Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Svarīga ir attieksme

Prakses vietu nodrošināšanā katrs uzņēmums iesaistās pēc savām iespējām, atzīmē Kristaps Bērziņš, Prakse.lv vecākais projektu vadītājs. “Šajā gadījumā gan jāsaprot, ka prakses vieta ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras slēpjas finanses, esošā personāla kapacitāte un citas lietas. Ne visiem uzņēmumiem ir iespēja piedāvāt prakses vietas, bet mūsu novērojumi liecina, ka kopumā uzņēmumi ir aktīvi un labprāt aicina jauniešus pie sevis praksē. Ik dienu mūsu karjeras platformā tiek publicētas ap 20 jaunas prakses vakances, kas parāda uzņēmumu interesi,” teic K.Bērziņš, uzsverot, ka izglītības iestāžu pasniedzēji un karjeras konsultanti norāda, ka šobrīd atrast prakses vietas nav pārāk sarežģīti.

“Ja tās meklē un sarunas ar uzņēmumiem uzsāk laicīgi, pārsvarā prakses vietas tiek arī atrastas. Svarīgākā ir jaunieša attieksme - ja tiek izrādīta interese, uzņēmumi ir pretimnākoši. Ja savukārt runājam par instrumentiem, kas palīdzētu prakses laikā sasniegt maksimāli augstākus rezultātus, tad primāri noteikti būtu jāmin spēja skaidri definēt praktikanta mērķi, nākot uz uzņēmumu. Viens variants ir paņemt praktikantu un viņam uzdot ierobežotus darbus, piemēram, izlikt sociālajos tīklos ziņas, apkopot informāciju vai darīt līdzīgas lietas. Otrs variants savukārt ir piedāvāt jaunietim dažādus darbus, kuri palīdzētu uzņēmumam saprast, cik praktikants ir spējīgs. Otrajā variantā jaunietis noteikti spētu iegūt daudz plašāku pieredzi un saprast, vai tas ir darbs, kuru viņš vēlētos nākotnē strādāt. Šī iemesla dēļ, pirms praktikants dodas uz uzņēmumu, būtu ļoti vēlams izveidot detalizētu plānu, kā jaunietis varētu uzņēmumam palīdzēt pēc iespējas labāk. Ja tas tiks izdarīts, abas puses no tā tikai iegūs,” spriež K.Bērziņš.

Atvērti praktikantiem

Philip Morris piedāvā prakses iespējas studentiem karjeras sākumposmā, dodot viņiem iespēju ne tikai iepazīties ar uzņēmuma darba specifiku un attīstīt savas spējas un talantus, bet arī sniegt savu ieguldījumu reālos projektos, kas tiek īstenoti uzņēmumā, stāsta S.Daukšiene. “Mēs dodam praktikantiem iespēju dalīties ar savām idejām un sniegt ieguldījumu biznesa attīstībā. Pēc tam praktikantus, kuri sevi labi pierādījuši, mēs iekļaujam jauno talantu sarakstā, sniedzot viņiem iespēju pretendēt arī uz gaidāmajām vakancēm. Tādējādi viņi var piedalīties pastāvīgo darbinieku atlases procesā, kurā ņemam vērā arī prakses laikā saņemtās atsauksmes. Faktiski mēs jau prakses laikā varam novērtēt praktikanta potenciālu un atbilstību nākotnes amatiem, kā arī mūsu uzņēmuma kultūrai,” teic S.Daukšiene, piebilstot, ka Latvijas birojā dažādās nodaļās un amata pozīcijās šogad Philip Morris piedāvās prakses vietas trīs praktikantiem.

“Esam novērojuši, ka praktikanti labprāt atgriežas pie mums praksē arī nākamajā gadā. Piemēram, praktikantei, kura pie mums izgāja praksi pagājušajā gadā, esam piedāvājuši pievienoties prakses programmai arī šogad. Tāpat piedāvājam arī prakses vietas mūsu rūpnīcā Klaipēdā, Lietuvā, kur aizvadītajā gadā strādāja 13 praktikanti no visas Baltijas, bet šogad praksi pie mums izies 19 praktikanti. Nereti studenti studiju laikā piesakās praksē pie mums vairākus gadus pēc kārtas – Baltijā apmēram trešdaļa praktikantu atgriežas praksē nākamajā gadā, un mēs to ļoti novērtējam, turklāt daļa no viņiem paliek pie mums pastāvīgā darbā. Tas liecina, ka studenti novērtē mūsu prakses programmu. Vidēji Baltijā ap 20–30% praktikantu jau neilgi pēc prakses paliek strādāt pie mums vai pretendē uz vakancēm tuvākajā nākotnē. Kā vienu no Latvijas biroja pēdējā laika veiksmes stāstiem var minēt mūsu kolēģi Rūdolfu, kurš uzņēmumam pievienojās pirms sešiem gadiem. Prakses laikā viņš parādīja sevi kā spēcīgu komandas spēlētāju ar nākotnes potenciālu un tika pieņemts pastāvīgā darbā kā tirdzniecības aktivizācijas vadītājs. Šo gadu laikā viņš ir izveidojis strauju karjeru uzņēmumā un šobrīd strādā par Portfeļa izvietošanas un komercplānošanas vadītāju Lietuvā,” stāsta S.Daukšiene.

Iekļauj uzņēmumā

Lielu uzmanību veltām praktikantu atlases procesam, lai piedāvātu prakses vietas tiem studentiem, kuriem ir liela motivācija sevi pierādīt, zinātkāre un dzinulis strādāt mūsu organizācijā, atzīmē Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere. “Tajā pašā laikā, studentiem uzsākot praksi pie mums, mēs cieši sadarbojamies ar viņiem, lai novērtētu viņu ieguldījumu un nākotnes potenciālu. Mūsu primārais mērķis nav pieņemt pastāvīgā darbā visus, kuri izgājuši praksi. Taču kā sociāli atbildīgs darba devējs mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem talantiem gūt lielāku skaidrību par savu karjeru, palīdzēt apzināt un nospraust nākotnes mērķus, kā arī iegūt pozitīvas atsauksmes, kas var noderēt turpmākajiem darba meklējumiem. Prakses panākumu izvērtēšanai veicam darbinieku rekomendēšanas indeksa NPS novērtējumu, pamatojoties gan uz pašu praktikantu, gan prakses vadītāju atsauksmēm, gan atkārtoto prakšu rezultātiem tiem studentiem, kuriem tādi pieejami. Turklāt, tieši tāpat kā personāla atlases procesā, mēs izvēlamies tos praktikantus, kuru iekšējās vērtības sakrīt ar mūsu uzņēmuma kultūru un vērtībām. Tāpēc, veicot atlases, cenšamies noskaidrot ne tikai to, vai kandidātiem ir nepieciešamās zināšanas, spējas un pieredze, bet arī to, vai viņiem ir potenciāls mācīties un apgūt trūkstošās zināšanas un prasmes, kā arī kādā vidē un kultūrā viņi vislabāk strādā, kā viņi sadarbojas ar citiem un kas viņiem ir svarīgs,” stāsta S.Daukšiene, uzsverot, ka Philip Morris prakses programma sniedz iespēju praktikantiem pielietot iegūtās zināšanas reālā uzņēmējdarbības vidē, iesaistoties konkrētās komandās un projektos.

“Praktikantiem palīdz īpaši piesaistīts prakses vadītājs, un viņam tiek noteikti skaidri definēti pienākumi, mērķi un sasniegto rezultātu novērtēšanas kritēriji, kas iekļauti darba aprakstā un projekta plānā. Tāpat prakses laikā praktikantiem organizējam dažādas iesaistīšanās aktivitātes – prakses uzsākšanas pasākumu, piemēram, rūpnīcas, uzņēmuma veikalu apmeklējumus, kā arī pasākumu, praksi noslēdzot. Šos pasākumus var uzskatīt arī par sava veida komandas saliedēšanu attiecīgā gada praktikantiem visā Baltijā. Tāpat mums ļoti svarīga ir arī atgriezeniskā saite – atsauksmes no praktikantiem, kā arī prakses vadītājiem, jo mēs ne tikai novērtējam praksi, bet arī veicam pasākumus pašas prakses programmas pilnveidošanai,” norāda S.Daukšiene.

Interese pieaug

Jauno paaudzi augstu novērtē arī Maxima Latvija. Uzskatām, ka jaunieši ir mūsu nākotnes pamats, tāpēc ik gadu ļoti aktīvi iesaistāmies virknē projektu, kas veicina jauniešu iespējas pārbaudīt savas zināšanas praksē, gūstot praktiskas iemaņas mazumtirdzniecībā mūsu profesionālo kolēģu pavadībā, stāsta Antra Lazdiņa, Maxima Latvija Personāla vadības direktore. “Šī pieeja ir atmaksājusies, jo ir vairāki kolēģi, kas uzsākuši savu karjeru kā praktikanti, bet ļoti īsā laikā kāpuši pa karjeras kāpnēm un atsevišķos gadījumos pat nokļuvuši vadības komandā. Kā jaunāko iniciatīvu mūsu vēlmei sniegt praktiskas zināšanas jauniešiem varam minēt praktisko MBA programmu mazumtirdzniecībā. Šī ir pirmā šāda veida programma Latvijā un ir mērķēta tieši uz pēdējo kursu studentiem un absolventiem, lai prakses veidā sniegtu paātrinātas izaugsmes iespējas karjerā, kas ļautu kļūt par nākotnes vadītāju. Plānots, ka šīs prakses notiks Maxima Karjeras centrā, divus mēnešus apgūstot praktiskas iemaņas mazumtirdzniecībā un biznesa vadībā, bet pēc tam saņemot iespēju pievienoties darbam kādā no departamentiem un nākotnē kļūt par vadītāju. Programmas laikā būs iespēja iepazīt darbu veikalā, izzināt uzņēmuma procesus un pielietot tos praksē, saņemot arī konkurētspējīgu atalgojumu 1600 eiro mēnesī bruto,” teic A.Lazdiņa, neslēpjot, ka ik gadu Latvijas darba tirgū ienāk jaunie speciālisti, kuriem ir gan akadēmiskās zināšanas, gan potenciāls un vēlme veidot dinamisku karjeru, tomēr trūkst praktisku iemaņu atspērienam karjerā.

“Maxima Latvija vienmēr ir atvērta talantīgiem un ambicioziem darbiniekiem, tādēļ mēs vēlamies atbalstīt jauniešus mērķu sasniegšanā. Papildus jau pieminētajai MBA programmai jau otro gadu pēc kārtas esam galvenais atbalstītājs Junior Achievment Latvija organizētai iniciatīvai Ēnu diena, kuras laikā piesaistījām rekordlielu ēnu skaitu – 130 jauniešus, kuriem bija iespēja iepazīties ar 57 no 240 Maxima Latvija profesijām, sniedzot iespēju iegūt plašu un daudzveidīgu ieskatu darba ikdienā un par karjeras iespējām uzņēmumā. Kā vēl vienu iniciatīvu praktisko zināšanu apguvei varam minēt darbu vasarā – šis būs trīspadsmitais gads, kad sniedzam skolēniem iespēju piedalīties vasaras darbā, papildus skolā iegūtajām zināšanām gūstot praktisku pieredzi Maxima veikalos visā Latvijā. Jauniešu interese ik gadu aug kā Rīgā, tā reģionos, un priecē, ka liela daļa jauniešu šo iespēju izmanto atkārtoti,” norāda Maxima Latvija Personāla vadības direktore.

Jāiesaistās valstij

Lai iesaistīto pušu sadarbība prakses ietvaros būtu kvalitatīvāka, bet uzņēmēju interese par prakses vietu nodrošināšanu - lielāka, no valsts puses būtu nepieciešams radīt kādus stimulējošus finansiālus instrumentus, domā K.Bērziņš. “Ja uzņēmējiem, kuri nodrošina prakses vietas, būtu pieejamas, piemēram, nodokļu atlaides, interese noteikti būtu vēl augstāka. Šobrīd redzam, ka Latvijā būtībā ir divu veidu uzņēmumi - tie, kuri var ātri iesaistīt praktikantus savā ikdienas darbā kā palīgus un asistentus, kā arī tādi, kuriem praktikantu apmācībā nepieciešams ieguldīt daudz ilgāku laiku. Otrajā gadījumā uzņēmums, praksei beidzoties, nereti ir ieguldījis vairāk, nekā saņēmis pretim, tāpēc šādiem uzņēmumiem būtu labi palīdzēt no valsts puses. Pārsvarā tie ir inženierzinātņu uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, tādās nozarēs kā mašīnbūve, elektronika, būvniecība, enerģētika un citās,” atzīmē K.Bērziņš, piebilstot, ka pēdējo gadu tendences liecina, ka arvien vairāk jauniešu vēlas saņemt arī atalgojumu par praksē pavadīto laiku. “Lai arī prakse pēc būtības nav atalgota, ir uzņēmumi, kuri cenšas un atrod iespējas, kā atalgot praktikantu,” norāda K.Bērziņš.

S.Daukšiene savukārt atzīmē, ka joprojām ir daudz organizāciju, kuras pieņem studentus tikai uz neapmaksātu obligāto praksi. “Mēs pastāvīgi vērtējam kopējo situāciju valstī, cik vien varam iegūt informāciju no praktikantiem vai citiem informācijas avotiem. Joprojām ne visos uzņēmumos prakses darbs tiek apmaksāts, un joprojām ir organizācijas, kas algo praktikantus tikai palīgdarbu veikšanai, lai samazinātu ikdienas darba apjomu, neieguldot praktikantu apmācībā un neļaujot viņiem iesaistīties reālu projektu īstenošanā. Pretēji šiem negatīvajiem piemēriem mēs uzskatām, ka mūsu uzņēmumam ir ļoti pievilcīga prakses programma studentiem, kurā viņi var mācīties, pielietot zināšanas, veidot kontaktu tīklu, iedvesmoties un par šo laiku saņemt arī atalgojumu,” teic Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentārs

Praksei nepieciešami resursi

Mikus Dubickis, izglītības kvalitātes konsultants, Rīgas Tehniskās universitātes docents

Ir atsevišķi uzņēmumi un organizācijas, kas studentu prakses vietu nodrošināšanā iesaistās diezgan aktīvi, bet kopumā es teiktu, ka uzņēmumi to dara nepietiekami. To var arī saprast, jo kvalitatīvas prakses organizēšana prasa resursus, kas nereti var pārsniegt potenciālo ieguvumu no praktikanta paveiktā darba. Kvalitatīva prakse ir tāda, kuras ietvaros kā minimums tiek īstenota prakses programma, kas ir definēta mācību iestādē, un tas nozīmē, ka prakses vadītājam uzņēmumā ir jābūt ar tādām kompetencēm un kvalifikāciju, kas ir līdzvērtīga vai augstāka par to, ko mācību iestādē apgūst praktikanti. Līdz ar to kvalitatīvu praksi, sevišķi mazākos uzņēmumos, nav nemaz tik viegli nodrošināt, jo nereti viena persona faktiski dara gandrīz visu.

Ja kāds uzņēmējs grib piedāvāt praksi, bet nezina, ar ko sākt, tad ir vērts papētīt studiju programmas un sazināties ar interesējošo programmu direktoriem. Labs veids, kā uzrunāt potenciālos praktikantus, ir piedalīties mācību iestāžu karjeras dienās. Visievērojamākās karjeras dienas Latvijā varētu būt Rīgas Tehniskās universitātes ikgadēji organizētās pavasarī Ķīpsalā - tajās uzņēmumi var sastapt ļoti plašu spektru dažādu jomu studentu.

Lai iesaistīto pušu sadarbība prakses ietvaros būtu kvalitatīvāka, uzņēmumiem noteikti ir vērts apsvērt noteikt atbildīgo par prakses vietām savā organizācijā. Tai nav obligāti jābūt veselai štata vietai, kas ar to nodarbojas, - šo jautājumu var arī paredzēt kāda esoša darbinieka pienākumos vai piesaistīt ārējos konsultantus, kas pārzina Latvijas izglītības iestāžu programmas un ļoti operatīvi var palīdzēt ar prakšu organizēšanu uzņēmumā tā, lai šis process radītu pievienoto vērtību un nodrošinātu iespējas piesaistīt kvalificētākos darbiniekus. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka uzņēmumam ir jēgpilni piedāvāt praksi tikai tad, ja viņi nopietni arī grib tikt pie jauniem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 14.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu uzņēmumi sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā

Db.lv, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paplašinās atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem

Ilona Noriete, speciāli Dienas Biznesam, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas pamatprincipi kā daļa no uzņēmumu un mūsu pašu DNS

Jolanta Jērāne, Latvijas Loto valdes locekle, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Prototech programmā izstrādā trīs viedo materiālu prototipus

Db.lv, 03.05.2024

Sākotnēji Kitija Paula Melnbārde savu ideju par iepakojumu no aļģēm attīstīja programmā "Inovāciju akadēmija", kur viņa ieguva vērtīgu palīdzība idejas validēšanā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa skicēs uzvar sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Noslēgti pirmie līgumi ar ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem par iesaistīšanos tekstila apsaimniekošanas sistēmā

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 2023. gada Latvijas iedvesmojošāko ārsti atzīta neiroloģe Viktorija Ķēniņa

Db.lv, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) labāko mediķu sumināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2023” vietējā zāļu ražotāja AS “Olainfarm” īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma” saņēma neiroloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Viktorija Ķēniņa.

Kolēģi, studenti un pacienti viņu raksturo kā ļoti harizmātisku un aizrautīgu līderi, kura katrā lietā iesaistās simtprocentīgi.

Līdztekus darbam ar pacientiem un studentiem V. Ķēniņa ir arī Latvijas Neiroimunologu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Imunologu asociācijas un Neirologu biedrības biedre. Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs Latvijas un starptautiskā mērogā.

“Neiroloģija ir ļoti komplicēta un sarežģīta medicīnas nozare. Pie neirologiem bieži nonāk tie pacienti, kuriem citi ārsti nav varējuši atrast veselības problēmu cēloni un attiecīgi arī efektīvāko veidu, kā palīdzēt. Tā kā reto neiroloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināmā, tādi ārsti kā Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir uzskatāmi par īstiem ledlaužiem, kuru darbs un pūles paver ceļu daudziem pacientiem saņemt labāko iespējamo ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa sniedz nenovērtējumu ieguldījumu ne tikai neiroloģisko slimību ārstēšanā un terapijas uzlabošanā Latvijā, bet arī ar savu pozitīvo, enerģisko un vienmēr profesionālo pieeju ir iedvesmojošs piemērs mums visiem, skaidri apliecinot, ka tad, ja ir vēlme, būs arī iespējas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vetimpex paplašina darbību un maina nosaukumu

Db.lv, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veterinārās nozares uzņēmums “Vetimpex” paplašinājis darbību un turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu “NovusVet Latvija”.

Ar šo uzņēmums piesaka sevi kā līderi veterinārzinātnes un klientu apkalpošanas risinājumu jomā gan produktīvo dzīvnieku, gan lolojumdzīvnieku segmentā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Daumants Kleimanis uzsver: “Mūsu komandā ir pieredzējuši jomas profesionāļi, kuri piedāvā pētījumos pamatotus, praksē pārbaudītus un inovatīvus produktus. Arī turpmāk esam apņēmušies nodrošināt visu nepieciešamo ganāmpulka veselības izvērtēšanai, slimību profilaksei, biodrošībai, liellopu ēdināšanai, ganāmpulka atražošanai, lolojumdzīvnieku veselībai un ēdināšanai.”

AS “Repharm” grupas uzņēmuma SIA “NovusVet Latvija” darbība paredz ne tikai atbalstīt veterinārās nozares pārstāvjus, rūpēties par klientu biznesa attīstību un dzīvnieku labklājību kopumā, bet arī ieguldīt veterinārās nozares speciālistu un lopkopju izglītošanā. “Mēs esam ne tikai darbīgs uzņēmums, bet arī veterinārās nozares speciālistu kopiena, kas allaž tiecas pēc izcilības mūsu nozarē,” norāda Kleimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visai būvniecības nozarei jāspēj runāt BIM valodā

Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR Grupa pērn attīstībā investējusi 10 miljonus eiro

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru