Jaunākais izdevums

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

"Latvijā salīdzinoši spēcīgāka ir graudu ražošana un pārstrāde, Lietuvā – piena un tā produktu, Igaunijā – gaļas izstrādājumu ražošana," salīdzinājumu Baltijas reģionā rāda I. Gulbe. Viņa atzīst, ka pārtikas sfērā ir arī savdabīgi izņēmumi.

"Liels, moderns uzņēmums nevar būt konkurētspējīgs, ražojot ļoti plaša sortimenta produktus, un šīs lielo pārstrādātāju neaizņemtās nišas aizpilda mazāki ražotāji vai arī imports," uzsver I. Gulbe. Bez tam Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir galvenais iemesls, kāpēc ražojam un importējam salīdzinoši lētāka segmenta pārtikas produktus.

"Tas ir ļoti polarizētas sabiedrības spogulis, kur daļa spēj iegādāties tikai pašus lētākos produktus un pat tikai to izstrādājumus, bet daļa vēlas zaļus, videi draudzīgi audzētus, veselīgus ekoloģiskos produktus," tā I. Gulbe. Koronavīrusa pandēmija ir viesusi pārmaiņas realizēto pārtikas produktu apjomā atsevišķos segmentos, jo daudzi cilvēki, atrodoties mājsēdē, gatavo paši.

Nevar iztikt bez izejvielu importa

Sava veida izņēmums Latvijā ir gaļas pārstrādes joma, jo tā nespēj pilnībā nosegt pašmāju patēriņu. "Gaļas pārstrāde prasa dažādus produktus, jo karbonādi pārstrādāt desās nav ekonomiski lietderīgi, tāpēc ka tad desu cena būs vairākas reizes augstāka un vairums iedzīvotāju tās nespēs iegādāties," tā I. Gulbe. Lai produkts būtu pircēju maciņam atbilstošā līmenī un garšīgs, gaļas izstrādājumu ražošanai nepieciešama ļoti dažāda izejviela – gaļa. "Tā ir cita veida – premium klases – gaļa, kuru cīsiņos un desās nepārstrādās, tāpēc tā arī tiek eksportēta, un to pērk ļoti turīgi pircēji," uz jautājumu par dzīvu savvaļas liellopu eksportu atbild I. Gulbe.

Prognozē akvakultūras uzplaukumu

Lai arī Latvijā ir labi, konkurētspējīgi zivju pārstrādes uzņēmumi, piemēram, SIA Karavela, kas iegādājās Vācijas kompāniju Larsen Danish Seafood, kā arī citi, kuri ražo šprotes (kuras, piemēram, realizē Japānā kā gardēžu produktu), krabju nūjiņas un daudz citādas produkcijas, taču pilnīgi visu patērētāju vēlmes tie apmierināt nevar, tāpēc arī ir imports. I. Gulbe atzīst, ka dažādu jūras zivju sugu nozvejas limita samazināšana, bet dažām sugām pat pilnīgs liegums zivju produkcijas ražotājiem liek tās importēt.

"Latvijas pašreizējais vājākais punkts ir akvakultūras trūkums, kaut arī ir bijuši vairāki mēģinājumi, tomēr pašlaik par sekmīgu var uzskatīt tikai SIA Blue Circle, kas nodarbojas ar arktiskās palijas audzēšanu, taču tieši šim virzienam ir vislielākās attīstības iespējas ne tikai Latvijā vai Eiropā, bet visā pasaulē, jo jūrās un okeānos zivju zvejas apjomi saruks," skaidro I. Gulbe.

Vienlaikus pagaidām zivju fermās izaudzētās zivis ir pārāk dārgas, lai tās liktu konservos, bet perspektīvā situācija varētu mainīties. "Vēl jo vairāk, ja pasaulē veselīga dzīvesveida modes tendence, kas arvien vairāk pārņem pārtikušāko cilvēces daļu, ir vairāk ēst zivis nekā sarkano – dzīvnieku – gaļu," atgādina I. Gulbe.

Pudeles kakls – pārstrāde

"Piena nozare ir viens no izņēmumiem, jo Latvijā ir labi attīstīta piena lopkopība, ir augsti vidējie izslaukumi un ir arī konkurētspējīgi piena pārstrādes uzņēmumi, tomēr daļa svaigā piena no Latvijas tiek eksportēta uz pārstrādi Lietuvā, kur piena lopkopība ir sadrumstalota un šīs izejvielas ražotājiem pietrūkst, pavisam drīz pienu sāks vest arī uz Igauniju. Kāda daļa no tā atgriežas arī veikalu plauktos Latvijā," skaidro I. Gulbe.

Viņa atzīst, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi spēj sekmīgi tirgoties ar saviem izstrādājumiem ārvalstu tirgos. "Latvijas piena nozares šaurais kakls ir pārstrāde, kaut arī ir tādi ārvalstu tirgos sekmīgi strādājoši uzņēmumi kā AS Preiļu siers, ar plašu produktu klāstu priecējošais AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Rīgas piena kombināts un daudzi citi vidējie un mazie uzņēmumi," tā I. Gulbe. Viņa atgādina, ka imports ir iespēja patērētājiem iegūt lielākas izvēles iespējas, dažādību, piemēram, Igaunijas ražotājs piedāvā mājas sieru ar mārrutkiem, kādu Latvijā neviens neražo. "Pašreizējais svaiga piena eksports ir pamats, lai varētu attīstīties jauni ražotāji un esošie pārstrādātāji varētu palielināt savu izstrādājumu apmērus, ja vien ir iespējama to pārdošana, kas ir pats būtiskākais faktors," tā I. Gulbe. Viņa atgādina, ka Latvijā ir piena ražotāji, kuri savu produkcijas daļu pārstrādā dārgā precē, piemēram, SIA Vecsiljāņi ražo Ievas sieru, kas no mājražošanas izauga līdz rūpnieciskiem apmēriem, sava govju ferma ir arī AS Preiļu siers.

Izmešu ietekme

"Par to jādomā visiem lauksaimniekiem, jo tā, kā strādāja pirms 10 gadiem, tā strādāt nākotnē nevarēs," uz jautājumu par CO2 izmešu mazināšanas iespējamo ietekmi uz lauksaimniecību atbild I. Gulbe. Viņa uzskata, ka nevis piena, bet gan cūkkopības nozare būs tā, kura visvairāk cietīs no CO2 izmešu mazināšanas pasākumiem un citām modernām kustībām. "Ir dažādi viedokļi par to, kāds piens – bioloģiskais vai industriālais – rada mazāku slodzi uz vidi, jo, ja izslaukums no vienas parastās govs ik gadu ir 3000 kg, tad tādas vajag četras, lai sasniegtu 12 000 kg, kādu sniedz ražīgākās govis," tā I. Gulbe. Viņa uzskata, ka šajā jomā ir ļoti daudz mītu, kuru pamatā ir pieņēmumi un ticība, bet tie nav balstīti uz zināšanām un pētniecībā iegūtiem datiem.

Graudu iespēja

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir pieaugusi graudu raža, kas pārsniedz 3,5 milj. t, no kurām ap 3 milj. t tika eksportētas, un tieši šajā pozīcijā tiek saredzētas to tālākās iespējas. "Potenciāls graudu pārstrādei ir, un arī ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, miltus, var un vajag, bet kļūdaini ir uzskatīt, ka visi graudi jāpārstrādā, piemēram, dārgajos sviesta cepumos," situāciju vērtē I. Gulbe. Viņa savu sacīto pamato ar piemēru no citas nozares: proti, kokrūpniecībā visdārgākais produkts ir koka rotaļlietas, bet ir šaubas par iespējām visu Latvijā iegūto koksni pārstrādāt gatavās rotaļlietās un šos milzīgos apmērus sekmīgi realizēt pasaules tirgū.

"Latvijā ir spēcīgi graudu pārstrādes uzņēmumi – AS Dobeles dzirnavnieks, AS Rīgas dzirnavnieks –, kuriem ir ļoti plašs piedāvāto produktu portfelis, sākot no visādu veidu miltiem, makaroniem, putrām, pankūkām u.tml., bet visus graudus pārstrādāt un realizēt kā pankūku mīklu nav iespējams," atgādina I. Gulbe.

Viņa skaidro, ka 2008. gada finanšu krīzes situācijā būtiski saruka cilvēku pirktspēja ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules valstīs, kā dēļ samazinājās tieši pārtikas ar augstāko pievienoto vērtību jeb dārgāko produktu realizācija, bet pieauga tieši lētāko, vienkāršāko preču realizācijas apjomi. "Plāceņus un maizi kā cepa pirms tam, tā arī turpina to darīt gan krīzes laikā, gan arī pēc tās beigām," norāda I. Gulbe. Viņa kā vēl vienu svarīgu faktoru min izžāvētu graudu glabāšanas iespējas vairāku gadu garumā, ko nav iespējams īstenot, piemēram, ar svaigu pienu.

Zirņu un pupu problēma

Viena no veselīgas pārtikas modes tendencēm ir zirņi un pupas, tomēr I. Gulbe atzīst, ka pēdējā gada laikā ir sarukušas ar šīm kultūrām apsētās platības, jo ES ir izmainījusi tā dēvētās lauksaimniecības zaļināšanas atbalsta nosacījumus. Proti, ja pupu un zirņu audzēšanai lieto augu aizsardzības līdzekļus, tad ES atbalsta maksājumus attiecīgais lauksaimnieks nevar saņemt, bet, ja šos līdzekļus nelieto, tad cilvēku pārtikai gan pupas, gan arī zirņus saražot ir sarežģīti.

