Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprinājusi Kristalinu Georgijevas izpilddirektores amatā uz otru termiņu.

Tas nozīmē, ka Georgijeva, kura bija vienīgā kandidāte uz šo amatu, turpinās vadīt SVF arī pēc tam, kad 30.septembrī noslēgsies viņas pašreizējais amata termiņš.

SVF valde lēmumu šajā jautājumā pieņēmusi vienprātīgi.

70 gadus vecā bulgāru ekonomiste Georgijeva martā sacīja, ka būtu pagodināta SVF vadīt uz atkārtotu piecu gadu termiņu. Iepriekš viņa bijusi Eiropas Savienības komisāre un Pasaules Bankas izpilddirektore.

Georgijevas vadības laikā SVF palīdzējis valstīm, kas saskārās ar grūtībām koronavīrusa pandēmijas laikā un saistībā ar Krievijas pilna apmēra karadarbību Ukrainā.

SVF tradicionāli vada eiropietis, savukārt Pasaules Bankas prezidents ierasti ir ASV pilsonis.

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos.

Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku," paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs.

Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas "notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā," kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā.

Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs.

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās par vairāk nekā 5% pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kas radīja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

Katalizators jēlnaftas cenu kritumam Ņujorkas un Londonas biržās bija tas, ka SVF pasaules ekonomikai gan šogad, gan nākamgad prognozē izaugsmi 3,6% apmērā. Salīdzinājumā ar janvāri fonds pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājis par 0,8 procentpunktiem, bet nākamajam gadam – par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes prognožu koriģēšanu SVF galvenokārt skaidro ar sekām, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Kara ekonomiskā ietekme izplatās tālu - kā seismiskie viļņi, kas izplatās no zemestrīces epicentra," ziņojumā atzina SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Organizācijas mīl publicēt dažnedažādus rangus, kur šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī pārnacionālās šādas institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tas nupat publicējis savu svaigāko globālo konkurētspējas reitingu par 2022. gadu.

Pats SVF skaidro, ka tas valstis analizējis un sarindojis atbilstoši tam, kā tās pārvalda savas kompetences, lai panāktu ilgtermiņa vērtības radīšanu. SVF vēl skaidro, ka ekonomikas konkurētspēju nevarot reducēt tikai uz IKP un produktivitāti, jo biznesiem ir jādarbojas arī politiskajā, sociālajā un kultūras dimensijā. Tāpēc valdībām esot jānodrošina vide, ko raksturo efektīva infrastruktūra, institūcijas un tāda politika, kas veicina uzņēmumu ilgtspējīgas vērtības radīšanu. Pieejamā informācija liecina, ka šis pasaules valstu konkurētspējas reitings ir balstīts uz 335 kritērijiem, kas esot izvēlēti visaptverošu pētījumu rezultātā, izmantojot ekonomisko literatūru, starptautiskos, valsts un reģionālos avotus un atsauksmes no biznesa aprindām, valsts aģentūrām un akadēmiķiem.

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai.

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus 

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas...

"Biežās neplānotās nodokļu izmaiņas nozarēs, kurās ir daudz ārvalstu investīciju, var vājināt Lietuvas kā stabila, paredzama un konkurētspējīga nodokļu galamērķa grūti izcīnīto reputāciju," teikts SVF ziņojumā.

SVF eksperti norāda, ka finanšu stabilitātes saglabāšana nestabilo starptautisko finanšu tirgu kontekstā ir galvenā prioritāte.

Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.

"Nodevai bankām jāpaliek pagaidu maksai, lai to neuztvertu kā nodokli ārvalstu investīcijām un samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz efektivitāti," teikts SVF ziņojumā.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.

Paredzams, ka solidaritātes maksa nodrošinās valstij vairāk nekā 400 miljonu eiro ieņēmumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Ukrainas atjaunošana pēc Krievijas iebrukuma izmaksās vismaz 600 miljardus ASV dolāru, paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ministru apaļā galda sanāksmē, kas tika organizēta Ukrainas atbalstam Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pavasara tikšanos laikā Vašingtonā, Šmihaļs sacīja, ka Ukrainai īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams finansējums 4-5 miljardu dolāru apmērā mēnesī.

Savukārt ilgtermiņa perspektīvā valstij ir vajadzīga atjaunošanas stratēģija, kas būtu analoģiska Māršala plānam Eiropai pēc Otrā pasaules kara, sacīja premjers.

Šmihaļs pateica, ka Ukraina izstrādā atjaunošanas plānu, kas ietver pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Viņš arī aicināja valstis palīdzēt ar munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju.Šmihaļs sacīja, ka ir nosūtījis vēstules SVF dalībvalstīm ar lūgumu ziedot Ukrainas finansiālam atbalstam 10% no savām īpašajām aizņemšanās tiesībām (SDR).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piektdien aicināja Eiropas centrālās bankas "nonāvēt inflācijas nezvēru" ar procentu likmju palielināšanu.

"Jums šis nezvērs ir jānonāvē," žurnālistiem Stokholmā sacīja SVF Eiropas nodaļas vadītājs Alfrēds Kammers.

Viņš norādīja, ka vēsturē ir daudz piemēru ar politikas veidotājiem, kuri aptur procentu likmju palielināšanu, taču pēc tam ir spiesti īstenot atkārtotu mēģinājumu inflācijas samazināšanai, tādējādi vēl vairāk kaitējot ekonomikai.

Eiropas Centrālā banka kopā ar citām centrālajām bankām reģionā kopš pērnā gada sekojušas ASV Federālajai rezervju sistēmai un būtiski palielinājušas procentu likmes, lai apkarotu augsto inflāciju.

Taču, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos, kā arī vairāku banku neveiksmes augsto procentu likmju dēļ, aizvien plašāk izskan spekulācijas, ka centrālās bankas varētu apturēt procentu likmju palielināšanu.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un naftas cenas saruka, tirgos augot bažām par ekonomikas recesiju, jo ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas agresīvi veic pasākumus pret inflāciju.

Pesimistisks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām uzsvēra paaugstinātas inflācijas risku un citas sekas no Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Otrdien publicētajā pārskatā SVF samazinājis 2023.gada globālās izaugsmes prognozi līdz 2,7%, tomēr saglabājot šī gada prognozi 3,2% līmenī.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī jauni pasākumi pret Covid-19 Ķīnā un situācija Lielbritānijas finanšu tirgos.

Fokusējoties uz inflāciju, analītiķi sacīja, ka šonedēļ gaidāmi dati par ASV patēriņa cenu indeksu būs svarīgi riska aktīvu virziena noteikšanā.

Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass pirmdien atzina, ka pastāv "reālas briesmas" par globālās ekonomikas sašaurināšanos nākamgad, un piebilda, ka ASV dolāra vērtības kāpums vājina attīstības valstu valūtas un palielina to parādu līdz "apgrūtinošiem" līmeņiem.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.