Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.

Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.

Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug

Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Investētāji, kuru mērķis ir lielāki ieņēmumi un portfeļa diversifikācijas, arvien biežāk atskatās uz ārvalstu nekustamā īpašuma (NĪ) tirgiem. Tomēr individuālās investīcijas nepazīstamos tirgos ir sarežģītas. Tās pieprasa specifiskas zināšanas un efektīvu risku pārvaldību. Līdz ar to pēdējā laikā popularitāti strauji iegūts profesionālas pūļa finansējuma platformas – tās atlasa perspektīvus NĪ projektus ārvalstīs un nodrošina raitu investēšanas procesu.

Viena no tādiem ir līdzinvestēšanas platforma “Letsinvest”. Pēdējo gadu laikā tā ir paplašinājusi aktivitātes Eiropā un Baltijas valstu investētājiem ir pavērusi pieeju Spānijas, Portugāles un Norvēģijas nekustamā īpašuma tirgiem. Kā apgalvo platformas pārstāvji vien tikai šogad aptuveni 60% no visām investīcijām tika novirzītas uz projektiem ārvalstīs– tas liecina par pieaugošu investētāju uzticību alternatīvajiem tirgiem un vēlmi diversificēt portfeļus ģeogrāfiski.

Pašlaik viens no pievilcīgākiem virzieniem ir Portugāle. Balstoties uz starptautiskās NĪ pakalpojumu sabiedrības “CBRE“ datiem, šogad investīciju apjomi šajā valstī var sasniegt 2,5 miljr. EUR, bet tirgus gada izaugsme sastādīs 8%. Šis tirgus ir pievilcīgs pateicoties stabilam pieprasījumam, pieaugošai tūrisma un urbanistiskai attīstībai, kā arī vienlaikus palielinās ienākšanas tirgū barjera individuālajiem investētājiem.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") un attīstītāji "InCity Capital" uzsākuši daudzdzīvokļu ēkas projekta "Skanstehof" īstenošanu Hospitāļu ielā, Rīgā.

Kopējās investīcijas "Skanstehof" izbūvē sasniegs teju četrus miljonus eiro, jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā jau 2027. gadā.

"Skanstehof" astoņu stāvu ēkā tiks izbūvēti 33 divu un trīs istabu dzīvokļi ar terasēm, kas klientiem būs pieejami ar pilnu apdari. Ēkas kopējā platība ir 2300 kvadrātmetru, zemes platība – 724 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā atradīsies mantu novietnes, bet augštāvā – trīs penthouse tipa dzīvokļi. Projekta teritorijā tiks ierīkota autostāvvieta un bērnu rotaļlaukums. Vidējā dzīvokļa platība būs 58 kvadrātmetri.

"Merito" ir “InCity Capital" finanšu partneris, kas projektā “Skanstehof” iegulda gan pašu kapitālu, gan Latvijas privāto investoru līdzekļus. Lai īstenotu "Merito" nekustamā īpašuma ieguldījumu stratēģiju "Skanstehof" projektā, šogad ir nodibināts fonds "Merito Real Estate Special Fund VIII" ar kopējo apjomu 1,45 miljoni eiro. Pašlaik notiek aktīva fonda investoru piesaiste, fokusējoties uz Latvijas kapitāla ieguldījumiem.

Cenu pieauguma paātrināšanās mājokļu tirgū liecina, ka zemākas procentu likmes jau ietekmē tirgu – tās ir veicinājušas kreditēšanas aktivitāti.

Atbilstoši jaunākajiem Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzīvokļu cenas 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 5,8 %. Jauno dzīvokļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 6,6 %, savukārt otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas – par 5,5 %.

Jāatzīmē, ka, lai gan jauno dzīvokļu cenu pieauguma temps kopš 2024. gada beigām pastāvīgi samazinās, cenu pieaugums otrreizējā tirgū sāka palēnināties daudz agrāk – jau 2022. gada sākumā. Tomēr tas atkal ir sācis paātrināties kopš 2024. gada otrā ceturkšņa. Svarīgi atzīmēt, ka šeit mēs nerunājam par cenu kāpumu vai kritumu, bet gan par cenu pieauguma tempa paātrināšanos vai palēnināšanos.

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Ekonomikas ministrijas (EM) uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkst. paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkst. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

"Dati rāda, ka Ekonomikas ministrijas darbs pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas būvniecībā ir rezultējies ar panākumiem - cilvēki novērtē būvniecības procesam nepieciešamo dokumentu atvieglojumus, kā arī izmanto sniegtās iespējas virkni darbu īstenot pašu spēkiem. Tas liecina par iedzīvotāju gatavību sakārtot savu īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju, demonstrējot atbildīgu attieksmi. Novērotās izmaiņas apliecina, ka ejam pareizā virzienā un darbs jāturpina," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas.

Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas Latvijas ekonomikai nodrošina nepieciešamo "brīvo skābekļa pieplūdumu" - investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsver, ka TUA programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.

Šmits informē, ka TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs - Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti.

"Latvija nav īpašāka par šīm valstīm - ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību. Investīcijas - valsts dzīvības elpa," pauž Šmits.

Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.