"Kurš pircējs vēlēsies iegādāties zirņus vai pupas ar tārpu caurumiņiem? Tādus var izmantot tikai lopbarībai," uz jautājumu par problēmu atbild I. Gulbe. Viņa norāda uz zirņu un pupu bioloģiskajām īpašībām, jo tās pašas piesaista slāpekli un tāpēc nav daudz papildus jāmēslo ar to, tās veic augsnes uzlabošanu, kas noteikti nepieciešama, – ja vienā un tajā pašā zemē audzē vienu un to pašu kultūru, tad savairojas attiecīgajai kultūrai raksturīgās slimības, kaitēkļi un nezāles. "Ja ES aizliegs vēl kādu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, tad problēmas varētu rasties arī citām kultūrām," tā I. Gulbe.

Kartupeļu dārgais transports

Vienam no populārākajiem dārzeņiem – kartupelim – noieta tirgus attālumu ierobežo augstās transportēšanas izmaksas. "Kartupeļus Latvijā var izaudzēt, bet to piegāde uz citām valstīm kā, piemēram, PSRS laikos, kad ar vagoniem tos veda uz Krieviju, pašlaik ir neiespējama, jo loģistikas izmaksas būtiski palielina to realizācijas cenu, un vēl jo vairāk, ja šo produktu nav iespējams ļoti ilgi (gadiem) uzglabāt, jo sākas dabīgi žūšanas un dīgšanas procesi," kartupeļu eksportēšanas iespējas analizē I. Gulbe. Viņa norāda, ka Latvijas kartupeļu audzētāju peļņas brīdis ir ap Jāņiem, kad par augstu cenu var realizēt jaunos kartupeļus. Viņa gan atzīst, ka kartupeļu pārstrādes jaudas Latvijā perspektīvā varētu pieaugt.

Cukura neiespējamā misija

Cukurfabriku Latvijā vairs nav, un to atgriešanās ir ļoti maz ticama, jo iespējama tikai īpašu apstākļu sakritības gadījumā. Lauksaimnieki cukurbietes var izaudzēt, bet tas neko nemaina, jo ES ir ieviesta sarežģīta šīs jomas regulācija. "Ja neuzrodas kādi lieli potenciālie investori, kuri tieši Latvijā vēlētos izvietot kādu nelielu daļu savu cukura ražošanas jaudu, tad cukura ražošanas atjaunošanai nekāda pamata nav. Šādus investorus neredzu," tā par cukura nozares reanimācijas iespējām atbild I.Gulbe. Viņa atgādina, ka lauksaimnieki vēlas audzēt vairāk kultūru, kuras var pārdot, lai nebūtu atkarīgi tikai no vienas vai divām, taču nevēlas arī ļoti daudzas, jo tādējādi apsaimniekošana kļūst sarežģītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtika 2022. gadā kļūs krietni dārgāka, prognozē biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pie iemesliem nosaucot ne tikai energoresursu cenu izaugsmi, bet arī nacionālo likumdevēju izpratni par Zaļo kursu un nespēju ieviest samazinātu PVN visiem vietējiem pārtikas produktiem.

"Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir uzšāvis gaisā arī pārtikas cenas. Mūs, lauksaimniekus, uztrauc tas, ka pārtika kļūst dārgāka un tādējādi mazāk pieejama tieši Latvijas sabiedrībai. Mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize kļūst pieejama tikai bagātajiem. Ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku Zaļo kursu un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī,” pašreizējo situāciju skaidro J. Lazdiņš, uzsverot, ka Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem (PVN) pārtikai, kas to padara dārgāku nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz valdības piekāpšanos, Francijas lauksaimnieku organizācijas paziņojušas, ka, sākot ar pirmdienas pēcpusdienu, uz nenoteiktu laiku bloķēs Parīzi.

Jauno zemnieku apvienība "Jeunes Agricultueurs" un reģionālo lauksaimnieku arodbiedrību jumta organizācija FNSEA, kas pārstāv lielāko daļu Francijas zemkopju, pavēstījušas, ka galvaspilsētas blokāde sāksies plkst.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika), apturot satiksmi uz visiem svarīgākajiem ceļiem, kuri ved uz Parīzi.

Cita starpā Lo un Garonnas departamenta zemnieki plāno bloķēt aptuveni 13 kilometrus uz dienvidiem no Parīzes esošo Runžī, kur atrodas milzīgs vairumtirdzniecības tirgus, kas apgādā galvaspilsētu.

Tikmēr policija gatavojas novērst Parīzes blokādi. Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns svētdienas vakarā pavēstījis, ka kopumā mobilizēti 15 000 kārtības sargu, kuru rīcībā būs arī bruņumašīnas un helikopteri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais kurss preces padarīs dārgākas

Māris Ķirsons, speciāli Dienai, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, iegūst arvien lielāku popularitāti!

Sadarbības materiāls, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā grozījumi noteikumos par zaļā publiskā iepirkuma prasībām

LETA, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā valdības pieņemtie grozījumi noteikumos "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

Ar izmaiņām plānots vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Kopumā veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Tāpat tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem.

Noteikumi projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāpiemēro trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Šai normai noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 1.janvārim.

Trešās grupas ēkas ir ēkas kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, ēka, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Supliful divu gadu laikā sasniedz gandrīz 5 miljonu eiro apgrozījumu

Db.lv, 07.02.2024

"Supliful" līdzdibinātāji Rihards Pīks (no kreisās), Rūdolfs Janītis un Mārtiņš Lasmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, apkopojis datus par 2023. gadu, kas liecina, ka, piemēram, ieņēmumi ir auguši 5,6 reizes, sasniedzot 4,72 miljonus dolāru.

Salīdzinājumam gadu iepriekš tie nebija pat viens miljons dolāru. Savukārt “Supliful” platformas lietotājiem 2022. gadā izdevies pārdot preces 1,42 miljonu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā 5,4 reizes vairāk - 7,27 miljonu dolāru apmērā.

Kopumā, izmantojot “Supliful” platformu, 2023. gadā ir pārdoti 225 000 preču vienību. Vienam platformas lietotājam pat izdevies pārdot produktus vairāk kā viena miljona dolāru vērtībā.

""Supliful" strādā kopš 2021. gada rudens. Investīcijās esam piesaistījuši tikai 3 miljonus dolāru. No tiem 1,9 miljoni ir ieguldījumi kapitālā un 1,1 miljons ir aizdevums. Ar minimālu ieguldījumu mārketinga aktivitātēs mums ir izdevies pārliecināties par produkta nepieciešamību tirgū. Mums ir izdevies augt ļoti strauji, pierādot arī biznesa modeļa dzīvotspēju. Un šo tendenci plānojam turpināt arī 2024. gadā. “Supliful” mērķis šogad ir kāpināt apgrozījumu vēl 10 reizes," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētāji var zaudēt tirgus, ja valsts bremzēs procesus

Jānis Goldbergs, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Fragments no intervijas

Pērnā gada rezultāti par uzņēmējdarbību, eksportu, ražošanu ir zināmi. Ekonomikas ministrija sociālajos tīklos lielījās, ka iekšzemes kopprodukts pērn audzis, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies. Fonā ir inflācijas stāsts. Kāda ir realitāte? Ir mums ekonomikas izaugsme, vai vairāk tas ir stāsts par inflāciju?

Kopumā ekonomika ir augoša. Runa ir gan par izaugsmi eiro izteiksmē, gan arī par tonnām un preču vienībām. Dalot pa nozarēm, protams, ir izdalāmas tādas nozares, kur cenas ietekmei ir lielāka nozīme, ir tādas, kur mazāka. Vidēji varētu teikt, ka sadalījums ir puse uz pusi. Proti, inflācijas ietekme ir tikai pusei no visas izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Īsteno pārmaiņas straujākai un ilgtspējīgai izaugsmei

Māris Ķirsons, 20.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs. Viņš atzīst, ka tuvāko gadu fokuss ir uz stratēģisku darbu ilgtspējas jomā – sasniegt biznesa attīstības mērķus tā, lai vienlaikus iekļautos kopējā vides mērķus sasniegšanā un klimata neitralitātes veicināšanā. Ambīcijas ir arī uz biznesa paplašināšanu Baltijas mērogā.

Kāpēc tika īstenota uzņēmuma restrukturizācija, nodalot darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos?

Daudzu gadu sekmīgas izaugsmes rezultātā CleanR bija izaudzis un sasniedzis vairāk nekā 40 milj. eiro lielu apgrozījumu, nodarbināja apmēram 1300 strādājošo un sniedza dažādus vides pakalpojumus dažādos tirgus segmentos. Lai sekmīgi attīstītu sniedzamo pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinātu straujāku izaugsmi un pilnveidotu korporatīvo pārvaldību, nolēmu veikt strukturālas izmaiņas, jo, visiem darbības virzieniem esot vienā uzņēmumā, grūti rast efektīvu risinājumu straujākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru