Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Domāšanas un sistēmas maiņa nozarē

Līdz šim zivju pārstrāde Latvijā ilgus gadus ir bijusi ļoti konservatīva un ilgstoši balstījās uz vēsturiskām tradīcijām un tradicionāliem pārstrādes produktiem. Tie bija tādi ražojumi kā tradicionāli ierastās šprotes, kuras labi atpazīst bijušajā Padomju Savienības teritorijā, tāpēc arī noieta tirgi ilgstoši palika nemainīgi. Inovāciju un jaunu produktu trūkums nozari padarīja atkarīgu no vienas valsts tirgus situācijas un līdz ar to arī ļoti ievainojamu. Pēc sankciju piemērošanas, pasliktinoties Krievijas un ES attiecībām, visa Latvijas zivju pārstrādes nozare piedzīvoja smagu krīzi – dramatisks apgrozījuma kritums un uzņēmumu bankroti. Nācās secināt, ka vecie produkti, kas bija pieprasīti tradicionālajos tirgos, nav tik vienkārši pārdodami Eiropā.

Lai arī jau ir pagājuši vairāki gadi, tomēr situācija zivju pārstrādes jomā Latvijā kardināli nav mainījusies. Jā, ir izdevies palielināt zivju produkcijas eksportu uz ES valstīm – 2018. gadā tas jau veidoja 54,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta. Tomēr papētot tuvāk, jāsecina, ka galvenais pircējs joprojām ir iepriekšējais – tie ir bijušo Padomju bloka valstu iedzīvotāji, emigranti un viņu pēcnācēji, kuri šos izstrādājumus patērēja jau iepriekš. Protams, ir arī atsevišķi izņēmumi, kā, piemēram “Karavela”, kas spēja ielauzties Ziemeļvalstu un Vācijas tirgū, piedāvājot šo valstu iedzīvotājiem tradicionālus zivju konservu izstrādājumus. Kopējā nozares tendence nav mainījusies – joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni inovatīvi un Eiropā konkurētspējīgi produktu ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Pamatoti rodas jautājums, kāpēc gan tā?

Augstā riska lamatas

Jaunu pārtikas produktu izstrāde pati par sevi ir ļoti augsta riska nodarbe, jo neveiksmi tirgū vidēji cieš apmēram 90% jaunizstrādājumu. Šis augstais riska faktors ļoti būtiski bremzē tradicionālos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā pievērsties inovācijām un eksperimentiem ar jaunu produktu ražošanu. Nepieciešamie ieguldījumi ir milzīgi, bet iespējamība ar jauniem produktiem nopelnīt ļoti maza – zem 10%. Līdz ar to arī Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi līdz šim pārsvarā strādāja ar tradicionāliem, salīdzinoši mazas pievienotās vērtības produktiem un fokusējās uz tradicionālajiem tirgiem, kur šiem produktiem bija saglabājušies pircēji. Ielaušanās jaunos Eiropas tirgos ar jaunu piedāvājumu ir izņēmums, ne vispārēja nozares tendence. Ierastais ceļš, ieejot arī Eiropas tirgos, ir bijis piedāvāt tos pašus tradicionālos zivju produktus. Tāpēc aktuāls nozares jautājums ir: kā veicināt inovācijas un investīcijas jaunos produktos, reizē samazinot nepieciešamos ieguldījumus un minimizējot neveiksmīgu jaunu produktu iespējamību? Kā pieņemt efektīvus investīciju lēmumus, lai jauniegādātas ražošanas iekārtas nestāvētu dīkstāvē, bet uzreiz varētu uzsākt stabilu ražošanu?

Zinātne piedāvā inovācijas un samazina izmaksas

Risinājumu šim strupceļam ir atradusi Francija, kur nozare veido klasterus un uz to pamata attīsta zivju produktu pilotražotnes. Šo ražotņu aprīkojums zivju pārstrādes uzņēmumiem ļauj eksperimentēt ar inovatīviem zivju produktiem, tostarp ļaujot ātri un lēti ražot pēc individuāla pasūtījuma un receptēm nelielas produktu partijas. Uzņēmumiem nav nepieciešams pārkonfigurēt lieljaudas aprīkojumu, bet ir iespējams pārbaudīt jaunus produktus rūpnieciskā vidē un pircēju reakciju uz jauno piedāvājumu. Uzņēmējiem vairs nav nepieciešams pašiem ieguldīt jaunās ražošanas līnijās un ražot lielas testa produktu partijas. Tādejādi būtiski samazinās investīciju riski.

Lai palīdzētu arī Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem izstrādāt un pārdot Eiropā jaunus inovatīvus zivju pārstrādes produktus, līdzīgu zivju produkcijas pārstrādes pilotprojektu plāno izveidot arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Baltijas valstīs pirmajā Zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centrā plānots apvienot pārtikas tehnologus, zinātniekus un uzņēmējus, lai kopīgi izstrādātu jaunus inovatīvus zivrūpniecības produktus un pārbaudītu jauno produktu un tehnoloģiju efektivitāti rūpnieciskā mērogā. Zivju pārstrādes uzņēmumiem sadarbībā ar zinātniekiem un pārtikas tehnologiem būs iespējams veikt tehnoloģiskus un ražošanas eksperimentus, kas būtiski samazinās investīciju riskus un padarīs jaunu produktu izstrādi ievērojami lētāku.

Viens no projekta mērķiem būs papildu pievienotās vērtības radīšana un zivju produkcijas bezatlikuma izmantošana, jo šobrīd zivju rūpniecībā tikai 30-40% zivs tiek pārstrādāti augstākā labuma produkcijā, bet 50-70% paliek pārpalikumos. Vairāk nekā 90% Latvijā nozvejoto zivju ir brētliņas un reņģes, kas arī ir dominējošās zivis dažādos produktos. Šobrīd tās tiek eksportētas ar zemu pievienoto vērtību. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki jau ir izstrādājuši brētliņu bezatlikuma pārstrādes projektu, kas tehnoloģiski no brētliņām ļauj izveidot jaunus un modernus produktus.

Publiskās degustācijās šie jaunie produkti jau ir guvuši lielu atzinību, bet lai tos varētu palaist tirgū un sākt ražot rūpnieciski, ir nepieciešams sagatavot speciālistus un notestēt uz plašāku auditoriju ar nelielām eksperimentālām partijām. Un šo eksperimentālo un jauno produktu testēšanas posmu veiksmīgi varētu īstenot ar Zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centra palīdzību.

Nozarei piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma izmantojums arī apliecina, ka Latvijā līdz šim esam visai veiksmīgi izmantojuši finansējumu, kas vērsts uz tradicionālo virzienu attīstību, bet vāji izmantojām piešķirto naudu papildu pievienotās vērtības produktu un inovāciju radīšanas projektiem – palikuši neizmantoti gandrīz 10 miljoni eiro. Tas lielā mērā ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijā neattīstās akvakultūra un dīķsaimniecību platības pērn pat samazinājās.

Zivis izaudzēt mākam, bet nav jaunu un inovatīvu risinājumu un produktu, kas nodrošinātu šo pašaudzēto zivju izmantošanu un pārdošanu. Eiropas piemēri parāda, ka sava Zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centra izveide Latvijā var palīdzēt stimulēt gan akvakultūras nozares attīstību, gan pārvarēt zivrūpniecības nozares krīzi un radīt inovatīvus zivju pārstrādes produktus, kas būs pieprasīti Eiropā un citos jaunos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai

Db.lv, 11.03.2021

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU zinātnieki izstrādā tehnoloģiju ūdens attīrīšanai Amazones reģionā

Db.lv, 27.05.2021

Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ko domātu uzņēmējs Kariņš par politiķi Kariņu

Romāns Meļņiks, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Fragments no intervijas

Ja Krišjānis Kariņš nebūtu gājis politikā, bet palicis darboties biznesā, ko viņš kā uzņēmējs teiktu par politiķa Kariņa valdības darbu, kas saistīts ar krīzes pārvarēšanu?

Es pieņemu, ka daudziem, kas nav politikā, ir kritisks viedoklis par politiķiem. Saprotu, ka politiķi nav mīlēta sabiedrības daļa. Es strādāju uzņēmējdarbībā vēl 90. gados. Es atceros Krievijas krīzi. Man tolaik pat neienāca prātā, ka valsts man varētu jebkādā veidā palīdzēt.

Bet valsts tolaik arī neaizliedza darboties. Tagad ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuriem ar politiskiem lēmumiem aizliegts strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" sadarbībā ar partnerorganizācijām – biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, "Maxima Latvija" kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām – svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada dzesēšanas sistēmu, ko izmantos Eiropas Kodolpētniecības centrā

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto saldūdens dūņu potenciālu

Monta Šķupele, 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pielāgo ženšeņu un Ķīnas zirdzeni audzēšanai Latvijā

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 hektāru plašā teritorijā Ķesterciemā, Baltijas jūras krastā uzsākta Albatross Home projekta īstenošana - savulaik populārās bērnu vasaras nometnes Albatross vietā taps kūrorta mājokļi, viesnīca, peldbaseins, SPA, restorāns, sporta un atpūtas infrastruktūra.

Kopējais projekta finansējums sasniedz 12 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni ir bankas Citadele finansējums.

Projekta ietvaros 11 divstāvu un trīsstāvu ēkas tiek renovētas un pārveidotas par kūrorta mājokļiem ar plašu infrastruktūru atpūtai.

Projekta īstenošanu uzsākta šī gada martā, iegādājoties atpūtas kompleksu, un uzreiz realizējot pirmo kārtu – pārbūvējot trīs ēkas ar 50 dzīvokļiem. Šobrīd uzsākta arī otrās kārtas īstenošana, kura noslēgsies nākamā gada aprīlī, kad tiks pabeigts arī 25 metrus garā peldbaseina remonts. Kopumā projekta realizācija notiek piecās kārtās un to paredzēts pabeigt līdz 2022. gada rudenim.

“Pārdošanas rezultāti pārsniedza visdrosmīgākās prognozes – pirmās kārtas dzīvokļus pārdevām mēneša laikā. Mūsu plāns – ik pusgadu nodot ekspluatācijā 50 dzīvokļus. Esam novērojuši, ka lielākajai daļai pircēju šis ir otrais īpašums ģimenes brīvdienu atpūtai. Dzīvokļi ir kompakti – viena vai divas istabas, savukārt ģimenes, kuras Albatross Home izvēlas kā pastāvīgo mājvietu, iegādājās divus dzīvokļus, tos apvienojot. Mēs veidojam pilnvērtīgu dzīvokļu kompleksu, kas piemērots dzīvošanai visos gadalaikos – kompakti dzīvokļi, blakus viesnīca, restorāns, baseins un SPA, plaša atpūtas infrastruktūra, turklāt par vietējiem pircējiem pieejamu cenu. Albatross Home ir pirmais šāda koncepta nekustamā īpašuma projekts Latvijā,” stāsta Albatross Home pārdošanas vadītāja Līga Lapsale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ģenētiskā testēšana kā palīgs neauglības, onkoloģijas un citu problēmu risināšanā.

iVF RIGA Holding, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru