Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

"Cilvēki skaidru naudu tērē mazāk. Apgrozībā esošo banknošu kopējā vērtība gan ir pieaugusi, jo cilvēki, šķiet, vairāk skaidru naudu izvēlas glabāšanai. Šīs tendence ir saglabājusies jau vairākus gadus, un pandēmija to ir pastiprinājusi," atzinuši arī Anglijas Bankas pārstāvji. Arī citur pasaulē tiek izcelts, ka cilvēki skaidru naudu tērē mazāk, bet šajā pašā laikā – to tur vairāk.

Kā alternatīva

Lielam pieprasījumam pēc skaidras naudas par labu šobrīd spēlē vairāki apstākļi. Pandēmijas milzīga neskaidrība nozīmējusi, ka sabiedrībās pamatā augusi vēlme uzkrāt (protams, ja to vispār ir iespējams darīt). Tas ir saprotams – neskaidros laikos kādu lielu, nozīmīgu pirkumu izdarīšana parasti tiek atlikta uz vēlāku laiku un tā vietā tiek domāts par drošības rezervīti. Tāpat šīs krīzes unikālā daba nozīmējusi, ka bieži vien iedzīvotāji līdz ar visiem valdību ierobežojumiem nemaz nevar tērēt pat, ja tie arī gribētu. Pandēmija arī likusi padomāt par alternatīvām maksājuma iespējām. Proti, ja nu gadījumā viss patiešām sabrūk vai uzkaras, tad uz rokas paliek vismaz skaidra nauda, ar kuru, iespējams, joprojām var būt kādas norēķināšanās iespējas arī sliktākajos scenārijos. Tāpat ar skaidru naudu kādas nepieciešamības vajadzības gadījumā var norēķināties pa tiešo un ātri.

"Skaidra nauda ir aktīvs, par kuru cilvēki ir visai pārliecināti, ka tas nezaudēs vērtību. Tāpēc cilvēki lemj, ka viņi lielākā mērā savu bagātību grib turēt skaidrā naudā," martā klāstīja arī ASV Bostonas Federālo rezervju vadība. Tā vēl piebilst, ka dažkārt karšana kā tāda ir aizsargreakcija izolācijas, satraukuma un bezcerības apstākļos. Cilvēki šādos brīžos cenšas saglabāt kādu stabilitātes sajūtu, un tam bieži nepieciešams kaut kas atpazīstams un stabils. Zināmā mērā cilvēkiem šo lomu pandēmijā spēlējusi fiziska skaidra nauda, kuras klātbūtne radot zināmu drošības sajūtu.

Kāpēc piemaksāt

Ļoti nozīmīgs faktors Rietumu pasaulē, kas stimulējis aktuālo interesi par skaidro naudu, ir arī centrālo banku politika. Proti, procentu likmes kādiem noguldījumiem ir faktiski neesošas un nekāda brīnumainā aina vairs nav arī tā, ka par lielākām summām banku kontos Eiropā tiek piemērotas pat negatīvas likmes. Jeb – jaunajā realitātē jārēķinās, ka par privilēģiju, ka bankas apsaimnieko kāda naudu, ir pat jāpiemaksā.

Līdz ar šādu situāciju rodas visai loģisks jautājums – kādēļ man glabāt naudu kontā vai depozītā, kur es to zaudēju. Labāk glabāt skaidru naudu kaut vai zeķē, kur tā būs vienmēr ātri pieejama un tai netiks piemērota kāda mistiska negatīva likme.

Šobrīd vislielākā negatīvā centrālās bankas noteiktā depozītu likme komercbankām ir Šveicē, kur tā tās frankam atrodas pie -0,75% atzīmes. Tālu gan neatpaliek Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras depozītu likme atrodas pie -0,5%.

Lielie nomināli

Šveices krājēju vidū sevišķi populāri ir lielie banknošu nomināli. 1000 Šveices franku banknote esot atbildīga aptuveni par 60% no visām banknotēm (vērtības ziņā) apgrozībā. Tas esot par 25% vairāk nekā 1970. gadā, ziņojusi Šveices centrālā banka. Tāpat tās dati liecina, ka skaidras naudas uzkrāšana nozīmējusi, ka 90% no šīm 1000 franku banknotēm patiesībā nenonāk apritē, kur 100 franku banknotēm šis īpatsvars atrodoties aptuveni pie 20%. Domu gaita visai loģiska – 1000 franku banknotes uzglabājot aizņem mazāk vietu. Bloomberg ziņo, ka arī ASV 2017. gadā 100 ASV dolāru banknošu skaits pirmo reizi pārsniedza viena ASV dolāra banknošu skaitu. Kopš tā brīža šī tendence kļuvusi vien spēcīgāka.

"Augstais lielo nominālvērtību īpatsvars norāda, ka banknotes tiek izmantotas ne tikai kā maksāšanas līdzeklis, bet lielā mērā kā bagātības uzglabāšanas instruments. Nepārtraukti zemas procentu likmes ir galvenais faktors banknošu pieprasījuma pieaugumā," skaidrojusi Šveices centrālā banka.

Jāteic, ka eirozonā pēdējos gados pieliktas pamatīgas pūles, lai apgrūtinātu skaidras naudas krāšanu un maksājumus ar to. Piemēram, lemts pārtraukt laist apgrozībā 500 eiro banknotes, kur šāda soļa nepieciešamība nu jau tradicionāli tiek saistīta ar cīņu pret nelegālajiem skaidras naudas darījumiem.

ECB cer, ka līdz ar negatīvām likmēm finanšu iestādes aktīvāk izsniegt aizdevumus, un arī uzņēmumus tas mudinās veikt investīcijas, jo aizdevumu likmes ir ļoti zemas un arī to naudai kontos mēdz būt negatīvas likmes. Pēc idejas šādiem laikiem arī vajadzētu nozīmēt lielāku patērētāju aktivitāti. Lai šāda politika būtu efektīvāka, faktiski nepieciešams atņemt vai apgrūtināt iespēju lielākos apmēros uzkrāt skaidru naudu, jo ar to šādu un dažādu citu regulējošo politiku var apiet.

Seifu pieprasījums

Vēl pirms kāda laika tika ziņots, ka strauji audzis Vācijas banku pieprasījums pēc seifiem, jo skaidras naudas glabāšanai tur vienkārši nepietiekot fiziska vieta. Pagājušā gada janvārī Bundesbank atklāja, ka Vācijas banku fiziskās naudas krājumi pieauguši līdz 43,4 miljardiem eiro. Tas bija gandrīz tīs reizes vairāk nekā 2014. gadā jeb mēnesi pirms ECB no komercbankām sāka iekasēt negatīvu depozītu likmi. Vācieši tradicionāli ir pazīstami ar savu mīlestību pret skaidro naudu un datu privātumu.

Katrā ziņā skaidras naudas krāšanai ir savi labumi. Viens no būtiskākajiem labumiem ir - anonimitāte. Protams, ja ir tāda vēlēšanās, mūsdienās cilvēkiem vajag sniegt iespēju mēģināt dzīvot bez skaidras naudas. Tomēr jāpiedāvā arī jēdzīga alternatīva, un aktuālās varas gribēšana par visu cenu iebāzt degunu privātās darīšanās ir biedējoša, kas var nebeigties labi.

Ēnas puse skaidras naudas uzglabāšanai ir tā, ka tas nav īpaši droši. Ne vienmēr tas var arī būt ērti. Būtu jādomā, kā šādu naudu uzkrāt droši, lai, piemēram, kāda ugunsnelaime vai zādzība šādu uzkrājumu spilvenu vienā mirklī nepazudinātu. Kopumā gan jāatceras, ka arī seifu iegāde vai šādu pakalpojumu izmantošana vienmēr saistīsies ar zināmām izmaksām. Tāpat zem matrača noglabātā nauda arī neko nepelnīs, kur savukārt ar elektronisko naudu mūsdienās ir ļoti viegli veikt dažādus ieguldījumus, piemēram, pasaules ietekmīgāko uzņēmumu vērtspapīros.

Cīņa pret skaidro naudu

Lielu daļu no pasaules kārtības pēc iepriekšējās finanšu krīzes noteikušas centrālās bankas. Pastāv risks, ka negatīvas procentu likmes var radīt skaidras naudas proporcijas pieaugumu ekonomikā, kas būtu pretrunā gan ar valdību, gan banku plāniem. Tādēļ arī dažviet tik aktīvs kariņš pret to.

Negatīvu likmju laikos komercbankas joprojām daļā gadījumu vēl baidās šīs izmaksas pārvelt uz klientiem, jo tad tie vienkārši labāk izvēlēsies naudu turēt zeķē (vai seifos). Tomēr, ja atņem šādu alternatīvu un skaidra nauda tiek izskausta, tad nekur nav teikts, ka līdzekļiem kontā netiek piemērota negatīva likme, kas savukārt daudziem var likt sajusties, ka tā deg un labāk to iztērēt, šāda veidā dodot stimulu ekonomikai. Milzīga skaidras naudas izņemšana no bankām, piemēram, to pašu negatīvo likmju iespaidā, arī nozīmētu, ka pasliktinātos to spēja izsniegt kredītus. Arī tas būtu pretrunā ar centrālo banku monetārās politikas pašreizējo jēgu.

Jau rakstīts - dažkārt varētu likties, ka tieši papīra nauda bezmaz vai ir mūsdienu ekonomisko un finanšu problēmu pamatā. Proti, tās izmantošana saistās ar izvairīšanos no nodokļiem, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, narkotiku tirdzniecību un daudzām citām smagām noziedzīgām aktivitātēm. Tiek apgalvots: ja sabiedrība no skaidras naudas atbrīvotos, tad visi būs laimīgāki un valstu budžeti – pilnāki. Daļēji šāds spiediens tiek skaidrots ar centrālo banku vēlmi padarīt savu monetāro politiku pēc iespējas efektīvāku. Likvidējot lielas vērtības naudas banknotes, gan uzņēmējiem, gan vienkāršajiem patērētājiem pieaugs skaidras naudas krāšanas cena un sarežģītība (piemēram, skaidras naudas izņemšanai tiek noteiktas milzīgas komisijas, to lielākos apjomos vienkārši aizliedz darīt vai tas uzreiz raisa kādus jautājumus no kontrolējošo iestāžu puses), un komercbankām vieglāk būtu pārnest mīnusos ceļojošās likmes uz savu klientu maciņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusei pirkumu eirozonā pērn pirmo reizi patērētāji izmantojuši bezskaidras naudas maksājumus, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija.

ECB norāda, ka patērētāji eirozonā 2019.gadā skaidru naudu izmantojuši pirkumiem, kuru kopējā vērtība veidoja vien 48%, aizvien vairāk patērētājiem izmantojot maksājumu kartes un citas bezskaidras naudas maksājumu iespējas.

Iepriekšējais pētījums liecināja, ka 2016.gadā skaidra nauda tikusi izmantota maksājumiem, kuru kopējā vērtība veidoja 54%.

Taču, izvērtējot atsevišķus darījums, joprojām vairums jeb 73% no kopējiem darījumiem pērn veikti skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka skaidra nauda krietni izplatītāka ir maziem pirkumiem.

Dienvideiropas iedzīvotāji krietni biežāk izmanto skaidru naudu, lai norēķinātos par precēm - Maltā šis īpatsvars veido 88%, bet Spānijā un Itālijā attiecīgi 83% un 82%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par skaidras naudas nedeklarēšanu vairāk nekā 25 000 eiro apmērā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Daugavpils prokuratūrai nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 25 000 eiro skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo robežu, aģentūrai LETA pavēstīja VID.

Dienestā norādīja, ka 2020.gada jūlijā VID amatpersonas Silenes muitas kontroles punktā veica muitas kontroli kādam Ukrainā reģistrētam transportlīdzeklim. Tā pasažieri apliecināja, ka pie viņiem neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta, vai ierobežota.

Tomēr, veicot padziļināto muitas pārbaudi, pie vienas no personām, 1982.gadā dzimuša Ukrainas pilsoņa, konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairāk nekā 25 000 eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu, un šā gada jūlijā kriminālprocess tika nosūtīts Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, informēja VID. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sākts kriminālprocess par nodokļu nemaksāšanu deputātam piederošā būvniecības uzņēmumā

LETA, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā pašvaldības deputātam piederošā būvniecības uzņēmumā, pavēstīja VID.

Dienestā informēja, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2021.gada februārī sāka kriminālprocesu par būvniecības nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona ir pilsētas domes deputāts, kura uzņēmums vairāku gadu garumā regulāri piedalījās un uzvarēja pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka uzņēmums no 2019.gada janvāra līdz 2021.gada aprīlim grāmatvedības reģistros nav pilnā apmērā uzrādījis darba samaksu un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algas daļu darba ņēmējiem ir izmaksājis skaidrā naudā būtiskā apmērā. Uzņēmums ir arī izvairījies no nodokļu nomaksas vairāk nekā 148 000 eiro apmērā un legalizējis noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus vairāk nekā 153 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noziedzīgi iegūtus līdzekļus legalizē caur virtuālās valūtas iekārtām

Db.lv, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) atklājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju caur virtuālās valūtas iekārtām.

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā.

Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Policijas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILL likums) noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, kriptovalūta, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas un gāzes pistoles.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta koka palešu tirdzniecības jomā. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi 2020.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Shēmas "klienti" (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Investori vēršas pret krāpniecisku pūļa finansējuma platformu ar saknēm Latvijā

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz darbības atsākšanu, aviokompānijas 2020. gada otrajā pusē sadedzinās 77 miljardus dolāru skaidrā naudā, brīdina Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Prognozējams, ka lēnās lidojumu atgūšanās dēļ aviokompānijas turpinās sadedzināt skaidru naudu arī nākamgad, aptuveni 5 līdz 6 miljardus ASV dolāru mēnesī, lēš IATA.

IATA aicinājusi valdības nākamajā ziemas sezonā atbalstīt nozari ar papildu palīdzības pasākumiem, tostarp finansiālu atbalstu, kas nepievieno vairāk parādu nozares jau tā lielo parādu bilancei. Līdz šim valdības visā pasaulē ir sniegušas atbalstu 160 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot tiešo atbalstu, algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus un īpašus nozares nodokļu atvieglojumus, tostarp degvielas nodokļus.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt, lai gaisa transporta nozare joprojām būtu dzīvotspējīga un gatava atjaunot ekonomikas savienojumu un atbalstīt miljoniem darba vietu ceļošanā un tūrismā. Bet krīze ir dziļāka un garāka, nekā kāds no mums varēja iedomāties. Sākotnējās atbalsta programmas ir beigušās. Šodien mums atkal jāzvana trauksmes zvans. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizstātas vai pagarinātas, sekas jau tā aplaupītajai nozarei būs briesmīgas, ”teic IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors Aleksandrs de Žunjaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveicē skaidra nauda zaudē iecienītākā norēķinu veida statusu

LETA--THE LOCAL, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slēgto robežu dēļ pērn izlīdzinājās apritē esošais skaidrās naudas daudzums

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai slēgto robežu dēļ pagājušajā gadā izlīdzinājās apritē esošais skaidrās naudas daudzums, atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Mēs to sasaistījām ar jau agrāk izdarīto pieņēmumu, ka valstī tiek ļoti lielā daudzumā pāri robežai ievesta skaidrā nauda. Mēs par to informējām gan Valsts ieņēmumu dienestu, gan Latvijas Banku un sākām strādāt pie tā, lai kopīgi domātu, kā uzlabot situāciju," pauda Znotiņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka iemesls neslēpjas tikai tajā, ka virkne Latvijas rezidentu atver kontus Lietuvas finanšu iestādēs un dodas uz kaimiņvalsti izņemt skaidru naudu, ko pēc tam ieved atpakaļ Latvijā, lai slēptu tās izcelsmi.

"Ne tikai no Lietuvas. Taču, jā, jau sen tiek runāts, cik intensīva ir bankomātu darbība Lietuvas pierobežā. Vēl pirms robežu aizvēršanas tika aizturēti arī vairāki privāto lidmašīnu izmantotāji, kas ar koferīšiem ieveda skaidro naudu no Krievijas vai citām NVS valstīm. Joprojām ļoti nepasargāta ir sauszemes un jūras robeža. Darba ir ļoti daudz," pauda Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus

LETA, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Valsts aktīvi apkaro uzņēmēju vēlmi strādāt

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu pēc cita, bet Igaunijā tādi bija vien uz īsu laiku – kamēr no jauna saslimušo skaits bija augstāks nekā pie mums? Atbilde droši vien katram sava, un gan jau pēc laika noskaidrosies, kā bijis patiesībā. Taču pāris versiju ir tādas, kas šķiet visai ticamas. Vismaz attiecībā uz mūsu valsti.

Jau esam rakstījuši par mūsdienu tendenci Latvijā no politiķu vai valsts pārvaldē strādājošo puses pārlieku visu regulēt. Ir prasības prasību galā un arī atskaites atskaišu galā. Ne viens vien uzņēmēju organizācijas pārstāvis ir paudis, ka valsts nevis dara visu, lai stimulētu ekonomikas attīstību, bet gan, lai aktīvi apkarotu uzņēmēju vēlmi strādāt, nodarboties ar biznesu. Rezultāts – likvidēto uzņēmumu jau ilgstoši ir krietni vairāk nekā jaundibināto. Un nepietiek vien ar nemitīgi mainīgiem un aizvien sarežģītākiem spēles noteikumiem, pastiprinās arī to izpildes kontrole.

To redzam arī tagad – pandēmijas laikā. Kā tiek pieņemts kāds darbības ierobežojums, tā visus pārbaudīt uzreiz dodas ierēdņu armija, jo nevar taču pieļaut, ka kāds kaut kādā veidā tomēr mēģina kaut ko darīt, un ir taču valstij jāpelna ar soda naudām. Par to varējām pārliecināties arī pagājušajā nedēļā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lepni vēstīja, ka no 9. līdz 17. aprīlim konstatējis četrus veikalus, kuri neatļauti strādājuši pēc tam, kad 7. aprīlī stājās spēkā izmaiņas, kas daļai lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu neļauj strādāt klātienē, kā arī izsniegt attālināti iegādātās preces. Tas, ka liegums kaut vai internetā veiktus pasūtījumus izsniegt veikaliem, kas skaitās esoši tirdzniecības centros, pats par sevi ir aplams, kontrolētājus, protams, neinteresē – parādījās iespēja vēl kādu kontrolēt un sodīt, to arī steidza darīt. Arī tas, ka šādi un tiem līdzīgi darbības aizliegumi var novest kādu uzņēmumu līdz bankrotam, šķiet, tādam PTAC nerūp – Latvijas birokrātijai vispār nav raksturīgi aizdomāties, no kurienes valsts kasē rodas nauda algu izmaksai viņiem. Arī interneta vidē ne reizi vien ir lasīts apmēram šāds viedoklis: ko tie uzņēmēji satraucas, ka nevar strādāt, – viņi taču saņems kompensāciju! Nav šaubu, ka šādiem cilvēkiem nerūp, ka, pirmkārt, nekādas kompensācijas nevar nosegt visus izdevumus un nevar pasargāt no tirgus pozīciju zaudēšanas, bet, otrkārt, ir arī skaidra sakarība – jo lielāki parādi, jo lielāks paredzams nodokļu slogs, lai tos atdotu, kas, saprotams, tieši skars uzņēmējus, nevis no budžeta finansētos. Birokrātiem svarīga ir atskaitīšanās par centību. Arī šajā gadījumā, kad ir noformēti akti par neatļautu tirdzniecību un PTAC pārstāve apliecina: "Ja komersanti turpinās darbību, Valsts policija veiks tālākās darbības to ierobežošanai." Sak, ja valsts aizliedz biznesam strādāt, tad nav ko spirināties pretī, un tos, kuri to nesaprot, var arī pavisam nomušīt – tad arī uz kompensācijām un pabalstiem valsts varēs ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir ne tikai likusi sarauties kopējai Latvijas tautsaimniecībai, kā rezultātā pieaudzis bezdarbnieku skaits, bet arī transformējusi ēnu ekonomiku, it īpaši tajās sfērās, kurām tika liegtas legālas darba iespējas

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmēji. Latvijā un Eiropā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi ar pārtraukumu pagājušajā vasarā ir spēkā jau vairāk nekā gadu, un to ietekme uz ēnu ekonomiku vēl tiek pētīta. 2020. gads tiek marķēts ar Covid-19, un arī pērnā gada 12. martā un atkārtoti no 9. novembra Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi vairākām tautsaimniecības jomām būtiski lika ierobežot vai pat pilnībā apturēt savu biznesu, tādējādi ne tikai atstājot bez iespējām legāli strādāt, bet pieprasījums tirgū pēc attiecīgajām precēm un pakalpojumiem bija sava veida injekcija ēnu ekonomikai.

Lai arī Latvijā tika ieviests bezprecedenta risinājums – dīkstāves pabalsti, tomēr tie nespēja apturēt darba ņēmēju skaita (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2021. gada februārī šādu darbinieku bija 797 034, bet 2020. gada februārī, kad Covid-19 vēl nebija sasniedzis Latviju, – 813 879. Daudz lielāku starpību var ieraudzīt 2020. gada maijā, kad šādu darba ņēmēju skaits bija 792 568, bet 2019. gadā (pirms pandēmijas) maijā 822 925. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija par vairāk nekā 30 000 mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru