Arhitektu biroja Vilnis Mičulis dibinātāji un arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis ārvalstīs iegūto pieredzi, zināšanas un vērtības atveduši uz Latviju.

Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Attīstītājiem izpārdodot pabeigtos projektus, mājokļu tirgū atgriežas pārliecība, kas atspoguļojas jaunu projektu uzsākšanā un plānošanā. Pircēji savukārt kļuvuši prasīgāki un lēmumus pieņem daudz pārdomātāk, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātei, energoefektivitātei un īpašuma uzturēšanas izmaksām. Cenas turpina lēnām, bet mērķtiecīgi pieaugt, jo īpaši premium segmentā, kur piedāvājums aizvien ir diezgan ierobežots, lai gan šogad pēc piecu gadu pārtraukuma ekspluatācijā tiks nodoti vairāki premium klases projekti.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kas citos reģionos prasītu vairākus gadu desmitus. Tagad veidojas jauns pārmaiņu posms – to virza mainīgās nomnieku prasības, aizvien profesionālāka īpašumu pārvaldība un izteiktāks fokuss uz ilgtspēju.

Pandēmija kļuva par pagrieziena punktu attiecībā uz biroju un tirdzniecības telpu izmantošanu. Lai gan daudzi prognozēja krasu un neatgriezenisku pieprasījuma kritumu pēc biroju telpām, realitātē pārmaiņas izrādījās niansētākas. Hibrīddarbs ir palielinājis slēptu brīvu platību pieejamību biroju ēkās, vienlaikus būtiski uzlabojot telpu izmantošanas efektivitāti, kas liek īpašniekiem piedāvāt risinājumus, kas ir pielāgoti nomnieku vajadzībām.

Neskatoties uz kopējo pieprasījuma samazinājumu, energoefektīvas ēkas ar mūsdienīgu plānojumu, spēcīgiem ESG rādītājiem un elastīgiem nomas nosacījumiem joprojām piesaista kvalitatīvus nomniekus. Visticamāk, biroju tirgus attīstība nākotnē balstīsies nevis uz jaunu projektu būvniecību, bet gan uz esošo A un B klases ēku veiksmīgu pārveidi, ļaujot piedāvāt modernus risinājumus par konkurētspējīgāku cenu nekā jaunās ēkās.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli īpašumam Lāčplēša ielā 106, Rīgā. Īpašums nosolīts par 2,43 miljoniem eiro.

Nekustamo īpašumu nosolījusi juridiska persona. Īpašumā Lāčplēša ielā 106, Rīgā, ietilpst zeme 5597 m2 platībā un būves 6198,4 m2 apjomā. To vidū ietilpst 1964. gadā celta piecstāvu dienesta viesnīca 3374,6 m2 platībā un 1970. gadā celts četru stāvu mācību korpuss 2408,7 m2 platībā. Īpašumā iepriekš atradās Rīgas 13. arodvidusskolas mācību korpuss un dienesta viesnīca. Īpašuma izsoles sākuma cena bija 2,420 miljoni eiro.

Vienlaikus Labklājības ministrijai piederošais nekustamais īpašums Kapseļu ielā 18, Rīgā netika izsolīts. Īpašums sastāv no zemes 3781 m2 platībā un būvēm 1476,2 m2 apjomā. Lielākā no nekustamajā īpašumā esošajām būvēm ir bērnu – bāreņu nama ēka 1163 m2 platībā. Nekustamais īpašums atrodas Āgenskalna apkaimē, Pārdaugavā. Šim nekustamajam īpašumam tiks izsludināta atkārtota izsole 2026.gadā.

Par pasākumu vietas Nītaures dzirnavas jaunajiem saimniekiem kļuvusi dekoratore Baiba Prindule-Rence ar vīru Agri. Dzirnavas ieguvušas jaunu sajūtu, tajās iepūsta Baibas elpa.

Tas ir jauns piedzīvojums īpašuma saimniekiem un jauns sākums Nītaures dzirnavām, kur sastapsies daba, dizains un katrs notikums. Īpašums iegādāts šā gada sākumā, un nupat aizvadīta pirmā aktīvā pasākumu sezona. Vaicāta, kā nolēmuši iegādāties Nītaures dzirnavas, Baiba Prindule-Rence stāsta: “Ir Instagram stāsts, un tad ir realitāte. Veidojot pasākuma vietu, ieraudzīju ss.lv sludinājumu un aizsūtīju vīram ar jautājumu – varbūt? Un viņš atbildēja: labi, aizsūtām bankai pieprasījumu! Aptuveni tā mēs nolēmām par šīs vietas iegādi. Tas ir mans Instagram stāsts, bet zem tā visa slēpjas aptuveni deviņu mēnešu nogrieznis, kurā izskatīja mūsu kā uzņēmuma kreditēšanu. Ja kāds man prasa, kā jūs te nonācāt, un sieviešu visbiežākais jautājums, vai aizgājāt pie numerologa, tad es atbildu – jā, banka bija mūsu zīlnieks, numerologs, guru un viss pārējais. Ja banka teiktu nē, tad mēs saprastu, ka šim uzņēmumam vēl nav laiks iegādāties īpašumus.” Potenciālos iegādes īpašumus ģimene jau bija skatījusies, un tas, abuprāt, ir loģisks veids, kā attīstīties Baibas biznesam. Bija arī diezgan skaidri nodefinēti kritēriji, kāds īpašums tiek meklēts, - virziens no Rīgas uz Vidzemes pusi, stundas brauciens, vēlams pa asfaltu, tuvumā jābūt ūdenim. “Baiba bijusi aptuveni 90% viesu namos Latvijā, tāpēc diezgan skaidri iezīmējās kritēriji, piemēram, ja man būtu jāizvēlas, kur svinēt savus svētkus, tad ir diezgan skaidrs. Mēs jau divus, trīs gadus meklējām bez noteikta termiņa un nolēmām: tad, kad būs īstais, tad arī darīsim. Pirms tam bija viena zemes gabala versija, kura atbilda prasībām. Tas atbilda tam, ka atrodas pie ūdens, apkārt ir kluss, var atbraukt pa asfaltu, stundas braucienā no Rīgas, bet tad bija jābūvē. Tajā brīdī mums tieši bija gaidāms ģimenes pieaugums, un mēs palaidām to īpašumu garām. Nītaures dzirnavas bija nākamais, kas šajā periodā atbilda visiem kritērijiem. Doma, ka mums to vajag, jau bija ilgu laiku, mēs gaidījām, un, kad bija labais scenārijs, tad bija to vērts izskatīt,” papildina Baibas vīrs Agris.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinās pieteikšanos nekustamā īpašuma Teātra ielā 9, Rīgā, izsolei. Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 m2 platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 m2 platībā.

Eklektiski dekoratīvā jūgendstila nama un piegulošās zemes izsoles sākuma cena būs 2,71 miljons eiro.

Izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9, Rīgā, ir viena no Vecrīgas jūgendstila pērlēm. Eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Vakaros stūra torni īpaši izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode. 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā/apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Pagājušā gada sākumā tika ieguldīts liels darbs, lai iekustinātu premjeres Siliņas iniciēto birokrātijas samazināšanu un procesu sakārtošanu nekustamā īpašuma sfērā. Uzklausot uzņēmējus, attīstītājus un citas iesaistītās puses, tika panākta arī politiskā vienošanās par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus priekšā ir pats sarežģītākais darbs – izvirzīt prioritātes un ielikt konkrētus darbus laika rāmjos.Nereti sabiedriskā sektora lielākā problēma ir reālu un taustāmu mērķu izvirzīšana, sabalansējot to ar pieejamo budžetu. Pieejamo resursu ir tik, cik ir, un jāspēj izvērtēt, ko varam veikt ātrāk, efektīvāk, un no kā mums ir jāatsakās.

Grūts darbs ir sagaidāms īpaši jomās, kur pārklājas dažādu ministriju vai ministriju un pašvaldību atbildības. Valsts atbildības ietvaros kā prioritāti redzu sistēmu vienkāršošanu un digitalizēšanu.

Digitāli, efektīvi un vienkārši reģistri

Mērķtiecīgi mazinot birokrātiju un audzējot produktivitāti nekustamo īpašumu jomā, viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas. Par labo paraugu ņemot, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka mēs tērējam diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši. Patiesi priecē jau uzsāktie darbi ar kadastra sistēmas sakārtošanu.

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Lielākās zemes īpašnieces Latvijā ir valsts — ministriju personā -, pašvaldības, kā arī atsevišķas privātās kapitālsabiedrības.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka vienam un tam pašam īpašniekam var piederēt vairākas juridiskas personas, kurām pieder zemes

Dati pārsteidz

„Dati savā ziņā rāda pārsteidzošu ainu,” secina SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Nevienu gan nevar pārsteigt ar Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kuru īpašniece valsts personā ir iegrāmatota Zemkopības ministrija ar 2,266 miljoniem ha, kam gan vēl būtu jāpieskaita Zemesgrāmatā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži vārda reģistrēti 15038,86 ha, aizsargājamās teritorijas – rezervāti iegrāmatoti kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piederošas zemes 163 857 ha platībā.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.

Pēdējie deviņi gadi šajā ziņā ir īpaši interesanti. Šajā periodā finanšu tirgi piedzīvoja gan COVID-19 pandēmiju, gan strauju inflācijas kāpumu, procentu likmju pieaugumu un ģeopolitisko nestabilitāti. Citiem vārdiem – tas bija pilnvērtīgs stresa tests gandrīz visiem ieguldījumu veidiem.

Cik vērti 1000 eiro būtu šodien?

Ja investors 2017. gada sākumā būtu ieguldījis 1000 eiro dažādās aktīvu klasēs un deviņus gadus tās neaiztiktu, aina šodien būtu ļoti atšķirīga. Turklāt rezultāti atšķirtos ne tikai gala summas ziņā, bet arī ceļā, kā līdz tai nonākts.

Akciju tirgi šajā periodā uzrādīja augstāko ienesīgumu – ieguldījumu vērtība būtu pieaugusi līdz aptuveni 2411 eiro. Taču šis rezultāts nebija lineārs. 2022. gadā akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem kritumiem pēdējo gadu desmitu laikā, sarūkot par aptuveni 18%. Tas vēlreiz apstiprina vienu no investīciju pamatprincipiem – augstāka peļņa bieži nāk kopā ar lielāku svārstīgumu.

Latvijas tirgus Baltijas mērogā ir mazāk piesātināts teju visos komercīpašumu segmentos, tādējādi attīstības iespējas un investīciju potenciāls šeit ir lielāks. Ar katru gadu darījumos aizvien izteiktāk dominē tieši vietējais kapitāls un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies. Augsta investoru aktivitāte prognozējama tirdzniecības ēku un vēsturisku namīpašumu iegādē, savukārt biroju ēku segmentā izaugsmei pietrūkst jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū, Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē Ivars Gorbunovs, Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Kāda ir situācija komercīpašumu segmentā no investīciju viedokļa, kā vērtējams aizvadītais gads un kādas prognozes šim gadam, kādi pavērsieni gaidāmi?

Kopumā situācija vērtējama kā stabila, un pagājušais gads vērtējams kā labs, kopējam investīciju apjomam komercīpašumos atgriežoties virs 300 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir vairāk nekā uz pusi vairāk. Ja 2024. gadā investīciju apjoms bija zemākais pēdējos gados, tad 2025. gadā tas atgriezies iepriekšējā līmenī. 2025.gadā, līdz ar EURIBOR likmes samazināšanos, tirgū atgriezās lieli komercīpašumu pārdošanas darījumi, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā investīciju apjoma. Arī kopējais darījumu apjoms 2025. gadā bijis liels, pierādot investoru ticību Latvijas komercīpašumu tirgum ilgtermiņā. Tirgū pircēju lomā turpināja dominēt Latvijas un Baltijas tirgū jau pārstāvēti investori, kuru aktivitāte un investīciju apjoms jau sasniedzis līmeni, kādu agrāk bijām ieraduši redzēt, aktīvāk iesaistoties investoriem ārpus Baltijas. 2026.gads, visticamāk, kopējā investīciju apjomā varētu būt līdzvērtīgs pagājušajam gadam vai pat labāks, tirgū atgriežoties lieliem iegādes darījumiem un “portfeļa darījumiem”, kur viena darījuma ietvaros tiek iegādāti vairāki īpašumi. Tāpat tirgū varētu atgriezties apjomīgāki biroju ēku pārdošanas darījumi, kas faktiski nav notikuši kopš 2022. gada.

Kredītprocentu likmju sarukums atjaunojis nekustamo īpašumu darījumu tirgu teju visos segmentos Latvijā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem 2025. gada deviņos mēnešos. „Dati rāda nekustamo īpašumu darījumu atjaunošanos pēc vairāku gadu ilga panīkuma, kura iemesls bija Eiropas Centrālās bankas lēmums par aizdevumu procentlikmju paaugstināšanu, lai tādējādi šķietami slāpētu inflāciju, kura bija sasniegusi pēdējā desmitgadē nepieredzētus augstumus visā Eiropā, taču līdz ar inflācijas nosēšanos arī procentlikmes ir sarukušas un lēnām atjaunojas aktivitāte, kura ietekmē gan celtniekus, gan būvmateriālu ražotājus, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējus,” situāciju analizē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 un Vaļņu 32, Rīgā, izsoles.

Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Savukārt īpašums Vaļņu ielā 32 nosolīts par 1, 56 milj. eiro, sākuma cena – 1,37 milj. eiro. Abus īpašumus iegādājušās juridiskas personas.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.