Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piektdien aicināja Eiropas centrālās bankas "nonāvēt inflācijas nezvēru" ar procentu likmju palielināšanu.

"Jums šis nezvērs ir jānonāvē," žurnālistiem Stokholmā sacīja SVF Eiropas nodaļas vadītājs Alfrēds Kammers.

Viņš norādīja, ka vēsturē ir daudz piemēru ar politikas veidotājiem, kuri aptur procentu likmju palielināšanu, taču pēc tam ir spiesti īstenot atkārtotu mēģinājumu inflācijas samazināšanai, tādējādi vēl vairāk kaitējot ekonomikai.

Eiropas Centrālā banka kopā ar citām centrālajām bankām reģionā kopš pērnā gada sekojušas ASV Federālajai rezervju sistēmai un būtiski palielinājušas procentu likmes, lai apkarotu augsto inflāciju.

Taču, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos, kā arī vairāku banku neveiksmes augsto procentu likmju dēļ, aizvien plašāk izskan spekulācijas, ka centrālās bankas varētu apturēt procentu likmju palielināšanu.

SVF uzskata, ka centrālajām bankām būtu jāturpina palielināt procentu likmes, un banku sistēma, jo sevišķi Eiropā, spēs izturēt augsto procentu likmju radīto slogu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos.

Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku," paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs.

Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas "notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā," kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā.

Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju

LETA--BNS, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai.

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus 

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas...

"Biežās neplānotās nodokļu izmaiņas nozarēs, kurās ir daudz ārvalstu investīciju, var vājināt Lietuvas kā stabila, paredzama un konkurētspējīga nodokļu galamērķa grūti izcīnīto reputāciju," teikts SVF ziņojumā.

SVF eksperti norāda, ka finanšu stabilitātes saglabāšana nestabilo starptautisko finanšu tirgu kontekstā ir galvenā prioritāte.

Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.

"Nodevai bankām jāpaliek pagaidu maksai, lai to neuztvertu kā nodokli ārvalstu investīcijām un samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz efektivitāti," teikts SVF ziņojumā.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.

Paredzams, ka solidaritātes maksa nodrošinās valstij vairāk nekā 400 miljonu eiro ieņēmumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācijas mīl publicēt dažnedažādus rangus, kur šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī pārnacionālās šādas institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Tas nupat publicējis savu svaigāko globālo konkurētspējas reitingu par 2022. gadu.

Pats SVF skaidro, ka tas valstis analizējis un sarindojis atbilstoši tam, kā tās pārvalda savas kompetences, lai panāktu ilgtermiņa vērtības radīšanu. SVF vēl skaidro, ka ekonomikas konkurētspēju nevarot reducēt tikai uz IKP un produktivitāti, jo biznesiem ir jādarbojas arī politiskajā, sociālajā un kultūras dimensijā. Tāpēc valdībām esot jānodrošina vide, ko raksturo efektīva infrastruktūra, institūcijas un tāda politika, kas veicina uzņēmumu ilgtspējīgas vērtības radīšanu. Pieejamā informācija liecina, ka šis pasaules valstu konkurētspējas reitings ir balstīts uz 335 kritērijiem, kas esot izvēlēti visaptverošu pētījumu rezultātā, izmantojot ekonomisko literatūru, starptautiskos, valsts un reģionālos avotus un atsauksmes no biznesa aprindām, valsts aģentūrām un akadēmiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publicēšanu, kuri parādīs, vai patēriņa cenas kritušās no desmitiem gadu augstākajiem līmeņiem.

Trešdien gaidāmie inflācijas dati ļaus izteikt pieņēmumus par to, vai ASV federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

ASV centrālā banka ir krasi paaugstinājusi procentlikmes, lai samazinātu inflāciju, bet investori bažījas, ka stingrāka monetārā politika var iegrūst pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozēja, ka pasaules ekonomikai šogad būs izaugsme 2,8%, bet nākamgad – 3% apmērā.

ASV ekonomikas izaugsmi SVF prognozē šogad 1,6%, bet nākamgad – 1,1% apmērā.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība otrdien pakāpās virs 30 000 ASV dolāru, un tas notika pirmoreiz 10 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, ko noteica bažas par augošām procentlikmēm, recesijas risku un Krievijas karu pret Ukrainu. Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, ko veicināja Jaungada noskaņojums.

Lai gan 2022.gads bija nelabvēlīgs investoriem, ir bažas, ka šīs gads varētu būt vēl sliktāks. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ir brīdinājusi, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka gada inflācija Vācijā decembrī samazinājusies līdz 8,6% salīdzinājumā ar 10% novembrī, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

"Noskaņojumu daļēji uzlaboja tas, ka mazinājās bažas par gāzes trūkumu, pateicoties maigākam ziemas sākumam, kas samazinājis pieprasījumu pēc apkures," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 136,37 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 3824,14 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 10 386,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru