Nodokļi

VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par skaidras naudas nedeklarēšanu vairāk nekā 25 000 eiro apmērā

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Daugavpils prokuratūrai nodevusi kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 25 000 eiro skaidras naudas nedeklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo robežu, aģentūrai LETA pavēstīja VID.

Dienestā norādīja, ka 2020.gada jūlijā VID amatpersonas Silenes muitas kontroles punktā veica muitas kontroli kādam Ukrainā reģistrētam transportlīdzeklim. Tā pasažieri apliecināja, ka pie viņiem neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta, vai ierobežota.

Tomēr, veicot padziļināto muitas pārbaudi, pie vienas no personām, 1982.gadā dzimuša Ukrainas pilsoņa, konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairāk nekā 25 000 eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu, un šā gada jūlijā kriminālprocess tika nosūtīts Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, informēja VID. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

2019.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi normatīvos, tostarp Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanas vai nepatiesas deklarēšanas uz valsts ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro konstatēto faktu fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda lielā apmērā, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 33 tūkstošu nedeklarēšanu lūdz uzsākt kriminālvajāšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret personu, kura mēģināja ievest Latvijā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

2019.gada jūlijā VID amatpersonas lidostā "Rīga" veica reisa Taškenta-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1980.gadā dzimušu Tadžikistānas Republikas pilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa "zaļo" koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās - 6 230 eiro, 30 080 USD, 500 RUB un 200 TJS, kas ir ekvivalents 33 304,07 eiro. Persona tika aizturēta, un ar tiesas lēmumu izņemtā nauda arestēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju un domājot par klientu, darbinieku un tuvinieku drošību draudos inficēties ar COVID-19 vīrusu, 220.lv ir veicis izmaiņas pasūtījumu veikšanā un piegādē.

Uzņēmums uz laiku pārtrauc maksājumus skaidrā naudā, un, lai veicinātu bezkontakta pieeju, pasūtījumiem virs 20 eiro tiks nodrošinātas bezmaksas piegādes uz pašapkalpošanās punktiem.

"Lai arī ir Lietuvā ir izsludināta karantīna, savukārt Latvijā noteikti stingri karantīnas pasākumi visiem, kuri atgriežas no COVID-19 skartajām teritorijām vai nonākuši saskarsmē ar vīrusa nēsātāju, preču aprite un mūsu darbs neapstājas. Pārkārtojam savu darbu atbilstoši noteiktajiem saskarsmes ierobežojumiem, jo redzam, ka pasūtījumu skaits aug un pircējiem esam nepieciešami. Tieši tāpēc mūsu vissvarīgākais uzdevums ir nodrošināt drošu nepieciešamo preču piegādi, un esam veikuši visus iespējamos preventīvos pasākumus, lai nodrošinātu mūsu klientu, darbinieku un partneru drošību. Biroja darbinieki kādu laiku strādās attālināti no mājām, darbs noliktavas darbā tiek organizēts atsevišķās, bezkontakta maiņās. Savukārt klienti tiek mudināti izvēlēties priekšapmaksas apmaksas veidus un bezkontakta preču saņemšanu Omniva pakomātos vai DPD Pickup punktos," norāda "Pigu Grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas darbinieks no Latvijas uzņēmuma izkrāpj 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik augstu amatu ieņemošs bankas darbinieks, prettiesiski izmantojot klienta uzticību un iegūstot no uzņēmuma pārstāvja parakstus finanšu ķīlas līgumā, no kāda Latvijas uzņēmuma izkrāpis 100 000 eiro.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šī gada maijā pabeidza izmeklēšanu šajā lietā.

Minētais bankas darbinieks apkrāptā uzņēmuma pārstāvi maldinājis par dokumenta patiesu saturu, kas, "ķīlas devējam" nezinot, tika izmantots kā nodrošinājums, lai attiecīgā bankas darbinieka civilsievai daļēji piederošajam uzņēmumam tiktu izsniegts bankas kredīts.

Darbību rezultātā kredīts netika atgriezts, bet banka izmantoja ķīlas tiesības un piedzina parāda summu no "ķīlas devēja" kontā esošajiem naudas līdzekļiem. Likumsargi izmeklēšanā noskaidroja, ka kredīta nauda, kas tika iegūta, pamatojoties uz attiecīgā bankas darbinieka falsificēto finanšu ķīlas darījumu, tika pārskaitīta kaimiņvalsts uzņēmumam, kur tika noņemta skaidrā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zemākais punkts nezīmējas; mēģina tikt vaļā arī no parādiem

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārstrādā risinājumu jaunā lietotnē

Anda Asere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības darbu mobilā lietotne "Partly" piedzīvojusi pārstrādi un pilnībā digitalizējusi procesus.

"Jau pirms gada, ieviešot pirmo versiju, zinājām, ka biznesa modelis būs jāmaina un jāsadarbojas ar uzņēmumiem, nevis individuālā darba veicējiem. Uzņēmumi, kas ikdienā ar to nodarbojas, ir daudz pieejamāki un uzticamāki - neviens negrib nedēļu gaidīt santehniķi, tāpēc aicinājām sadarboties kompānijas, kas sniedz šāda veida pakalpojumus. Šobrīd sadarbojamies ar uzņēmumiem "Rīgas Meistars" un "Telpu uzkopšanas serviss", kas atsaucās manam piedāvājumam," saka Arnis Celitāns, SIA "Partly" līdzdibinātājs.

Vaicāts, vai šajā laikā vērojama pastiprināta interese par iespēju pievienoties platformai, viņš teic, ka regulē šo procesu, jo vēlas, lai esošajiem meistariem būtu gana daudz darba. "Pieaugot darba apjomam, pievienosim vēl citus meistarus. Šāda veida "tirgus plača" risinājumos ir svarīgi, lai abās pusēs būtu līdzsvars. Tāpēc tagad strādājam pie tā, lai būtu vairāk pasūtījumu," norāda A. Celitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot globālo tīklu, arī Latvijā ieviesta jauna, digitāla pašapkalpošanās sistēma "Printbox".

Tā ir A4 formāta dokumentu drukas pašapkalpošanās sistēma kas sniedz augstas kvalitātes drukas, kopēšanas un skenēšanas iespējas, nodrošinot ērtu un ātru piekļuvi saviem dokumentiem, stāsta SIA "Printbox Latvia" valdes loceklis Edgars Damalts.

Sistēma paredzēta izplatītāko dokumentu formātu - pdf, jpeg, png, tiff, xls, ppt, doc,gif - drukāšanai. Printboxpazīstams lietotājiem jau vairāk nekā 15 dažādās valstīs. Latvijā tie pieejami divās Latvijas Universitātes ēkās - Raiņa bulvārī 19 un Aspazijas bulvārī 5.

"Printbox" nosaka revolucionāru tendenci drukāšanas tehnoloģijā, jo piekļuve dokumentiem un arhivēšana tagad ir iespējama vienā ierīcē. Izmantojot "Printbox" risinājumu, attālināti ir iespējams saglabāt un pārvaldīt failus savā bezmaksas mākoņa kontā un izdrukāt tos jebkurā "Printbox" kioskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izmeklē "aplokšņu algu" izmaksu Latvijas futbola virslīgas klubā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu vienā no Rīgas futbola klubiem, informē VID.

Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka futbola klubs no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim grāmatvedības reģistros nav uzrādījis darba samaksu un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu ir neoficiāli izmaksājis skaidrā naudā klubā reģistrētajiem sportistiem un darbiniekiem.

Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

Tikmēr biedrība "Rīga Football Club" sociālajā tīklā "Twitter" vēsta, ka 17.jūnijā kluba telpās VID pārstāvji veica procesuālās darbības. "Klubs turpina treniņus un gatavojas svētdienas spēlei. Kad tas būs iespējams, sniegsim plašākus komentārus," ziņo klubs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot koronavīrusa izplatībai un novērojot, ka cilvēki izvairās no uzturēšanās sabiedriskās telpās, par ko liecina arī pieaugošais piegādes apjoms uz mājām un birojiem, Pica Lulū pieņēmusi lēmumu pasūtījumus var veikt tikai caur mājaslapu, uzreiz veicot apmaksu,

"Pieaugot darba apjomam mūsu 17 picērijās un redzot vīrusa "COVID-19" izplatības situācijas nopietnību, pieņēmām lēmumu par pāreju uz bezkontakta norēķinu darījumiem, lai pasūtījumu maksimāli ātri un droši atdotu klientam. Tādējādi, lai pasūtītu picu uz biroju vai mājām, vispirms mājaslapā jāveic priekšapmaksa. Secinājām, ja klientam, saņemot picu mājās vai birojā, jāmaksā skaidrā naudā, vai izmantojot bankas termināli, tas aizņem vairāk laika un lieki paildzina savstarpējo kontaktu ar mūsu darbinieku. Tāpat ir izstrādāta droša bezkontakta pasūtījuma nodošana klientam - pasūtījumu atstājot uz īpaša paliktņa pie namdurvīm, iepriekš informējot klientu par piegādes tuvošanos. Uzņēmums ļoti atbildīgi izturas pret visiem piesardzības ieteikumiem, un rūpes par darbinieku un klientu drošību ir pirmajā vietā," stāsta Pica Lulū direktore Maija Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptur kibernoziedznieku grupu un izņem kriptovalūtu 110 tūkstošu apmērā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas (ENAP 3.nodaļa) amatpersonas pārtraukušas organizētās kibernoziedznieku grupas darbību, kuru izdarīto noziegumu rezultātā atsavināta liela naudas summa skaidrā naudā un izņemta kriptovalūta vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Kibernoziegumi pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija lielos apmēros. Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturētas trīs personas.

Šā gada 19. februārī Valsts policijas ENAP amatpersonas saistībā ar notikušo uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas – par, iespējams, ārvalstīs izdarīto kibernoziegumu rezultātā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā. Par šādu noziegumu likumā paredzēs sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā

Db.lv, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama apsardzes uzņēmuma faktiskais īpašnieks, saimnieciskās darbības veicējs un patiesā labuma guvējs, laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam kopumā divos apsardzes objektos Jelgavā un Ventspilī nodarbinātajiem darbiniekiem veica grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu gan skaidrā naudā, gan ar bankas pārskaitījumu 23 543,31 eiro apmērā.

Vienlaikus, īstenojot noziedzīgo nodarījumu, persona veica arī grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu uz savu personīgo kontu. Uzņēmums šajā laika periodā VID sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par uzņēmuma darbinieku darba algām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas dēļ izsludinātājā ārkārtas situācijā "Yandex.Taxi" Rīgā ir ieviesis jaunu pakalpojumu "Piegāde", informē uzņēmumā.

Pakalpojums paredzēts, lai būtu iespējams nodot tuviniekiem dažādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbus, ēdienu, zāles un higiēnas līdzekļus, savukārt autovadītāji tiks nodrošināti ar papildu pasūtījumiem.

Lai izmantotu attiecīgo pakalpojumu, ir jānorāda saņēmēja telefona numurs, uz kuru tiek nosūtīta īsziņa ar mājaslapas saiti, kur var sekot līdzi automašīnas kustības maršrutam. Pakas nosūtītājam tā jāaiznes līdz mašīnai un jānodod vadītājam, bet saņēmējam - jāiziet ārā un jāsaņem, kad piebrauks automašīna.

LASI ARĪ: Bolt Food uzsāk pārtikas preču piegādi uz mājām

Komentāri

Pievienot komentāru