Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Savukārt, runājot par zemeņu audzēšanu komercijas nolūkos, viņš uzskata, ka Latvijas zemeņu audzētāji arvien vairāk būs spiesti mācīties no Polijas, Nīderlandes, Spānijas un citu lielvalstu pieredzes, kas pamatā zemenes audzē segtajās platībās.

"Ir skaidrs, ka uz Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un to labvēlību paļauties ir pārāk liels risks. Piemēram, arī mums pērn bojā aizgāja vairākas tonnas zemeņu, jo tās netika laicīgi apsegtas. Vēl viena segto platību (siltumnīcas un tuneļi) priekšrocība – ogas nogatavojas ātrāk, tās ir saldākas, jo ārējie apstākļi, piemēram, lietus tām nenodara kaitējumu," stāsta zemeņu audzētājs.

Kopējā platība, kurā "Augusta Zemenes" audzē zemenes, ir gandrīz 5000 m2. "Mūsu priekšrocība ir iespēja salīdzinoši mazā platībā iegūt divas ražas no gandrīz 50 000 stādiem. Otra priekšrocība – mēs stādus iegādājamies tikai pie kolēģiem Nīderlandē no saimniecībām, kuru lauki un siltumnīcas mums ir pazīstamas. Ar divām milzīgām saimniecībām mums izveidojies labs personīgs kontakts, tāpēc spējam gan gūt zināšanas un krāt pieredzi, gan arī laicīgi vienoties par stādu piegādi. Mūsu privilēģija ir esošais loģistikas partneris un stādu noliktava, kas sniedz iespēju stādu uzglabāšanai patstāvīgi nodrošināt nepieciešamos mīnus 0,5 – mīnus 1,5 pēc Celsijas skalas, kas ir ļoti būtisks faktors, lai kvalitatīvi uzglabātu frigo zemeņu stādus un iegūtu ražu tad, kad mēs to vēlamies," stāsta "Augusta Zemenes" vadītājs.

"Augusta Zemenes" pamata noieta tirgu veido vairumtirdzniecības partneri, kā arī mazumtirdzniecība un tiešā tirdzniecība dārzniecībā uz vietas.

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra. Konkurē cena, kaut gan nereti uzvar sajūtas, garša un smarža. Redziet, cenai ir divi faktori – emocionālais un reālais. Mūsu klienti ir teikuši: "zinu, ka Tavas zemenes ir dārgākas, bet tās smaržo un garšo pēc zemenēm." Neviena importa zemene šai ziņā nespēs līdzināties vietējai ogai un tieši emocijas ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle ir par labu vietējai ogai. Tam klāt nāk racionālais faktors – iespēja "izsekot" zemeņu audzētājam. Pircējs vēlas iegādāties ogas no tā audzētāja, kurš nemiglo un piedāvā veselīgu produktu. Tātad to var droši ēst pats un dot bērniem," stāsta "Augusta Zemenes" vadītājs.

Kāpēc importa zemenes ir lētākas? "Jo šajās milzu valstīs audzētājiem tiek piešķirtas subsīdijas un dažādas atbalsta programmas lauksaimniekiem. Mums tādu nav. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka arī mums, vietējiem audzētājiem, ir jāmācās audzēt un piedāvāt lētāka oga. Latvijas audzētājs ir samērā kūtrs uz inovatīviem risinājumiem - tikai pēdējo 5 gadu laikā pārejam uz intensīvu un gudru zemeņu audzēšanu. Atceros, kad es uzsāku zemeņu audzēšanu, tad viens ļoti pieredzējis zemeņu audzētājs grozīja galvu un teica, ka tā nevar būt, ka man būs laba raža jau 2 mēnešus pēc iestādīšanas. Pēc diviem mēnešiem viņš nolēma pats jau izmantot šo audzēšanas metodi. Ir jāsaprot, ka pieņēmums par zemeņu ražas novākšanu tikai otrajā gadā pēc stādu iestādīšanas un uzskats par vagām zemē, kā vienīgo iespēju izaudzēt zemenes, jau sen pieder vakardienai," norāda G.Dzērve.

Viņaprāt, lielākais izaicinājums šajā biznesā ir noturēt kvalitātes latiņu. "Šis ir mans personīgais izaicinājums. Noteikti nevēlos kļūt par lielu audzētāju ar milzu kredītsaistībām. Vēlos klātienē satikt savu klientu, dalīties pieredzē. Un, protams, izaicinājums ir plānot savu biznesu tā, lai tas darbotos visu gadu, nevis sezonāli," pauž zemeņu audzētājs.

Pēc G.Dzērves domām, tikai veselīgas konkurences rezultātā šī nozare būs spiesta attīstīties. "Šobrīd ar prieku braucu pie saviem potenciālajiem konkurentiem, konsultēju un dalos pieredzē. Kādam izdosies, bet kādam entuziasms izplēnēs pie pirmajām neveiksmēm. Taču tas nav būtiski. Galvenais, ka intensīvā zemeņu audzēšanas "kustība" Latvijā ir sākusies," uzskata agronoms.

Galvenais nosacījums zemeņu biznesā ir kvalitatīvs stāds, laba infrastruktūra un pieredze. "Pēdējo var iegūt tikai laika gaitā. Arī man pirmie 3 gadi bija neveiksmju un zaudējumu gadi. Par šo pieredzi arī atklāti stāstu. Lai zemeņu audzēšana būtu maksimāli izdevīga, būtiski pagarināt sezonu. To iespējams izdarīt, izmantojot segto platību iespējas. Tādā veidā ogas nogatavojas ātrāk un ir saldākas, jo tās neietekmē ārējie laikapstākļi," atklāj "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu sezonu plāno sākt maija vidū

Db.lv, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šogad jau esam iestādījuši zemenes mūsu siltumnīcās un pakāpeniski zemeņu stādīšana tiek gatavota arī tā saucamajos tuneļos. Kopumā šajā sezonā segtajās platībās plānojam iestādīt ap 50 000 zemeņu stādu, lai jau maija vidū nolasītu pirmo vietējo zemeņu ražu," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Nepilnu trīs gadu laikā "Augusta zemenes" soli pa solim atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību, veiksmīgi sevi piesakot zemeņu audzētāju tirgū. Trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro, saimniecības infrastruktūras sakārtošanā un segto platību - tuneļu un siltumnīcu – izbūvē, zīmola izveidošanā. Jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt aveņu audzēšanu tuneļos.

"Pirms trīs gadiem sākām ar zemeņu audzēšanu dažos tuneļos, tomēr sapratām, ka pieprasījums pēc mūsu audzētajām zemenēm ir liels, tāpēc nolēmām attīstīties. Atjaunojām divas siltumnīcas un šogad plānojam jau izbūvēt trešo. Kopumā esam izbūvējuši vairāk nekā 20 tuneļus zemeņu audzēšanai. "Augusta zemenes" mērķis viennozīmīgi nav konkurēt ar lielajiem industriālajiem zemeņu audzētājiem. Mūsu ogu audzēšanas sistēma nodrošina zemeņu audzēšanu ļoti kompakti, tāpēc primāri savā darbībā orientējamies uz to, lai esam efektīvi, kvalitatīvi un ražīgi," komentē G.Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru