Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas.
Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.
Lai gan attīstītāji cieši sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu jaunus mājokļu īpašniekus, vēloties padarīt nekustamo īpašumu pievilcīgāku pircējiem, redzams, ka gadu gaitā līdz ar augošo interesi par dzīvi ārpus pilsētas, mainās arī pircēju domāšana. Ja agrāk lēmums par mājokļa iegādi tika pieņemts, balstoties tikai uz cenu un vizuālo pievilcību, šobrīd cilvēki kļūst daudz informētāki. Viņi interesējas par pašvaldību attīstības plāniem, skolu tuvumu, sabiedriskā transporta pieejamību un pat tādām detaļām kā ielu apgaismojumu vai ietvēm bērnu drošībai. Tas ir signāls arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, ka vairs nepietiek tikai ar kvalitatīvu ēku, bet ir nepieciešams nodrošināt arī dzīves kvalitāti, tostarp ērtu piekļuvi pakalpojumiem, drošu vidi, sabiedrisko telpu un iespējas aktīvai atpūtai.
Ierasts, ka vieglāk pārdot ir tādus īpašumus, kas atrodas pieprasītās un blīvi apdzīvotās apkaimēs. Savukārt, ja vēlēsieties dzīvokli vai māju vēlāk nodot īrei, nevis pārdot, īres tirgus būs daudz aktīvāks pilsētu centros, kur nelielā attālumā ir izklaides un mācību iespējas, kā arī nav nepieciešams privātais transports. Taču arī piepilsētas teritorijas saglabā savu augsto vērtību. Ja vēl pirms desmit gadiem hipotekārā kredīta saņemšana mājai laukos varēja būt sarežģītāka, šobrīd arī šādi īpašumi bieži tiek vērtēti kā stabili. Finansējuma riski ir lielāki viensētām vai mājokļiem attālos lauku reģionos. Ja īpašums atrodas tālu no apdzīvotas vietas, kur tuvākajā apkārtnē nav ne māju, ne kaimiņu, jāņem vērā ar aizdevumu saistītais iespējamais risks – šādos gadījumos tiek vērtēts, cik viegli būs atrast pircēju, ja īpašumu nāktos pārdot.
Ņemot vērā Latvijas reģionālās attīstības plānus un lielo pieprasījumu pēc privātmājām, var prognozēt, ka piepilsētas īpašumi tuvāko gadu laikā tikai pieaugs vērtībā. Īpaši apkaimēs ap Rīgu, kur jau šobrīd redzama sabalansēta attīstība starp dzīvojamo apbūvi un infrastruktūru.
Pirms pieņemt lēmumu par dzīves vietas izvēli, ir vērts izvērtēt, kādas ir mājsaimniecības vēlmes un ikdienas vajadzības. Vienlaikus jāatceras, ka nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc šodienas ērtības jālīdzsvaro ar nākotnes vērtību un attīstības potenciālu. Bieži vien piepilsētas īpašums var būt ne vien lielisks mājoklis, bet arī vērtīgs ieguldījums nākotnē.
