Jaunākais izdevums

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Vienlaikus fiziskās naudas aprite ir salīdzinoši dārga, jo ir jānodrošina inkasācijas pakalpojumi, nolietotās banknotes un monētas ir jāpārstrādā utt. "Ja skaidras naudas lietojamība samazinās līdz zemam līmenim, tad naudas pārvaldīšana izmaksā naudu. Tādēļ arī ir spiediens uz arvien lielāku elektronisko norēķinu lietošanu vienā vai citā veidā," uzsvēra Zviedrijas centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka tikai laiks rādīs, vai kādā brīdī arī nebūs spiediens uz pilnīgu atteikšanos no skaidras naudas, ja tās aprite sāks prasīt pārāk lielas subsīdijas.

Taču viņš arī atgādināja, ka vienmēr ir jautājums, kas notiek, ja pazūd elektrība. Tādā gadījumā tieši skaidrā nauda ir veids, kā var turpināties norēķini.

Savukārt, runājot par finanšu tehnoloģiju jeb "fin-tech" kompāniju ienākšanu finanšu tirgū, Ingvess uzsvēra, ka par finanšu sistēmu ir pierasts domāt kā par ļoti konservatīvu, taču tā attīstās un mainās. Tādēļ regulatoriem ir jādomā, kā atrast līdzsvaru, jo, lai gan vienkāršākais visam jaunajam ir pateikt "nē", tas nozīmēs tikai to, ka daudzi uzņēmumi un darījumi aizies citur. Vienlaikus viņš minēja, ka arī arvien vairāk "fin-tech" kompāniju sāk saprast, ka banku bizness un tehnoloģiju bizness tomēr ir ļoti atšķirīgs.

IT kompānijas "Google" "Redy to Pay Partnerships" reģionālā vadītāja Floransa Disa paneļdiskusijā norādīja, ka pašlaik maksājumu pakalpojumu jomā ir tik daudz spēlētāju, ka ir ļoti grūti saprast, kur ir jāsākas regulācijai - kur tā ir lietderīga un kur slēpjas riski.

"Tehnoloģijas mums ļauj mainīt daudzas naudas tradicionālās funkcijas. Tas ir viens veids kā saprast daudz monetāro pasauli, kura šodien ir kļuvusi daudz sarežģītāka," norādīja Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors Berijs Eišengrīns, piebilstot, ka pašlaik ir ļoti grūti paredzēt, kā šī sistēma izskatīsies nākotnē.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka virkne naudas funkciju, īpaši maksājumu funkcija, ir nacionālais monopols, jo vēsturiski tieši valstis un centrālās bankas ir garantējušas, ka vienam cilvēkam piederošs ASV dolārs ir tāds pats kā citam cilvēkam piederošs ASV dolārs.

Arī Zviedrijas centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka tieši centrālās bankas garantē uzticamību maksājumiem. "Ja būs tikai privātu institūciju izdota nauda, tad nebūs šīs savstarpējās uzticības starp tām. Taču, ja maksājums iziet caur centrālās bankas klīringa sistēmu, tad lielākajā daļā valstu tas ir tik drošs, cik vien var būt," uzsvēra Ingvess.

Taču viņš arī atgādināja, ka nauda ir pakalpojums sabiedrībai, kuru nodrošina centrālās bankas. "Ja mēs nespētu nodrošināt maksājumu sistēmas darbību, tad viss pārietu kaut kur citur. Pasaulē ir neskaitāmi gadījumi, kad tas ir noticis, tostarp gadījumi, kad nacionālo valūtu vērtība ir sagrauta. Tādēļ arī ir redzami tādi fenomeni kā Venecuēlā, Zimbabvē, jo nauda ir pakalpojums sabiedrībai. Ja jūs to savai sabiedrībai nespējat nodrošināt, tad viss aizplūst kaut kur citur. Ja tas notiek, tad monetārā politika kļūst par fikciju, jo nav kontroles pār jūsu pašu naudu," uzsvēra Zviedrijas centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns arī atgādināja, ka, piemēram, sociālo tīklu platformas "Facebook", tagad "Meta", lēmums par savas valūtas "Libra" veidošanu kļuva par modinātājzvanu daudzām centrālajām bankām, kad tās tiešām sajuta, ka var rasties alternatīvas viņu sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja organizēta noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, serveri, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem organizētais noziedzīgais grupējums laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gada septembrim nodarbojās ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 377 729 eiro apmērā, slēpjot noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi, piederību un kustību, kā arī mainot to atrašanās vietu.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Ādažos; tajā skaitā 11 kratīšanas veiktas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automobiļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par "aplokšņu" algu izmaksu VID veicis kratīšanu būvniecības uzņēmumā

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par "aplokšņu" algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu.

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021.gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā.

Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā "aplokšņu" alga.

Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde jūlijā Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret vienu personu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu 144 410 eiro apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā, informēja VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka futbola kluba amatpersona periodā no 2018.janvāra līdz 2020.gada augustam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījusi darba algas pilnā apmērā, un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu 144 410 eiro apmērā kluba spēlētājiem neoficiāli izmaksājusi skaidrā naudā, kā arī izvairījusies no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu un 218.panta otrajā daļā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga.

Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda, liecina ECT spriedums.

Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu.

ECT atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bolt Food" ēdienu piegādes platforma no šodienas Rēzeknes iedzīvotājiem piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus, informē uzņēmums.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" lietotni Apple vai Android ierīcēs. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas restorāns, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni vai skaidrā naudā, pasūtījumu saņemot. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma.

Pasūtījuma piegādei "Bolt Food" lietotnē jāsniedz pēc iespējas precīzākas norādes, piemēram, kur tieši atstāt pasūtījumu, vai ir iekšpagalms, kāds ir durvju kods, u.tml. Tāpat lietotnē darbosies restorāni, kur pasūtot aplikācijā būs iespēja pašiem saņemt savu pasūtījumu restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus interesēties par ieguldījumu iespējām?

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju , noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozarē konkurence starp veikaliem vienmēr būs sīva – gan interneta, gan klātienes veikali savā starpā sacenšas par katru pircēju, mēģinot tos piesaistīt un, kas ir īpaši svarīgi – noturēt, motivējot veikt atkārtotu pirkumu. Kad ierastie rīki jaunu un atkārtotu pircēju piesaistei ir izsmelti, jāmeklē jauni veidi. Vēl svarīgāk tas ir šobrīd, kad katra investīcija ir īpaši rūpīgi jāpārdomā, tāpēc daudzfunkcionālā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši vairākus padomus veikala apgrozījuma palielināšanai bez lielām investīcijām.

Analizē esošo darījumu plūsmu

Viens no veidiem, kā uzlabot pārdošanas rādītājus, ir izprast esošo darījumu dinamiku. Piemēram, veikt darījumu plūsmas analīzi – kuros laikos ir visvairāk pirkumu. Ja ir vairāki veikali – tad, kurā veikalā ir labākie rādītāji. Interneta veikala gadījumā – kuros laikos pircēji ir aktīvākie, no kurām valstīm ir pirkumi, cik pirkumu grozi paliek neizpirkti utt.

Visbiežāk pārdošanas rādītājus uzņēmēji skata mēneša beigās, kad tiek savilktas atskaites, tomēr ātrai reaģēšanai un biznesa rādītāju uzlabošanai tas būtu jādara teju katru dienu. Kāpēc? Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu savus resursus, piemēram, lai plānotu darbinieku noslodzi, piedāvātu īpašos piedāvājumus, reaģējot uz pircēju aktivitāti utt. Tomēr ne visiem ir programmētāju prasmes vai padziļinātās zināšanas Excel programmā, lai pašu spēkiem veiktu datu analīzi reāllaikā. Tāpēc ērtai finanšu rādītāju analīzei ir radīti vairāki risinājumi, piemēram, Citadeles Biznesa portāls, kas tiek piesaistīts uzņēmēja biznesa kontam. Visi ienākošie vai izejošie darījumi ir pārredzami portālā – gan interneta veikala, gan klātienes tirdzniecību vietām. Portāls ļauj veikt datu analīzi un salīdzinājumus par dažādiem laika periodiem, pirkumu atrašanās vietām, kā arī ātri izveidot atskaites un pārskatus. Tāpat no portāla var ērti nosūtīt e-rēķinu, ko pircējs var apmaksāt ar dažiem klikšķiem, bez bankas konta un citu maksājumu detaļu kopēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā, kā arī informācijas pieejamības jomā klientu izpētei, secināts Finanšu nozares asociācija prezentētajā pētījumā par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionā un atbilstības nodrošināšanu.

Kopumā pieeja starptautisko un nacionālo finanšu sankciju piemērošana Baltijas valstīs, Zviedrijā un Polijā ir līdzīga un tiek regulēta visā reģionā. Savukārt tikai Latvijā likumā noteikts obligāts pienākums ievērot arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas.

Bankām noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir līdzvērtīga reģionā piemērotajai un atbilst labākajai praksei, vienīgi Igaunijā un Zviedrijā publiski ir pieejams pilns kontrolējošās iestādes lēmums, savukārt Latvijā, Lietuvā un Polijā tiek paziņoti tikai galvenie fakti un secinājumi.

Banku darbiniekiem noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir stingrākā reģionā, bet atbilst labajai praksei.

Komentāri

Pievienot komentāru