Jaunākais izdevums

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

No Baltijas valstīm otru straujāko IKP samazinājumu šogad SVF sagaida Igaunijā, kur kritums prognozēts 5,2% apmērā, kamēr nākamgad Igaunijas ekonomikā SVF sagaida 4,5% izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad IKP saruks par 7,5%.

Inflācija Igaunijā šogad prognozēta 0,2% apmērā, bet nākamgad tā tiek lēsta 1,8% apmērā.

Savukārt Igaunijas kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 4% apmērā no IKP, kas nākamgad varētu sarukt līdz 2%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa kāpumu šā gada beigās līdz 7,8% un lēš, ka nākamgad tas samazināsies līdz 6,1%.

Lietuvā SVF šogad prognozē ekonomikas kritumu 1,8% apmērā, bet nākamgad paredzēta 4,1% izaugsme. Aprīlī SVF prognozēja ekonomikas kritumu šogad 8,1% apmērā.

Inflāciju SVF Lietuvā šogad un nākamgad sagaida attiecīgi 1,3% un 1,7% apmērā.

Lietuvas kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 7,2% apmērā no IKP, bet nākamgad pārpalikums tiek lēsts 4,5% apmērā no IKP.

Savukārt bezdarbs Lietuvā, pēc SVF aplēsēm, gada beigās sasniegs 8,2%, bet nākamgad kritīsies līdz 7,5%.

Eirozonā kopumā SVF prognozē 8,3% IKP kritumu šogad, bet nākamgad tiek lēsta ekonomikas izaugsme 5,2% apmērā.

Inflāciju 19 valstu veidotajā vienotās valūtas zonā SVF šogad un nākamgad sagaida attiecīgi 0,4% un 0,9% apmērā. Kārtējo maksājumu kontā šogad prognozēts pārpalikums 1,9% apmērā no IKP un 2,4% pārpalikums nākamgad. Savukārt bezdarbs eirozonā šogad prognozēts 8,9%, bet nākamgad kritīsies līdz 9,1%, teikts SVF pavasara prognozēs.

Eiropas lielākajā ekonomikā - Vācijā - IKP kritums šogad prognozēts 6% apmērā, bet nākamgad prognozēta izaugsme 4,2% apmērā.

SVF prognozē, ka Lielbritānijā šogad IKP saruks par 9,8%, bet nākamgad pieaugs par 5,9%.

ASV ekonomikā lejupslīdi SVF prognozē šogad 4,3% apmērā, bet nākamgad tiek lēsta 3,1% izaugsme, savukārt Japānas IKP kritums šogad būšot 5,3%, bet nākamgad gaidāms IKP palielinājums 2,3% apmērā.

Ķīnā šogad tiek prognozēta ekonomikas izaugsme par 1,9%, bet nākamgad - par 8,2%, savukārt Indijā šogad tiek gaidīts IKP kritums par 10,3%, bet nākamgad -pieaugums 8,8% apmērā.

Krievijā SVF šogad prognozē IKP kritumu par 4,1%, bet nākamgad tiek gaidīta 2,8% ekonomikas izaugsme.

Pasaules ekonomikai SVF šogad paredz 4,4% lejupslīdi, bet nākamgad prognozēta izaugsme 5,2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF apstiprina vēsturiski lielāko aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu

LETA--AP, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pilnvaroto padome pirmdien apstiprināja institūcijas aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu par 650 miljardiem dolāru (546,8 miljardiem eiro), lai atbalstītu neaizsargāto valstu cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko lejupslīdi.

SVF norāda, ka tās Pilnvaroto padome apstiprinājusi speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) paplašināšanu, un šis palielinājums ir lielākais institūcijas vēsturē.

"Šis ir vēsturisks lēmums... un stimuls globālajai ekonomikai šīs bezprecedenta krīzes laikā," pavēstīja SVF izpilddirektore Kristalina Georgijeva. "Tas jo sevišķi palīdzēs mūsu neaizsargātākajām valstīm, kas cīnās ar Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi."

SDR sadale tiks īstenota no 23.augusta. Fonds skaidro, ka jaunie finanšu līdzekļi tiks piešķirti SVF dalībvalstīm atbilstoši to esošajām kvotām. Aptuveni 275 miljardi dolāru nonāks pasaules nabadzīgākajām valstīm.

SVF vienlaikus arī aplūko iespējas, kā turīgākas valstis var brīvprātīgi novirzīt SDR nabadzīgākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien paaugstināja pasaules ekonomikas prognozi šim gadam līdz 5,5%, šādu lēmumu skaidrojot ar Covid-19 vakcīnas aizvien plašāku pieejamību.

Oktobrī SVF prognozēja, ka globālā ekonomika 2021.gadā pieaugs par 5,2%.

Jaunākās prognozes arī liecina, ka pasaule ekonomikai šogad būs straujākā izaugsme kopš 2010.gada pēc pērn fiksētās 3,5% lejupslīdes, kas bija straujākā kopš Otrā pasaules kara.

SVF norāda, ka Covid-19 vakcīna varētu palīdzēt kontrolēt koronavīrusa izplatību, ļaujot valstīm mīkstināt pandēmijas ierobežošanai paredzētos pasākumus un veicinot atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes.

Taču fonds arī uzsver, ka tautsaimniecībām visā pasaulē nepieciešamas valdību atbalsts, lai palīdzētu atgūties no pandēmijas izraisītās krīzes.

Vienlaikus SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad pieaugs par 5,1%, Ķīnas iekšzemes kopprodukts palielināsies par 8,1%, bet eirozonas ekonomika piedzīvos izaugsmi 4,2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pandēmija būs atnesusi vēl lielāku Ķīnas ietekmi

Jānis Šķupelis, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Dažādo pasaules ekonomiku atveseļošanās procesā uz pārējo fona arvien izteiktāk iezīmējas, ka līderis ir neviens cits kā Ķīna, kurā bija meklējami Covid-19 pirmsākumi.

Pasaule strauji mainās, un pagaidām izskatās, ka Ķīna šajā izmaiņu procesā savu vietu uz globālās skatuves būs padarījusi vien pārliecinošāku.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā samazinājās par 6,8%, tomēr jau trešajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 4,9%. Salīdzinājumam – eirozonas IKP šā gada pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī noplanēja zemāk par attiecīgi 3,3%, 14,8% un 4,3%. Eiropai nespējot ierobežot pandēmiju, arī tuvākajā nākotnē ekonomikas aktivitāte neizskatās diez ko pārliecinoša, un lielā mērā tā ir atkarīga no valdību stimuliem. Savukārt ASV tautsaimniecība šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā pieauga par 0,3%. Pēc tam otrajā ceturksnī tā samazinājās par 9% un trešajā ceturksnī – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis Lietuvu par potenciāliem pārkāršanas riskiem gan konkrētos sektoros, gan ekonomikā kopumā.

Starp riskiem SVF min nevienlīdzīgu Lietuvas galveno tirdzniecības partnervalstu atlabšanu, ģeopolitisko saspīlējumu, traucējumus vakcinācijas procesam un gauso Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanai paredzēto līdzekļu apguvi.

Vienlaikus fonda eksperti aicina Lietuvu īstenot reformas, kas veicina produktivitātes izaugsmi un risina pastāvīgās strukturālās problēmas, jo sevišķi veselības aprūpes un izglītības nozarēs, jo tas palīdzētu saglabāt ekonomikas konkurētspēju un radītu apstākļus algu pieaugumam, vienlaikus palīdzot valstij pārvarēt riskus par iestrēgšanu vidēji lielu ienākumu slazdā.

Šīs rekomendācijas izteiktas SVF ekspertu ziņojumā, kas sastādīts pēc attālinātas fonda misijas maija beigās un jūnija sākumā, skaidro Lietuvas centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF: Ekonomikas lejupslīde nav tik smaga, cik uzskatīts iepriekš

LETA--AFP, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde nebūs tik smaga, cik uzskatīts sākotnēji, pateicoties valdību nodrošinātajam finanšu atbalstam, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

Taču viņa uzsvēra, ka krīze vēl nebūt nav pārvarēta.

"Aina šobrīd ir mazāk drūma..., ļaujot nedaudz uzlabot mūsu pasaules ekonomikas prognozi 2020.gadam," Georgijeva sacīja pirms SVF un Pasaules Bankas sanāksmes nākamnedēļ, kurā fonds publiskos jaunās prognozes.

Jūnijā SVF prognozēja, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par gandrīz 5%, taču rādītāji otrajā un trešajā ceturksnī bijuši labāki, kā gaidīts.

Georgijeva atzinīgi novērtē ārkārtējos politiskos pasākumus, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem kopumā snieguši finansiālu atbalstu 12 triljonu dolāru apmērā.

Taču viņa aicina valdības priekšlaicīgi nepārtraukt to sniegto palīdzību, jo prognozes nākamajam gadam ir dažādas un neskaidras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai jaunā koronavīrusa pandēmijas jomā un ziņām par jaunāko ASV ekonomikas stimulu plānu.

Investori atzinīgi novērtēja to, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien paaugstināja pasaules ekonomikas prognozi šim gadam līdz 5,5%, šādu lēmumu skaidrojot ar Covid-19 vakcīnas aizvien plašāku pieejamību.

Akciju cenas Parīzes un Frankfurtes biržās uzrādīja solīdu pieaugumu, un nedaudz kāpa arī akciju cenas Londonas biržā.

"Akciju tirgos jau šorīt bija kāpums, (..) pateicoties SVF, kas paaugstināja savas prognozes pasaules [ekonomikas] izaugsmei," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

SVF norādīja, ka Covid-19 vakcīna varētu palīdzēt kontrolēt koronavīrusa izplatību, ļaujot valstīm mīkstināt pandēmijas ierobežošanai paredzētos pasākumus un veicinot atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Taču fonds arī uzsvēra, ka tautsaimniecībām visā pasaulē nepieciešamas valdību atbalsts, lai palīdzētu atgūties no pandēmijas izraisītās krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šogad pieaugs par 6%, teikts otrdien publiskotajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas prognozēs, un salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm aprīlī pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma apmērs nav mainīts.

Savukārt nākamā gada globālās ekonomikas pieauguma prognozi SVF uzlabojis par 0,5 procentpunktiem līdz 4,9%.

Eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, bet nākamajam gadam -- par 0,5 procentpunktiem līdz 4,3%.

Pasaules lielākās ekonomikas ASV pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,6 procentpunktiem līdz 7%, bet nākamajam gadam - par 1,4 procentpunktiem līdz 4,9%.

Savukārt pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas pieauguma prognoze šim gadam pazemināta par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1%, bet nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 5,7%.

Indijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta par trim procentpunktiem līdz 9,5%, bet nākamajam gadam palielināta par 1,6 procentpunktiem līdz 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ukrainas atjaunošanai vajadzēs vismaz 600 miljardus ASV dolāru

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas atjaunošana pēc Krievijas iebrukuma izmaksās vismaz 600 miljardus ASV dolāru, paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ministru apaļā galda sanāksmē, kas tika organizēta Ukrainas atbalstam Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pavasara tikšanos laikā Vašingtonā, Šmihaļs sacīja, ka Ukrainai īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams finansējums 4-5 miljardu dolāru apmērā mēnesī.

Savukārt ilgtermiņa perspektīvā valstij ir vajadzīga atjaunošanas stratēģija, kas būtu analoģiska Māršala plānam Eiropai pēc Otrā pasaules kara, sacīja premjers.

Šmihaļs pateica, ka Ukraina izstrādā atjaunošanas plānu, kas ietver pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Viņš arī aicināja valstis palīdzēt ar munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju.Šmihaļs sacīja, ka ir nosūtījis vēstules SVF dalībvalstīm ar lūgumu ziedot Ukrainas finansiālam atbalstam 10% no savām īpašajām aizņemšanās tiesībām (SDR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF: Šī ekonomiskā krīze smagāk skar sievietes

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas izraisītā krīze ekonomikā vairāk skar sievietes nekā vīriešus, un tas var mazināt progresu, kas daudzu gadu laikā panākts, lai uzlabotu sieviešu iespējas, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomistu norādēm, vēsta "CNN".

"Covid-19 pandēmija draud samazināt progresu, kas panākts, lai nodrošinātu sieviešu iespējas ekonomikā, palielinot dzimumu nevienlīdzību, kas joprojām pastāv," norāda SVF.

Atšķirībā no 2008. gada lejupslīdes, darba zaudēšana šajā krīzē ir īpaši aktuāla tajās jomās, kurās ir pārstāvēts liels skaits sieviešu, piemēram, mazumtirdzniecība, tūrisms un viesmīlība.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pirms pandēmijas sievietes bija nodarbinātas vairāk nekā pusē no darbavietām atpūtas un viesmīlības nozarē, liecina oficiālie dati. Ekonomisti akcentē, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz nozare atgriezīsies tur, kur tā bija pirms Covid-19 uzliesmojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koronavīrusa dēļ darbību Spānijā apturējuši 13% viesnīcu un restorānu

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ Spānijā darbu pavisam pārtraukuši aptuveni 40 000 bāru, viesnīcu un restorānu jeb 13% šāda veida iestāžu, liecina Spānijas Viesnīcu federācijas apkopotā informācija.

Federācijas aplēses liecina, ka līdz gada beigām darbību pārtraukušu bāru, viesnīcu un restorānu skaits varētu pieaugt līdz 65 000 jeb 20%.

"Šie dati apstiprina mūsu sliktākās prognozes," norāda federācija. "Vasaras karstākajā laikā un mēnesi pēc tam, kad Eiropas valstis no jauna atvēra savas robežas, populārās tūrisma vietās nav tūristu. Tāda ir skarbā patiesība."

Tādā tūristu iecienītā galamērķī kā Baleāru salās darbību atsākusi mazāk nekā puse bāru un restorānu, skaidro federācija.

Tāpat uzņēmējdarbības apstākļi joprojām saglabājas vāji Spānijas lielākajās pilsētās, kurās cilvēki lielākoties strādā attālināti.

Federācija prognozē, ka viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozares apgrozījums šogad var nokristies pat par 50%, kā arī var tikt likvidēti aptuveni 900 000 līdz 1,1 miljons tiešo un netiešo darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību mēģinājumi slāpēt pandēmijas izaicinājumus pasaulē (arī tepat Latvijā) pamatā notikuši uz parāda rēķina.

Šāda situācija gan daudzus biznesus, gan mājsaimniecības padarījušas atkarīgus no turpmākas politiķu labvēlības. Tomēr, pandēmijai noplokot, var atkal parādīties aicinājumi kārtībā savest valstu budžeta deficītus. Kopumā gan pārāk strauja ekonomikas atraušana no stimuliem var izrādīties ļoti bīstama politika.

Piemēram, The Wall Street Jorunal raksta, ka viena no lietām, ko bagātajām pasaules valstīm vajadzētu tā kā zināt pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, ir tā, ka kādu parādu cirpšana var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu, ja tas tiek veikts pirms ekonomika ir sadziedējusi savas brūces, lai arī cik ilgi tas prasītu. Valdot šādam fonam, tādējādi tiek spriests, ka daudzas pasaules valdības šoreiz vēl ilgi var neatgriezties kādu būtisku savu tēriņu samazināšanas stadijā. Tiek lēsts, ka daudzu stratēģija, lai mazināt parādus, būs paļaušanās uz izaugsmi un rekordzemajām procentu likmēm. "Ja mēs saskaramies ar “vienreiz 50 gados” šoku, tad arī šie parādi būs jāatmaksā aptuveni 50 gadu laikā. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes mēs esam uzzinājuši, ka priekšlaicīga taupība var iešaut kājā,” teikuši arī, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka gatavo trīs miljardus dolāru lielu palīdzības paketi Ukrainai

LETA--DPA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules banka (PB) gatavo trīs miljardus dolāru lielu palīdzības paketi Ukrainai tuvākajos mēnešos.

Aptuveni 350 miljoni dolāru tiks ātri piešķirti Ukrainas budžeta stabilizēšanai, pavēstīja PB prezidents Deivids Malpass.

PB apstiprinājums līdzekļu piešķiršanai gaidāms šajā nedēļā.

Tiks arī ātri piešķirti 200 miljoni dolāru veselības un izglītības projektiem.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šobrīd izskata Ukrainas pagājušajā nedēļā iesniegto lūgumu pēc ārkārtas finansējuma.

Lēmums par to varētu tikt pieņemts nākamnedēļ un SVF šobrīd arī strādā pie palīdzības sniegšanas Ukrainai 2,2 miljardu ASV dolāru apmērā aizdevumu programmas ietvaros, kas noslēgsies jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Milzu optimisms nosaka cenas

LETA--AFP, 07.04.2021

Pasaules ekonomikai SVF šogad paredz 6% izaugsmi, bet nākamgad prognozēts kāpums 4,4% apmērā.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV otrdien kritās, bet pieauga Eiropā pēc tam, kad Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pasaules ekonomikai prognozēja 6% izaugsmi šogad un kāpumu 4,4% apmērā nākamgad.

Frankfurtes, Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, tirgu dalībniekiem atgriežoties no četras dienas ilgām Lieldienu brīvdienām, bet Volstrītas indeksi nedaudz saruka.

"Milzu optimisms nosaka cenas," komentēja "Oanda" vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

SVF, kas iepriekš bija prognozējis pasaules ekonomikas izaugsmi šogad 5,5% apmērā, palielināja prognozi pēc valdību tēriņiem ekonomikas atbalstam, sevišķi ASV.

Tirgi arī novērtēja ziņu, ka Baltais nams dos iespēju visiem ASV pieaugušajiem pretendēt uz vakcīnu pret Covid-19 jau no 19.aprīļa, nevis no 1.maija, ņemot vērā straujo progresu vakcinācijas kampaņā. Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms paziņoja par plāniem atcelt visus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus uzņēmumiem un pilnībā atkalatvērt štata ekonomiku līdz 15.jūnijam, ja pašreizējais vakcinācijas temps turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru