Ekonomika

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms

Jānis Šķupelis, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Vēl pagājušā gada beigās, daudziem priecājoties par globālo tirdzniecības karu atslābumu, tika klusi cerēts, ka šis gads paies nedaudz veselīgākas eirozonas ekonomikas izaugsmes ziņā. Tika gaidīts, ka beidzot šajā ziņā varētu sākties ASV piedzīšana. Proti, ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk, un uzņēmumu peļņa tur augusi straujāk.

Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība.

Domājams, arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, nonāca Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Šajā pašā laikā gluži vai tradīcija katra gada beigās ir prognožu birums, ka nākamais apaļais atskaites periods vecā kontinenta ekonomikai un tā fondu tirgum beidzot būs veiksmīgāks. Nekāds izņēmums šajā ziņā nebija arī pagājušā gada beigas.

Pēdējā laikā gan uz vāju datu gūzmas un koronavīrusa bažu fona šāds optimisms, šķiet, ir pilnībā izčākstējis. Ja vēl par Ķīnu, tad tiek spriests, ka tai koronavīruss var pat sagādāt ko līdzīgu "Černobiļas momentam" (dažkārt tiek spriests, ka šīs katastrofas seku likvidācijas izmaksas palīdzēja sagraut Padomju Savienības ekonomiku).

"Vēl gada sākumā bija cerības uz eirozonas ražošanas sektora atgūšanos un pakalpojuma sektora noturību. Nesenie dati gan ir bijuši briesmīgi," "Financial Times" teic "Pictet Wealth Management" eksperti.

"Cipari līdz šim ir bijuši drausmīgi – ne tikai rūpnieciskās produkcijas, bet arī mazumtirdzniecības," piebilst "Societe Generale" pārstāvji.

Interesanti, ka pagaidām noturīgs pret negatīvajiem scenārijiem ir akciju tirgus. Tajā turpinās rekordu birumi, kas liek domāt, kādu ļaunāku scenāriju rēķināšana tajos pagaidām vēl nav īpaši nopietna. Akciju mijēji, iespējams, sacerējušies, ka šos sliktākos scenārijus par katru cenu atkal nepieļaus ietekmīgākās centrālās bankas. Tiesa gan, zināmas bažas rada tas, ka pēc vairāk nekā 10 gadiem ar gandrīz nepārtrauktu "stimulēšanu" to arsenāls izskatās pamatīgi patukšots.

Eiropas problēmas izgaismo arī eiro cenas samazināšanās. Šo piektdien eiro cena ASV dolāros tuvojās jau 1,08 dolāru līmenim. Te arī var izcelt samērā nesenos paredzējumus – 2020. gadam pamatā bija jābūt kopējās Eiropas valūtas pieauguma gadam. Izskatās, ka Eiropā ekonomika tomēr varētu iebuksēt dziļāk un konstanti nepārliecina arī reģiona politiskā bilde, kur vairākās valsis balansē uz šādas savas iekšējās krīzes asmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7,0%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām COVID-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26. jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.

Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% pret iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju pārliecības indekss eirozonā šā gada augustā negaidīti palielinājies līdz mīnus 14,7 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 15 punktiem jūlijā, liecina Eiropas Komisijas (EK) sākotnējās aplēses.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss saglabāsies nemainīgā līmenī, ņemot vērā bažas par koronavīrusa pandēmijas iespējamu "otro vilni".

Tikmēr patērētāju pārliecības indekss Eiropas Savienībā augustā pieaudzis līdz mīnus 15,5 punktiem, salīdzinot ar mīnus 15,6 punktiem pirms mēneša.

EK norāda, ka patērētāju pārliecības indekss gan eirozonā, gan ES joprojām atrodas zem to ilgtermiņa vidējā rādītāja attiecīgi mīnus 11,1 un mīnus 10,5 punktu apmērā.

Galīgie dati attiecībā uz patērētāju pārliecību eirozonā un ES kopīgi ar informāciju par kopīgo ekonomisko pārliecību tiks publicēti augusta izskaņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums maijā bijis mazāks nekā ES vidēji

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 6,4%, kas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais kritums bijis Slovākijā (-33,5%), Ungārijā (-27,6%), Rumānijā (-27,4%), Portugālē (-26,1%) un Čehijā (-25,7%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide sarukusi par 17,7%, bet Lietuvā - par 6,2.%.

Maijā gada izteiksmē kāpums nav reģistrēts nevienā no valstīm, par kurām pieejami dati.

ES dalībvalstīs kopumā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 20,5%, bet eirozonā - par 20,9%.

Savukārt mēneša izteiksmē bijis kāpums ES vidēji par 11,4%, bet eirozonā - par 12,4%.

Straujākais kāpums bijis Itālijā (42,1%), Francijā (20%), Slovākijā (19,6%), Ungārijā (15,6%), Rumānijā un Spānijā (abās valstīs 15,1%). Latvijā pieaugums bijis par 4,9%, bet Lietuvā - par 6,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tūlītējā problēma – deflācija; tālumā spokojas arī lielas inflācijas rēgs

Jānis Šķupelis, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Nodarbinātības kritums Latvijā bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 3,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Nodarbinātības kritums otrajā ceturksnī reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Luksemburgā un Maltā, kur reģistrēts pieaugums attiecīgi par 1,4% un 4,2%.

Straujākais kritums pagājušajā ceturksnī bijis Spānijā (-7,6%), Ungārijā (-5,6%), Austrijā (-4%), Īrijā (-3,9%), Portugālē, Itālijā un Igaunijā (visās valstīs -3,6%). Lietuvā šajā periodā reģistrēts nodarbinātības samazinājums par 2%.

ES nodarbinātība otrajā ceturksnī bija par 2,9% mazāka nekā pirms gada, bet eirozonā fiksēts kritums par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā pirmo ceturksni šis rādītājs ES sarucis par 2,7%, bet eirozonā - par 2,9%. Ceturkšņa laikā nodarbināto personu skaits samazinājies visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tas pieaudzis par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eurostat: Latvijā ir ES piektā zemākā nodokļu attiecība pret IKP

LETA, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopējais nodokļu slogs - kopējā nodokļu un sociālo iemaksu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) - ir piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), bet augstākie nodokļi ir Francijā un Beļģijā, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» trešdien publiskotie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī nodokļu un obligāto sociālo iemaksu ieņēmumi attiecībā pret IKP veidoja 31,4%. Mazāks šis rādītājs bijis Īrijā (23%), Rumānijā (27,1%), Bulgārijā (29,9%) un Lietuvā (30,5%).

Nedaudz lielāks nodokļu slogs pērn bijis Maltā (32,7%), Igaunijā (33%), Kiprā (33,8%) un Slovākijā (34,3%).

Savukārt lielākā nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumu attiecība pret IKP reģistrēta Francijā (48,4%), Beļģijā (47,2%), Dānijā (45,9%), Zviedrijā (44,4%), Austrijā (42,8%), Somijā (42,4%) un Itālijā (42%).

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn nodokļu sloga attiecība pret IKP pieaugusi lielākajā daļā ES dalībvalstu. Samazinājums reģistrēts septiņās valstīs, no kurām lielākais tas bijis Dānijā (no 46,8% 2017.gadā līdz 45,9% pērn) un Ungārijā (no 38,4% līdz 37,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru