Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.
Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.
Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.
Forumā vairākkārt izskanēja – cilvēku labklājības vairošanas nosacījumi ir konkurētspējīgi uzņēmumi, kā arī cilvēku pašu finanšu pratība un ieinteresētība personīgajā un valsts attīstībā. Kā liecina “SEB bankas” ekspertu veiktā Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāju analīze, – Latvijā ir salīdzinoši neliels skaits lielo uzņēmumu, daudzi mazie un vidējie uzņēmumi “iestrēgst” kādā no attīstības posmiem un uzņēmumu kontos pēdējo gadu laikā ir uzkrājies ievērojams kapitāls (2022.g. beigās – vairāk nekā 10 miljardi eiro), kuru tie pagaidām kūtri investē attīstībā.
SEB bankas valdes priekšsēdētāja un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere diskusijā uzsvēra aktīvu, valsts attīstībā ieintersētu cilvēku nozīmi. Piemēram, attīstīts kapitāla tirgus šajā gadījumā kalpotu gan kā pievilcīgs instruments uzkrājumu veidošanai, ieguldot vietējos uzņēmumos, gan arī kā izpratnes veicinātājs par uzņēmējdarbību un finansēm. Savukārt lieli un konkurētspējīgi uzņēmumi Latvijai ir nozīmīgi, jo tie var vairāk atļauties ieguldīt savu darbinieku atalgojumā un izglītošanā. “Jo uzņēmums ir spēcīgāks un lielāks, jo vairāk tas var atļauties maksāt saviem darbiniekiem, cilvēki var uzkrāt un kļūt noturīgāki pret satricinājumiem. Lai veidotos vairāk lielu uzņēmumu, būtiska ir spēja apvienoties, sadarboties, jo tas vairos konkurētspēju. Ja vairāk uzņēmumu nonāks biržā, iedzīvotāji aktīvāk iesaistīsies un gūs ienākumus, kā arī izpratīs, kā strādā uzņēmumi, kā tie pelna,” sacīja I. Tetere.
“Prudentia” partneris un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Ģirts Rungainis norādīja uz Latvijas atpalicības vēsturiskajiem iemesliem, un kā vienu no aktuāli risināmām problēmām uzņēmējdarbības veicināšanai minēja birokrātijas mazināšanu. “Problēma ir ekonomikas struktūrā. Mums nav pietiekami daudz tādu darba vietu, kur var atļauties maksāt augstu algu. Salīdzinot ar kaimiņiem (Lietuvu un Igauniju), mēs ilgāk pārdalījām iepriekšējo mantu, kā arī izvēlējāmies turpināt atražot Latvijas vēsturisko vietu Krievijas impērijas loģistikas tīklā. Izrādījās, ka šis ir neperspektīvs virziens, strupceļš. Lietuva un Igaunija pa to laiku meklēja jaunus attīstības virzienus un sāka konkurēt brīvajā pasaulē,” norādīja Ģ. Rungainis.
Kā aktuāli risināmus jautājumus, Ģ. Rungainis uzsvēra birokrātijas mazināšanu, kā arī monopolizācijas ierobežošanu atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Savukārt uzņēmējdarbības attīstības kontekstā Latvijai ir vajadzīgi “nacionālie čempioni, ap kuriem veidojas uzņēmumu puduri,” sacīja Ģ. Rungainis.
Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere diskusijā norādīja uz nepieciešamību attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, kas veicinātu uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. “Otrajā pensiju līmenī ir uzkrāti aptuveni 7,5 miljardi eiro, – šis ir ilgtermiņa ieguldījumu kapitāls, kas pamatā nonāk attīstītākos kapitāla tirgos. Ir labi, ka šī nauda pelna jaunu naudu, bet gribētos, lai nozīmīgi lielāka daļa tiktu investēta Latvijas ekonomikā. Šobrīd esam tuvu lēmumiem par dažu valsts uzņēmumu akciju kotācijas uzsākšanu biržā, kas varētu šajā jomā iekustināt arī privāto sektoru,” sacīja A. Zitcere.
“Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība diskusijā par kapitāla tirgus attīstību mudināja no mērķu izvirzīšanas pāriet pie reālas rīcības, beidzot uzsākot valsts uzņēmumu kotāciju biržā. “Mums patīk izvirzīt mērķus un nodomus, bet rīcība bieži vien neseko. Lietuvā un Igaunijā nav bail dalīties ar kapitālu un augt, bet latvieši aizvien paliek viensētnieki, kā arī ambīcijas nereti ir piezemētākas,” norādījā J. Vība, piebilstot, ka valsts uzņēmumu ienākšana biržā varētu veicināt gan cilvēku vēlmi ieguldīt, gan uzņēmēju vēlmi piesaistīt kapitālu.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše akcentēja cilvēku zināšanas un izpratni par finansēm un uzņēmējdarbību kā nozīmīgu faktoru cilvēkkapitāla attīstībā. “Vērtējot to, kā cilvēkkapitāls spēj akumulēt finanšu kapitālu, nozīmīga ir iedzīvotāju un uzņēmēju finanšu pratība. Finanšu pratības indeksā Latvijas iedzīvotāji sasniedz 61% no 100, kas ir mazliet zem vidējā rādītāja OECD dalībvalstu vidū. Tomēr ir dažas jomas, kur atpaliekam nozīmīgāk – runa ir par iedzīvotāju zināšanām un prasmēm plānot ilgtemiņa finanses, proti, par pensijas kapitāla veidošanu un ieguldīšanu. Izteikti augsta ir paļaušanās uz finanšu krāpniekiem. Uzņēmēju vidū finanšu pratības indekss ir augstāks – 71%. Galvenā joma, kur uzņēmējiem būtu vajadzīgi uzlabojumi finanšu zināšanu jomā, ir alternatīvie finanšu piesaistīšanas veidi,” sacīja A. Brikše. Viņa atzina, ka finanšu sektors, nevalstiskās organizācijas, kā arī valsts institūcijas šobrīd “lāpa caurumus” izglītības sektorā, veicot iedzīvotāju un uzņēmēju finanšu izglītošanu. “Ja ceram, ka cilvēki to apgūs paši, – tas viņiem izmaksā ļoti dārgi, tāpēc cilvēki ir sistēmiski jāizglīto kā savu kapitālu ne tikai pārdalīt, bet arī palielināt,” uzsvēra A. Brikše.
