Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Aiz minētā pirmā trijnieka cenu pieauguma ziņā esot kokapū kucēni, kuru vērtība palēkusies par 181%. Vēl kavaliera karaļa Čārlza spaniela vērtība savukārt augusi par 177%, angļu springerspaniela - par 174%, jorkšīras terjera – par 171%, Kavapū – par 164% un labradora retrīvera – par 158%.Pamatā šādu bildi nosakot pieprasījums un piedāvājums. Cilvēkiem vairāk laika pavadot mājās, rodas nepieciešamība pēc kompanjona. Tāpat pandēmija var radīt priekšratu, ka būs vairāk laika parūpēties par kādu jaunu mājdzīvnieku.

Tiek ziņots, ka pieprasījums pasaulē audzis arī pēc kaķiem, zaķiem, seskiem un daudziem citiem dzīvniekiem. Rezultātā tajā pašā Apvienotajā Karalistē uz katru mājdzīvnieku sludinājumu aprīlī un maijā esot bijuši 400 pircēji, ziņo “Pets4Homes”. Šis skaits, vasarā mazinoties ierobežojumiem, esot sarucis līdz 200. Tiesa gan, pār Eiropu veļoties vēl vienam pandēmijas vilnim, tas atkal esot atsācis augt.“Bloomberg” vēl piebilst, ka “University of York and the University of Lincoln” savā nesenajā pētījumā atklāja, ka mājdzīvnieki - vai tie būtu truši, grauzēji vai pat rāpuļi – pandēmijas apstākļos mazinājuši vientulības sajūtu. Zirgi, suņi un kaķi esot nodrošināja vislielāko komfortu, lai gan arī cilvēku emocionālā saikne ar putniem un jūrascūciņām neesot bijusi tālu aiz muguras.

Pieprasījuma lavīna

Šāds mīluļu bums radījis pieprasījuma lavīnu gan pēc šādas attiecīgās barības, gan dzīvnieku rotaļlietām, aksesuāriem un veterinārās aprūpes pakalpojumiem. DB jau ziņojis, ka mājdzīvnieku industrija vairāku pēdējo gadu laikā ir bijusi neticami spēcīga, un Covid-19 tai ir bijis gluži kā degviela. Mājdzīvniekiem mūsdienās ir tendence dzīvot ilgāk, kur palīdz tas, ka tiem ir iespēja tikt klāt gan kvalitatīvai barībai, gan veselības aprūpei, ko liela daļa saimnieku arī tiem cenšas nodrošināt. Laiki ir mainījušies. Agrāk mājdzīvnieki atradās tikai kaut kur sētā, kur tagad tie jau atrodas iekšā mājā un pat - ļoti ticams – gultā.

Palielinoties dzīvnieku vecumam, veselības aprūpes izdevumi mēdz augt. Te var vilkt zināmas paralēles ar Rietumvalstu sabiedrību kā tādu. Iepriekšēji 60 gadi bijuši raksturīgi ar to, ka attīstītajās valstīs ģimenēs bija mazāk bērnu un dzīves ilgums ievērojami audzis (un kādā brīdī var pienākt doma bērna vietā paņemt, teiksim kaķi vai divus). “Euromonitor International” rēķina, ka globālais dzīvnieku barības un produktu tirgus, izņemot to veselības aprūpi, šogad būs aptuveni 138 miljardu ASV dolāru vērtībā (trīs gados tas būšot audzis par piekto daļu).

Liela daļa šī tirgus izaugsmes esot vērojama tieši internetā. Rezultātā, piemēram, digitālā šāda mazumtirgotāja Chewy akcijas vērtība Ņujorkas biržā šogad ir pieaugusi par 150%.

Tiek lēsts, ka šīs industrijas apmērs 2022. gada būs palielinājies par 12% līdz 155 miljardiem ASV dolāriem.“Pets at Home Group” apkoptie vēl arī dati liecina, ka Apvienotajā Karalistē suņa dzīves laikā šim mīlulim, neskaitot medicīniskos izdevumus, tiekot iztērēti gandrīz 17 tūkst. sterliņu mārciņas (18,8 tūkst. eiro). Savukārt kaķim tie esot 7,5 tūkt. līdz 10 tūkt. mārciņas (8,3 līdz 11 tūkst. mārciņas).

Arī riski

Jāteic, ka aktuālais mājdzīvnieku bums sev līdzi nes arī zināmus risku. Ja pandēmijas ekonomiskais robs tomēr ir dziļāks un ilgāks, tad šādi dzīvnieki var ciest, jo uz to rēķina var būt vērojamā kāda ietaupīšana. Arī “Bloomberg” atgādina, ka iepriekšējās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu grūtību māktās ģimenes diemžēl pameta savus dzīvniekus. Tāpat pandēmija kādā brīdī beigsies, kas var pēkšņi daudziem likt nonākt pie atklāsmes, ka uzņemtās saistības pret mājdzīvniekiem pildīt ir grūtāk nekā domāts (mājdzīvniekam laika paliek mazāk).Šogad var izcelt arī mājdzīvnieku iegādes krāpniecības shēmu aktualizēšanos. Kur ir pieprasījums, tur ir ari piedāvājums – diemžēl dažkārt arī ne tas labākais. Tas var darboties aptuveni tā: internetā tiek piedāvāti, piemēram, šķirnes kucēni par 500 eiro, kur attiecīgi to it kā pārdevēji sākotnēji ir draudzīgi un interesentiem sūta dažādas bildes un citu informāciju. Galu galā krāpnieki vēlas, lai tiem tiek pārskaitīt nauda par šādu kucēnu piegādi, kuri, protams, reāli nekad netiek piegādāti. Var tikt prasīta arī kāda arvien papildu nauda, piemēram par kādu mistisku apdrošināšanu vai jaunu problēmsituāciju, jo šajā shēmā ir jau notikusi emocionāla iesaistīšanās; var arī notikt draudēšana ar policiju, piemēram, par šādu maksājumu laicīgu neveikšanu. The Wall Street Journal izceļ tūkstošiem šādus mājdzīvnieku apkrāpšanas gadījums faktiski visās pasaules malās un raksta: “šiem krāpniekiem galvenais ir jauki attēli, kuri bieži vien no sociālajiem tīkliem paņemti bez to īsto īpašnieku atļaujas.” WSJ vēl piebilst, ka pandēmija nozīmējusi arī reālu mājdzīvnieku zādzību palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visiem biznesiem pasaulē Covid-19 kaitē. Viena no jomām, kurai pandēmijai pasaulē vismaz pagaidām nav pamatīgi skādējusi, ir arī mājdzīvnieku industrija.

Pieejamā informācija liecina, ka šīs pandēmijas apstākļos daudzi cilvēki izlemj uzņemties rūpes par kādu mājdzīvnieku. Attiecīgi tam seko arī lielāks pieprasījums pēc dažāda veida šādas medicīnas un diagnostiskajiem pakalpojumiem. Tāpat līdz ar to, ka lielāka dienas daļa nu tiek pavadīta mājās, daudzi cilvēki vairāk laika var atlicināt rūpēm par saviem mīluļiem.

Rezultātā, piemēram, veterinārā aprīkojuma ražotāja “Idexx Laboratories” akcijas cena ASV biržā kopš šā gada sākuma palēkusies par 61%. Savukārt dažādu dzīvnieku vakcīnu nozares milža un lielākā publiski tirgotā dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmuma “Zoetis” akcijas cena šajā termiņā palielinājusies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā ir īslaicīgs lietus, sniegs un krusa, vietām Vidzemē snieg stipri un izveidojusies sniega sega - pirmo reizi šoruden Latvijā, liecina meteoroloģiskā informācija.

Agrā rītā stiprākā snigšana novērota Smiltenes pusē, kur ceļi vietām kļuvuši sniegoti un slideni.

Lielā daļā Vidzemes debesis ir mākoņainas, pārējā valstī mākoņi tikai brīžiem aizklāj debesis.

Gaisa temperatūra 0..+3 grādi, daudzviet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumos +4..+8 grādi.

Pūš lēns līdz stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Lielākās vēja brāzmas saistītas ar nokrišņu mākoņiem piekrastē. Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē kopš svētdienas vakara vēja ātrums brāzmās sasniedzis 20-21 metru sekundē (m/s), Ventspils ostā - pat 25 m/s.

Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, iespējami īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra +1..+3 grādi, pilsētas ziemeļos līdz +5 grādiem. Pūš dienvidrietumu vējš 5 m/s, Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien lēma līdz 7.februārim pagarināt līdz šim noteiktos ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatību.

Virknei noteikto ierobežojumu beigu termiņš bija 25.janvāris, tomēr ar ceturtdienas valdības lēmumu visi ierobežojumi tiks turpināti līdz 7.februārim.

Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs turpināsies arī komandantstunda. Proti, no 29.janvāra līdz 31.janvārim un 5.februāra līdz 7.februārim būs aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās naktī uz sestdienu un naktī uz svētdienu laikposmā no plkst.22 līdz 5. Komandantstundas laikā iedzīvotājiem būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem - neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs.

Aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 31.janvāra plkst.5 un 7.februārī plkst.5.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās varēs tirgot auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un "e-talonus", piektdien lēma valdība.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

Pēcpusdienā valdība veiks labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā 

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā,...

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski pieaug cenas samazinātā riska cigarešu alternatīvām

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Tā otrdien, 1.decembrī raksta laikraksts Diena.

Uzņēmums no valsts nopelnītu tikai reaģentu cenu – ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro. Tas rada iespaidu par privātu laboratoriju lobiju, kurām valsts vēl pirms pēdējā infekcijas lēciena bija iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro. Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu. Veselības ministrija (VM) šo piedāvājumu pat nav virzījusi apspriešanai Krīzes vadības padomes un valdības sēdē, tur tas nonācis, jo, nesaprotot, kādēļ krīzes apstākļos notiek kavēšanās, to aktualizējusi Ekonomikas ministrija (EM), vēsta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un tādējādi daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1%, bet kopumā 2020.gadā sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 1,5%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Esate sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 807 EUR/m². Cenas vidēji bija par 50 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2020. gada decembrī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra cena saglabājās nemainīga - 951 EUR/m², savukārt viena kvadrātmetra viszemākā vidējā cena decembrī bija Bolderājā – 583 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu cenas Rīgas apkārtnē pieaug

Zane Atlāce-Bistere, 14.01.2021

2019. gadā dzīvokļu cenas kopumā Ogrē palielinājās par 7 %, bet kopš 2020. gada sākuma - par 2 %.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas apkārtnē – Ogrē, Salaspilī, Kauguros, Jelgavā – pērn pieaugušas par 1-3%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate jaunākais tirgus pārskats.

2020. gada decembrī Ogres sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,6 %, vidējai cenai pieaugot līdz 659 eiro/m². 2019. gadā dzīvokļu cenas kopumā Ogrē palielinājās par 7 %, bet kopš 2020. gada sākuma - par 2 %.

Dzīvokļu cenu ziņā populārāko Rīgas mikrorajonu TOP5  

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija...

Jūrmalā Kauguros 2020. gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,2 %. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 628 EUR/m². Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros palielinājās par 3 %.

2020. gada decembrī Salaspilī dzīvokļu cenas nemainījās. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena Salaspilī bija 696 eiro. Kopš 2020. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 1 %.

Savukārt Jelgavā 2020. gada decembrī dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī bija 539 eiro/m². Kopumā 2020. gadā Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru