Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Zirņu proteīna izolāta rūpnīcu Jelgavā sāks būvēt nākamgad 

"Latraps" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas veidotais uzņēmums "ASNS Ingredient" nākamgad...

Ģ. Ozols stāsta, ka pēdējos gados arvien biežāk novērojams, ka lauksaimnieki izvēlas ekonomiski izdevīgākās kultūras – kviešus un rapšus – sēt vienā un tajā pašā laukā atkārtoti biežāk, nekā to paredz augu maiņas labā prakse. Līdz ar to augsnē samazinās augu barības vielu daudzums un pieaug gan augu kaitēkļu, gan slimību risks, kas būtiski ietekmē arī ražību. Tā kā zirņi ir tauriņziežu augi, uz to saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas spēj piesaistīt slāpekli – vienu no būtiskākajām augiem nepieciešamajām barības vielām – no atmosfēras. Tādas īpašības nav rapsim un labības augiem. Zirņi bagātina augsni ar slāpekli citiem augiem, tāpēc to iekļaušana augu maiņā var palīdzēt veidot labākas ražas.

“Zirņus kā kultūraugus vēl pievilcīgākus padara arī to noturība pret aukstumu pavasarī. Lai arī sēja notiek agri, šie augi ir gudri, un augsnē klusi nogaida siltākus laikapstākļus, līdz izdīgt virs zemes. Tāpēc arī pavasara salnas zirņiem kaitē mazāk, ja vien tās nepiemeklē laukus ļoti vēlu. Šobrīd arī kaitēkļi un slimības zirņu audzētājiem nav liels izaicinājums, kas nozīmē mazāku nepieciešamību izmantot augu aizsardzības līdzekļus. Gan spēja piesaistīt slāpekli no atmosfēras, gan noturība pret salu un kaitēkļiem padara zirņus diezgan viegli un lēti izaudzējamus, jo ir nepieciešami mazāki ieguldījumi gan mēslošanā, gan augu aizsardzības līdzekļos. Galvenais izaicinājums šobrīd varētu būt ražas novākšana. Zirņiem sasniedzot gatavību, auga stiebrs kļūst nestabils, sāk trūkt tā stīgas, un, laicīgi neveicot ražas novākšanu, augi var sakrist veldrē. Taču to var risināt ar zirņu šķirnes izvēli, jo selekcijā ir radītas šķirnes ar izturīgākiem stiebriem, kas atvieglo ražas novākšanu,” Ģ. Ozols.

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna izolāta, kas ir izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā, “Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

“Zirņu raža Latvijā ir ap 2,6 tonnām no hektāra, un vidējais olbaltumvielu saturs atkarībā no gada ir ap 23%. Salīdzinājumam, raža Eiropā līdzīgam proteīna koncentrācijas produktam – aunazirņiem – ir vidēji 1 tonna no hektāra. Tātad zirņiem Latvijā ir potenciāls," norāda Ģ. Ozols.

Plānots, ka jaunā ražotne Latvijā aizsāks augstas pievienotās vērtības produkta ražošanu, kas pavērs jaunas iespējas visai lauksaimniecības nozarei. Līdz šim lauksaimniekiem Latvijā bija salīdzinoši maz iespēju nodot izaudzētos zirņus pārstrādei, taču jaunā ražotne tās viennozīmīgi dos, jo paredzam, ka zirņu ražu pārstrādei varētu piegādāt vairāk nekā 1500 zemnieku saimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps atbalsta aizliegumu ES importēt Krievijas lauksaimniecības produkciju

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru