Jaunākais izdevums

Latvijā šogad sējas sezona noslēdzas vēlāk nekā ierasts gan sala nodarīto postījumu dēļ, gan augsnes mitruma dēļ. Tomēr šobrīd laikapstākļi dod cerību, ka lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, stāsta lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Šogad pavasara sējumu īpatsvars bijis lielāks nekā citus gadus, jo ziemāju sējumus ziemā nopietni skāra kailsals. “Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums. Tāpat šogad ievērojami vairāk saimniekiem nācies pārsēt ziemājus, kuru patieso stāvokli varēja novērtēt tikai vēlā pavasarī, tāpēc ir nācies pārsēt vairāk nekā plānots,” stāsta Ģ. Ozols.

Šobrīd laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi, kas, kā norāda Ģ. Ozols, vieš cerību. Ja salīdzina ar pavasari pirms gada, tad šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. “Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba, ” saka LATRAPS agronoms.

Salnas maija sākumā lielu ietekmi uz sējumiem nav atstājušas. Mazliet vairāk tās skārušas rapšu sējumus, un vietām nav aizmetušies sēklu pāksteņi. Tomēr, kā norāda Ģ. Ozols, rapši spēj to kompensēt, līdz ar to lielu ietekmi uz ražu tas, visticamāk, neatstās. Šobrīd nav novērota arī paaugstināta kaitēkļu aktivitāte. Tas gan var mainīties siltā laika dēļ, jo tad kukaiņi vairojas straujāk. Tomēr lauksaimnieki zina, kā pasargāt savu ražu no kaitēkļiem.

Vienlaikus Ģ.Ozols atgādina, ka pēdējos gados tieši mainīgie laikapstākļi ir viens no lielākajiem lauksaimnieku izaicinājumiem. Lai arī tiešā veidā tos nav iespējams ietekmēt, lauksaimnieki var veikt savu sējumu apdrošināšanu pret laikapstākļu postījumiem. “Protams, lai gadu varētu dēvēt par veiksmīgu, ražas novākšanas laikā jācer uz labiem laikapstākļiem. Pēdējos gados ražas laikā augustā laiks ir bijis sauss, taču ir bijušas reizes, kad ražu novākt nav iespējams stipru un ilgstošu lietavu dēļ, līdz ar to sezonas vērtējums ir vēl tikai priekšā,” piebilst Ģ.Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zirņu "zvaigžņu stunda" Latvijā vēl tikai priekšā

Db.lv, 16.04.2024

“Latraps” kopā ar vienu no Eiropas pārtikas industrijas līderiem “Pfeifer & Langen International B.V.” strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes “ASNS Ingredient” attīstības Jelgavā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR Grupa pērn attīstībā investējusi 10 miljonus eiro

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 10,3 miljonus eiro lielu konsolidēto peļņu, liecina kompānijas publicētais gada pārskats.

““Compensa Life” tirgus daļa Baltijā šajā izaicinošajā laikā ir palielinājusies, no 27,1% 2022. gadā sasniedzot 28,4% 2023. gadā, kas apliecina uzņēmuma stabilitāti un izaugsmes potenciālu. Pagājušajā gadā kompānija noslēdza gandrīz 30 tūkstošus jaunus apdrošināšanas līgumus, bet kopējais uzņēmuma apdrošināto personu skaits Baltijas valstīs sasniedzis teju 280 tūkstošus,” saka Ervins Vēveris,” “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

“Compensa Life” pārdošanas apjomi pagājušajā gadā turpināja augt. Ienākumi no apdrošināšanas pērn sasniedza 72,3 miljonus eiro, kas ir par 12 miljoniem jeb piekto daļu vairāk nekā 2022. gadā (pēc koriģētajiem gada pārskata datiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās.

Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības daudzums šogad maijā pārsniedza 60 gigavatstundu (GWh), kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Kompānijā uzsver, ka faktiskais saules paneļu saražotās elektrības daudzums ir vēl lielāks, ņemot vērā, ka tūlītējā pašpatēriņā izmantotā elektroenerģija kopējā elektrotīklā nenonāk un attiecīgi šie dati netiek fiksēti.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norāda, ka Latvijā uzstādīto saules paneļu daudzums un ģenerācijas jauda kopš pērnā gada maija ir jūtami augusi, un rezultātu var redzēt tīklā nodotās elektrības datos.

"Šis ir jauns rekords šā gada pavasara-vasaras sezonā, taču noteikti ne pēdējais. Pagājušais gads un šā gada sākums bija ražens ar jauniem mikroģenerācijas pieslēgumiem, savukārt turpmākais gads būs bagātīgs ar jauniem industriālo saules parku pieslēgumiem," min Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP valdē ievēlēti septiņi jauni valdes locekļi

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad visdrīzāk lielas izmaiņas mazumtirdzniecībā Latvijā nav gaidāmas, aģentūrai LETA intervijā sacīja universālveikala "Stockmann" vadītāja Dace Goldmane.

"Situācija šogad saglabāsies diezgan izaicinoša, jo apkārt notiekošais nerada ļoti stabilu pamatu zem kājām," uzsvēra Goldmane, piebilstot, ka patlaban neesot datu, kas ļautu prognozēt, ka 2024.gads varētu būs citādāks nekā pagājušais, vai varētu strauji mainīties pircēju paradumi.

Viņa arī norādīja, ka šādā situācijā mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāturpina domāt par efektivitāti, investējot gan preču piedāvājumā, gan vidē. "Tirgotāju lielais uzdevums ir atrast preces un cenas attiecību, kas viņa pircējam ir visatbilstošākā," skaidroja Goldmane.

Taujāta par konkurences apstākļiem "Stockmann" darbības jomās, universālveikala vadītāja norādīja, ka konkurentiem šajā tirgū vieta esot vienmēr. Viņa pauda, ka Rīga ir labi sadalīta tirdzniecības segmentos, ir labi noklātas galvenās maģistrāles, uz kurām atrodas lieli un kvalitatīvi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas bankas pērn samaksājušas solidaritātes nodevu 256 miljonu eiro apmērā

LETA/BNS, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes pagājušajā gadā valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes nodevu 256 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņoja Lietuvas centrālā banka.

"Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, pagājušais gads banku sektoram bija finansiāli veiksmīgs, kā mēs bijām prognozējuši. Daļu peļņas bankas novirzīja solidaritātes nodevai, kas tiek izmantota sabiedrības vajadzībām," norādīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krepšta.

Centrālās bankas aplēses liecina, ka banku solidaritātes maksa 2024.gadā varētu būt aptuveni 190 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka pērn Lietuvā tika ieviesta pagaidu solidaritātes nodeva bankām, kuru peļņa strauji kāpusi saistībā ar to, ka Eiropas Centrālā banka palielina procentlikmes.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa ir 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad būtiski pieaudzis zādzību skaits no zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību, informē biedrība “Zemnieku saeima”.

Ņemot vērā augu aizsardzības līdzekļu augsto cenu un pieprasījumu nelegālajā tirgū, garnadži sākuši pastiprināti apmeklēt saimniecības.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Vienas 5 litru aizsardzības līdzekļu kannas cena var sasniegt pat 400 eiro. Tāpēc, protams, zagļiem tas ir labs ķēriens. Tālāk jau nozagtais tiek pārdots Lietuvā vai tepat, Latvijā, mazdārziņu īpašniekiem vai citiem saimniekiem. Gribu uzsvērt, ka tirgot un iegādāties izmantošanai augu aizsardzības līdzekļus drīkst tikai tie, kas saņēmuši speciālas atļaujas, jebkādas darbības melnajā tirgū ir kategoriski aizliegtas.”

Lauksaimniekiem ir jāizvērtē riski, un augu aizsardzības līdzekļi jāglabā drošās, slēdzamās noliktavās, vislabāk arī slēgtā teritorijā, kā arī ar informāciju par glabāšanas vietām nevajadzētu dalīties ar citām personām. Būtu jāapsver šīs noliktavas aprīkot arī ar videonovērošanas kamerām un kustību sensoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

APF Holdings (APF vai Grupa), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, auditētais konsolidētais pārskats par 2023. gadu liecina, ka Grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstākos ieņēmumus 13,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19% vairāk kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma neto peļņa bija 527 108 eiro, kas ir par gandrīz 200 tūkstošiem eiro vairāk kā 2022. gadā.

“Pagājušais gads APF grupai bija svarīgākais uzņēmuma vēsturē, jo mēs ne tikai sasniedzām izcilus darbības rezultātus, bet arī pieņēmām svarīgus attīstības un investīciju lēmumus, kas ietekmēs uzņēmuma izaugsmi daudzus gadus uz priekšu. Proti, mēs tuvākā gada laikā palielināsim APF ražošanas jaudu ar divu jaunu, modernu vistu novietņu izbūvi, kurās dējējvistas tiks turētas ārpus sprostiem, augstos labturības apstākļos, kā arī tiks celtas jaunas noliktavas un olu pārstrādes cehs. Pagājušajā gadā un šī gada sākumā mēs veiksmīgi piesaistījām arī finansējumu šo plānu izpildei – gan no mūsu sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma, gan Lauku atbalsta dienesta un Polijas investīciju fonda CVI, kas iegādājās mūsu obligācijas. Tāpat mēs esam gandrīz pabeiguši sava saules enerģijas parka izveidi un strādājam pie biogāzes enerģijas rūpnīcas projekta,” stāsta Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos divus trīs gadus aviācijas tirgus joprojām būs "karsts", intervijā sacīja aviokompānijas "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš norādīja, ka tirgus atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas, kas bija lielākā recesija aviācijas vēsturē, tomēr patlaban pieprasījums ir ļoti liels un cilvēki vēlas ceļot un doties uz dažādiem galamērķiem.

"Tas palīdz nodrošināt organisku un kontrolētu izaugsmi, kas, cerams, turpināsies arī 2024., 2025. un turpmākajos gados. Pieaugošais pieprasījums, klientu portfelis un pakalpojumu ģeogrāfija palīdz "SmartLynx" augt un virzīties uz priekšu," sacīja Demeņus.

Viņš arī piebilda, ka "SmartLynx" nepievērš lielu uzmanību svārstībām tirgū, jo kompānijai ir sava stratēģija.

"Mēs joprojām turpinām izglītot tirgu par lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumiem jeb ACMI (Aircraft, Crew, Maintenace and Insurance). Mūsu mērķis ir panākt, lai uzņēmumi iekļauj ACMI savā ilgtermiņa stratēģijā, un mēs kļūstam par daļu no viņu uzņēmējdarbības un attīstības plāniem," pauda Demeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru