Jaunākais izdevums

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Bailes, dusmas, skumjas

Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka cilvēku garastāvokļi ir mainīgi. Tomēr lēmumiem, kas pieņemti, iespējams, pārspīlētu emociju iespaidā, sekas var būt ilgas, un tās var būt pamatīgas. “Globālās pandēmijas apstākļos nav kādas pareizās fona emocijas, ko cilvēkiem izjust. Bet tas nenozīmē, ka šīs smalkās jūtas varam atļauties atstāt novārtā. Ja mēs neatzīsim savas šādas emocijas un aktīvi nelīdzsvarosim to ietekmi, tad tās, iespējams, ietekmēs nozīmīgus mūsu finanšu lēmumus, kas jau var ietekmēt mūsu dzīvi nākamajos gados,” The Wall Street Journal (WSJ) klāsta arī Djūka Universitātes un UCLA Anderson School of Management profesori.

Minētie eksperti, lai mazināto šo emociju ietekmi uz dažādiem lēmumiem, vispirms tādējādi iesaka to apzināšanu. Proti, esot jāizvērtē, kuru no šīm emocijām – bailēm, dusmām vai skumjām – katrs konkrētais cilvēks pandēmijas apstākļos izjūt visvairāk. Piemēram, var izveidot skalu, kur “1” apzīmētu šādas emocijas klātbūtnes neesamību, bet “7” situāciju, kad šī emocija tiek izjusta visu laiku. Attiecīgi emocija, kas saņēmusi visaugstāko novērtējumu, ir galvenā fona emocija. Protams, var sanākt, ka minētas emocijas netiek izjustas vispār, kas var nozīmēt, ka pandēmija (vai tai sekojošā ekonomikas recesija) konkrēto cilvēku skārusi mazākā mērā.

Tiklīdz galvenā negatīvā emocija esot apzināta, var arī veikt soļus, lai izvairītos no tipiskākajām ar šo emociju saistītajām kļūdām. Piemēram, tie, kuriem ir tieksme baidīties, mēdz lielākā mērā izvairīties no jebkāda veida riska bezgala daudz citās jomās. Kā piemērs tiek minēta kaut vai braukšana pa lielceļu. Proti, cilvēki, kas baidās no Covid-19, arī pa to sāk braukt lēnāk un nepārliecinošāk. Arī savu finanšu jomā šādiem cilvēkiem var būt vēlme mazināt jebkādu risku. Tas var nozīmēt, ka ilgstoši netiek uzņemts pat minimāli vajadzīgais, lai audzētu savu nākotnes labklājību.

WSJ ziņo, ka pilnīgi pretēji esot ar dusmām. Proti, ja dusmas esot dominējošā fona emocija, tad tas gluži pretēji noved pie neadekvātas risku uzņemšanās. Interesanti, ka šāda situācija daudz lielākā mērā tiek saistīta ar vīriešiem. Pirms dažiem gadiem Goldman Sachs bijušais tirgonis Džons Koats, kas kļuvis par zinātnieku, norādīja, ka vīriešu organisms daudz lielākā mērā izstrādā testosteronu, kas galu galā noved pie tā, ka, piemēram, mūsdienu tirdzniecībā ar vērtspapīriem dabīgi ir tendēts uzņemties lielāku risku. Savukārt skumjas mēdzot novest pie tā, ka cilvēki ir pesimistiskāki un nepacietīgāki. WSJ ziņo, ka šīs emocijas dominēšana var nozīmēt, ka cilvēki iepirkšanās procesā lielākā mērā izvēlas kādu tūlītēju gandarījumu, kas bieži vien nozīmējot, ka tas tiek darīts par gluži vai jebkādu cenu. Šajā pašā laikā zinātnieki skumjas saista arī ar prokrastināciju jeb to, ka gandrīz nepārtraukti uz vēlāku laiku tiek atlikta kādu svarīgu darbu veikšana.

Stratēģijas, kas palīdz

Parasti tiek ieteiktas vairākas stratēģijas, kas var palīdzēt mazināt pārmērīgu emociju ietekmi uz lēmumiem. ASV Dienvidkrievijas un Virdžīnijas Universitāšu pārstāvji izceļ, ka tie paši laika apstākļi var ietekmēt vispārējo cilvēku apmierinātību ar dzīvi un tādējādi – to lēmumu pieņemšanas procesu. Šajā pašā laikā šāda ietekme tiek ievērojami mazināta brīdī, kad cilvēkiem tiek atgādināts, ka drūmi laika apstākļi var novest pie sliktāka to garastāvokļa. Jeb – šis faktors beidz ietekmēt garastāvokli tad, kad nāk atklāsme, ka tam uz to vispār ir ietekme. Tādējādi arī pirms kādiem finanšu lēmumiem kā ieteikums tiek minēts mēģināt izprast savu emociju avotu.

WSJ eksperti iesaka arī alternatīvu emociju apzināšanos. Piemēram, ja kāds ir konstatējis, ka pamatā pandēmijā ir nobijies, tad viņam pašam sev jāuzdod jautājums – vai es ko darītu citādāk, ja sajustu citu emociju. Tas var palīdzēt apdrošināties pret to, ka, piemēram, kādos finanšu lēmumos nepamatoti iejaucas patiesībā īslaicīgas fona emocijas.

Vienmēr var izcelt arī tradicionālo padomāšanu divreiz. WSJ piebilst – esot pierādīts, ka dažādu domāšanas aizspriedumu un emociju minimizēšanai palīdz lēmuma apsvēršana dažādos laika sprīžos. Šādas taktikas mērķis ir par vienu un to pašu lēmumu padomāt potenciāli atšķirīgās emocionālās stadijās. Tādējādi ierindas cilvēkam saskaroties ar kādu palielāku finanšu lēmumu (kaut vai auto iegādi), bieži vien tiek ieteikts pagaidīt pāris dienas. Turklāt pandēmija var nozīmēt, ka šo emocionālo “stadiju” pagrieziena punkti jāgaida pat ilgāk, raksta WSJ.

Vēl kā ieteikums tiek minēts padomu došanas process. Proti, var palīdzēt kādu rekomendāciju izstrādāšana “it kā citiem”, kuri būtu identiskā situācijā. Cerība ir, ka šādā veidā cilvēki atrastu loģiskāku pamatojumu arī pašu iecerēto svarīgo lēmumu pieņemšanai. Proti, ja rekomendācijas citiem atšķiras no ieplānotajām darbībām pašam, tad tam vajadzētu būt kādam iemeslam, kas, iespējams, ir pārmērīgas emocijas. Vēl ieteikumus ir kādu negatīvāko scenāriju apsvēršana un jautājuma – vai manas šā brīža izvēles nepadara šādu iznākumu iespējamāku – uzdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2.ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%.

Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9% 

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba...

Lielo nozaru starpā algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu. Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6,0%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu.

Algas visstraujāk ir samazinājušās nozarē, kur tās jau iepriekš bija viszemākās – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, tur atalgojums ir samazinājies par 16,5%. Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šī gada 2.ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei.

Šogad krasi atšķiras algu pieaugums Baltijā. Lietuvā 2.ceturksnī vidējā alga auga par 8%, gan pateicoties mazākajam ekonomikas kritumam, gan minimālās algas celšanai šogad, kā arī dāsnajam valsts atbalstam ienākumiem, tātad arī patēriņam un nodarbinātībai, tai skaitā t.s. helikoptera naudai — papildus 200 eiro katra pensionāra kontā, neuzdodot liekus jautājumus. Kāpēc gan ne, ja tuvojas vēlēšanas? Igaunijā algas 2.ceturksnī gada griezumā auga par 1%, bet jāatzīmē, ka tur bija arī mazākais bezdarba pieaugums, par spīti lielākam tūrisma īpatsvaram ekonomikā, kas varētu būt skaidrojams ar izvēlētajiem valsts atbalsta instrumentiem. Mazinot atlaišanu zemo algu nozarēs tie arī mīkstināja ekonomikas struktūras izmaiņu augšupvērsto ietekmi uz algu līmeni.

Vidējo algu pieaugums Latvijā šogad ir piebremzējies, globālās krīzes ietekme būs jūtama arī nākamgad. Ja pērn vidējās algas palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. Maijā algu kāpums noplaka līdz 2,5%, jau jūnijā tas bija 5,6%, bet gada 2.pusē varētu atkal piebremzēties epidēmijas otrā viļņa dēļ. Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros ES finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "RailBaltica", pieaugošas ES fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos gados būs liela "uguņošana" darba tirgū, ko radīs neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu šķērsli jeb augošās ekonomiskās aktivitātes sadursme ar līdzšinējo iedzīvotāju skaita samazināšanās līkni, prognozēts "Luminor" ekonomikas apskatā.

Nākotnē Baltijas valstis būs darbaspēka importētājas, jautājums tikai – no kurienes, komentē bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ja nebūs imigrācijas, tad strādājošo skaits nākotnē samazināsies, taču ir iespējams no šāda likteņa izvairīties. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2019. gadā vēl nespēja apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pandēmija samazināja Latvijas IKP, taču arī Latvijas IKP starpību ar Eiropas vidējo. Tā var veicināt ekonomikas izaugsmi, caur ietekmi uz struktūru un investīcijām," skaidro ekonomists.

"Luminor" lēš, ka arī iekšējā migrācija būs spēcīga, jo darba iespējas dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras. "Pandēmijas ietekmē ir pastiprinājusies interese par dzīvi ārpus lielajām pilsētām, taču vispārējā tendence nākotnē būs tālāka iedzīvotāju koncentrēšanās ap lielajiem attīstības centriem, tikai izvēle būs daudzveidīgāka. Līdzās Lielrīgas reģionam arvien vairāk iespēju piedāvās divas lielās Kurzemes ostas pilsētas un Valmieras-Smiltenes-Cēsu apvidus. Reģionos ir arī citi, ne tik plaši zināmi panākumu stāsti, piemēram, rūpniecības attīstība Dobelē, Saldū, Aizkrauklē un Līvānos. Tukums, Jelgava, Salaspils, Olaine un vēl citas pilsētas attīstās gan kā Rīgas aglomerācijas daļas, gan ražošanas centri," komentē P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju

LETA, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru Jānis Vitenbergu (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, lēmums pieņemts, ņemot vērā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz Sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Rīkojums stāsies spēkā piektdien, 14.maijā.

Ministru prezidents aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Jau rakstīts, ka partijas "KPV LV" Saeimas frakcija šodien nolēmusi, ka Vitenbergam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziemassvētku dekorāciju un to izmaksu TOP 10 Latvijas pilsētās

Monta Šķupele, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 pandēmija nav mazinājusi vēlmi un iespējas dekorēt pilsētas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Vairākas Latvijas pilsētas svētku rotai atvēlējušas visai prāvus tēriņus.

TOP 3 pilsētas iespaidīgu rotājumu izveidē ir Daugavpils, kur pašvaldība 2020.gadā Ziemassvētku dekorācijām tērēja 200 000 eiro, otrajā vietā ir Rīga, kas dekorācijām tērējusi 189 865 eiro, bet trešajā vietā Liepāja, kas pilsētas dekorēšanai atvēlējusi 165 000 eiro.

TOP 10 pilsētu dekorācijas un to izmaksas skatiet galerijā.

Latvijā viens no svētku sajūtu uzbūrējiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs vides mākslinieks Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas, kā arī mūsu kaimiņus Lietuvā. Šogad December Design radīto stāstu piedzīvo Pāvilosta, Ogre, Liepāja, Rīga, Tukums un Šauļi.

SIA First Service zīmols December Design koncentrējas uz pilna spektra ekskluzīvu Ziemassvētku dekorāciju ražošanu, sākot no idejas līdz objekta radīšanai, montāžai un elektrificēšanai, kā arī rūpējas par dekorāciju uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru