," sacīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka elektrības vidējā cena "NordPool" biržā martā bija par gandrīz 60% augstāka nekā februārī. Arī augsto dabasgāzes cenu rezultātā ar mājokli saistītas izmaksas Latvijā saglabājās augstas, taču to pieaugumu un lomu inflācijā slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Tāpat, lai gan pasaulē naftas cenās reģistrētas svārstībās, to līmenis saglabājās augsts, virzot uz augšu arī degvielas cenas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

No politiķiem sagaidām, ka inflāciju vismaz neveicina

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji.

Proti, gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Vēl augstāka inflācija bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%), pārējām valstīm – zemāka, vairākām, kā Somijai (5,8%), Portugālei (5,5%), Francijai (5,1%), Maltai (4,5%) – pat būtiski zemāka nekā pie mums. Savukārt ES vidēji gada inflācija martā bijusi 7,8%, bet eirozonā – 7,4%. Vēl būtiski, ka martā Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 3,3%, Lietuvā – par 2,4%, bet Igaunijā – par 2,7%.

Tātad, tā turpinot, varam izvirzīties arī līderos. Saprotams, ka ar administratīvām metodēm inflācijas pieaugumu ievērojami apturēt nevar, it īpaši, ja tas, kā šoreiz, lielā mērā ir ārējo notikumu ietekmēts. Taču tas, ko var darīt, ir vismaz neveicināt cenu pieauguma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli Dienai, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās no ilgākas snaudas pandēmijā pamodās inflācijas pūķis. Ir skaidrs, ka tam vēl nežēlīgāk sabiedrību dzīves līmeni un sakrātā vērtību liks papostīt Krievijas karš Ukrainā.

Attiecīgi ir arī centieni kaut ko likt pretī šim pamodinātajam pirmatnējam ekonomikas spēkam.

Nupat ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), kas no centrālajām bankām tiek uzskatīta par proaktīvāku – tādu, kuras soļiem citi seko –, pārstāvji likuši noprast, ka ASV dolāru likmju pieaugums varētu būt straujāks.

FRS savas ASV dolāru procentlikmes par ceturtdaļprocentpunktu paaugstināja maijā, lai gan nu nostiprinās pieņēmums, ka savā nākamajā sanāksmē maijā FRS dolāru likmes palielinās uzreiz par pusprocentpunktu, bet līdz gada beigām – kopumā aptuveni par 2,25 līdz 3 procentpunktiem. FRS arī atklāja, ka mazinās savu dolāru drukāšanas rezultātā uzblīdušo deviņu triljonu bilanci par gandrīz 100 miljardiem dolāru mēnesī. Tas tiks darīts, pārstājot reinvestēt guvumus no sapirkto parādu kalna papīru termiņa iztecēšanas. Jānorāda, ka ASV inflācija martā sasniegusi 8,5%, kas ir jauns 40 gadu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes

Hipa Gustavsone, Tietoevry (Igaunija) EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka piedāvā iedzīvotājiem personiskās inflācijas kalkulatoru

LETA--BNS, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijai Lietuvā sasniedzot rekordaugstu līmeni, valsts centrālā banka piedāvājusi iedzīvotājiem izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī.

"Katra cilvēka personiskā inflācija var atšķirties no inflācijas Lietuvā, jo atšķiras cilvēku pirktās preces, saņemtie pakalpojumi, to apjoms, attiecīgi atšķiras arī izdevumi," Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas ekspertu diskusijā par cenām norādījusi centrālās bankas ekonomiste Justīna Gaižutīte.

Pēc viņas teiktā, elektroniskais kalkulators dos iespēju detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem - pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem.

"Ikviens var sīki ierakstīt savus izdevumus un salīdzināti, kur tie pārsniedz un kur nesasniedz vidējos tēriņus valstī ," skaidrojusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī apstiprināja, ka obligāciju uzpirkšanas programma tiks pārtraukta trešajā ceturksnī, kā iepriekš plānots.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentu likmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Vēl ne, bet drīz 

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma...

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Jau ziņots, ka 10.martā ECB padome nolēma pirms pandēmijas sākto obligāciju uzpirkšanas programmu pārtraukt trešajā ceturksnī.

Programmas ietvaros veikto neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms aprīlī būs 40 miljardi eiro, maijā – 30 miljardi eiro un jūnijā – 20 miljardi eiro, ceturtdien norādīja padome.

Pēc padomes sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka jebkāda veida galveno ECB procentu likmju korekcijas "tiks veiktas kādu laiku pēc [obligāciju iegādes programmas] pārtraukšanas un tās būs pakāpeniskas".

"ECB galveno procentu likmju virzību arī turpmāk noteiks padomes (..) stratēģiskā apņemšanās vidējā termiņā stabilizēt inflāciju 2% līmenī. Attiecīgi padome prognozē, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegs 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un tā secinās, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos 2% līmenī," sacīts paziņojumā.

Vērtējot makroekonomisko situāciju, paziņojumā konstatēts: "Krievijas agresija Ukrainā radījusi neaprakstāmas ciešanas. Tā arī ietekmē tautsaimniecību Eiropā un ārpus tās. Konflikts – un ar to saistītā nenoteiktība – nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju un patērētāju konfidenci.

Tirdzniecības pārrāvumi radījuši jaunu materiālu un izejvielu trūkumu. Enerģijas un izejvielu cenu krasais kāpums mazina pieprasījumu un kavē ražošanu. Tas, kā attīstīsies tautsaimniecība, lielā mērā būs atkarīgs no konflikta turpmākās virzības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti joprojām veicina tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas kritiskā posma. Inflācija būtiski pieaugusi un saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos galvenokārt saistībā ar enerģijas izmaksu kraso kāpumu. Inflācijas spiediens daudzās nozarēs kļuvis spēcīgāks."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija var apēst konkurētspēju

Māris Ķirsons, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pandēmijā pasaulē uzplauka inflācijas problēma, kuru vēl lielāku kādu laiku pūtīs ietekme no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Vadošajos pasaules biznesa medijos visai aktīvi tiek spriests par to brīdi, kad augstākas cenas sāks jau krietni būtiskāk saēst pieprasījumu, kas attiecīgi arvien skaļāku padara iespējams pat neizbēgamas recesijas prognozēšanu.

Pamatā tiek apcerēts tas brīdis, kad, ekonomikai augot lēnāk un cenām esot augstākām, patērētāji attīstītajā pasaules daļā sāks aktīvāk atteikties no dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nebūs saistīti ar pirmo nepieciešamību.

Savukārt nabadzīgajai pasaules sabiedrību daļai, strauji augot arī pārtikas izejvielu cenai, tas var pat nozīmēt plašāku badu. Katrā ziņā jauno balansa punktu atrašana ekonomikā komplektā ar cenu pārmērībām mēdz būt visai sāpīgs pasākums. Pasaules vadošajos ekonomiskās gravitācijas centros – gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā – tiek ziņots, ka vairāki uzņēmumi uz augstā, piemēram, enerģijas cenu fona jau iepauzē savu ražošanu. Piemēram, Bloomberg raksta, ka šāda situācija noved pie ierobežotāka piedāvājuma un tādējādi – pat vēl augstākām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru