Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Krievija plāno nākotnē piedalīties konkursā par atomelektrostacijas būvniecību Somijā, raksta panarmenian.net.

Šo jautājumu piektdien plānots apspriest Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva un Somijas premjera Jirki Katainena tikšanās laikā Baltijas Jūras reģiona foruma laikā.

«Mēs vēlamies būvēt atomelektrostaciju šajā valstī, ja viņi izsludinās konkursu,» sacīja anonīms avots, piebilstot, ka Somijas amatpersonas gan vēl nav pieņēmušas lēmumu virzīt šo projektu.

Somijas kompānija Fennovoima, kurai ir valdības atļauja būvēt atomelektrostaciju, iepriekš kā potenciālos sadarbības partnerus minējusi Francijas kompāniju Areva un Japānas Toshiba. Tiesa gan, februārī Fennovoima arī kā iespējamo partneri nosauca Krievijas uzņēmumu Rosatom.

Septembrī Somijas un Baltijas elektroenerģijas biržās cenas piedzīvoja iespaidīgu kritumu, un vidējā sistēmas cena Nord Pool biržā sasniedza 28.9 €/MWh, uzrādot 39 procentu samazinājumu salīdzinājumā ar augustu.

Tādējādi ieguvēji bija tie uzņēmumi, kas elektroenerģiju atvērtajā tirgū iepērk par spot cenām. Šādus datus uzrāda SIA Enefit sagatavotais Baltijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Cenu kritumu izraisīja augstais nokrišņu līmenis Zviedrijā un Norvēģijā, pateicoties kam ūdens pieplūdums Skandināvijas hidroelektroenerģijas staciju ūdenskrātuvēs ir bijis virs ierastās normas, piepildot tās līdz gandrīz 90 procentu atzīmei.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija 40.9 €/MWh, uzrādot 14.2 procentu kritumu salīdzinājumā ar augustu. Lietuvā mēneša vidējā cena samazinājās līdz 44.4 €/MWh, kas ir 8 procentu kritums. Savukārt Somijā cena samazinājās pat par 20.9 procentiem un sasniedza 38.8 €/MWh.

Deviņus mēnešus pēc zemestrīces un cunami Japāna ir pasludinājusi Fukušimas atomeletrostaciju par stabilu, vēsta BBC.

Patlaban ir panākts galvenais atspēriena punkts, kas padara Fukušimas atomelektrostaciju kontrolējamu, pavēstīja Japānas premjerministrs Jošikiko Noda (Yoshihiko Noda). Tomēr valdība norāda – lai pilnībā demontētu un padarītu nekaitīgu Fukušimu, būs nepieciešami vairāki gadu desmiti.

Sešu sektoru Fukušimas atomelektrostacija smagi cieta 11. martā notikušajā zemestrīcē un pēc tās sekojošā cunami. Pēc tam, kad zemestrīces izraisītie viļņi sabojāja stacijai vitāli nepieciešamas dzesēšanas iekārtas, četros atomelektrostacijas reaktoros notika sprādzieni.

Lai atdzesētu reaktorus strādnieki izmantoja jūras ūdeni. Savukārt daļā piesārņotā ūdens nokļuva atpakaļ jūrā, vēsta BBC.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Viņš nav slavenība un nepulcē ap sevi tūkstošus, tomēr interesentu loks ir pietiekami liels, lai uzsāktā akcija - portrets pret ēdienu vai kādu citu noderīgu lietu - ļautu viņam apceļot pasauli. Uz vairākām dienām mākslinieks Sergejs Balovins ieradies arī Latvijā - Daugavpilī un Rīgā - un tālāk dosies uz Pērnavu, vēsta laikraksts Diena.

29 gadus vecais mākslinieks līdz šim esot apceļojis jau apmēram 30 valstu, lielākoties Eiropā.

Ziņai par to, ka Daugavpilī viesosies mākslinieks, kurš apņēmies dzīvot bez naudas un, pasauli apceļojot, zīmē portretus apmaiņā pret pārtiku vai noderīgiem pakalpojumiem, Dienas žurnālists Atis Rozentāls esot uzdūries sociālajos tīklos. To, kā notiek portreta zīmēšana apmaiņā pret ēdienu, pārbaudījis arī viņš, uzaicinot Sergeju uz vakariņām kroga Vecmeita ar kaķi vasaras terasē, tā sagādājot rūpes oficiantam, kam palūgta glāze ūdens - otas skalošanai. Sergejs ēdiena izvēli atstājis uzaicinātāja ziņā - tā esot spēles sastāvdaļa.

Digitālais mākslinieks Kails Lamberts (Kyle Lambert) ar iPad palīdzību rada gleznojumus, kas spēj līdzināties fotogrāfijām, raksta CNN.

Tā, piemēram, video iemūžināts Morgana Frīmena (Morgan Freeman) attēla tapšanas process. Galarezultāts ir tāds, ka grūti pat noticēt, ka neraugāties uz fotgrāfiju.

Lamberts ir Lielbritānijā dzīvojošs vizuālais mākslinieks, kura specializācija ir veidot gleznas un ilustrācijas, par pamatu ņemot filmas, televīziju un reklāmu. Kā saka pats mākslinieks viņa darbi apvieno viņa aizraušanos ar mākslu, tehnoloģijām un stāstiem.

Britu mākslinieks sākotnēji strādājis ar otu, bet tagad viņa klientu vidū ir Apple, Adobe, BBC Television, GQ Magazine un Paramount Studios.

Pats Lamberts saka, ka nav liela atšķirība, vai viņš darbojas ar planšetdatoru vai parastajām krāsām, taču pirmajā variantā visu radošo procesu var «patīt atpakaļ» un vērot no sākuma.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Taivānas mākslinieks Čens Frongs-šens (Chen Forng-shean) prezentējis savu jaunāko veikumu, kas pēc viņa apgalvojuma, ir pasaulē vismazākā pūķa skulptūra.

Skulptūra ir veltīta Pūķa gadam, kurš saskaņā ar ķīniešu zodiaku pienāks nākamgad. Pūķa skulptūriņas radīšana māksliniekam aizņēmusi trīs mēnešus, tās garums ir puse no collas (apmēram 1,3 centimetri), bet augstums tikai 0,9 centimetri, vēsta Reuters.

Mākslinieks skulptūru radījis no zelta folijas un melnajiem sveķiem. Miniatūrajam pūķim ir pilnībā izstrādāta galva, ķepas un citas ķermeņa daļas. Taivānas mākslinieks atzīst, ka visgrūtākais bijis pūķa ūsu izveidošana.

«Pēc tam, kad pūķis tika pabeigts es uzlaboju viņa ķermeni, lai izskatītos, ka viņš lido virs mākoņiem,» stāsta mākslinieks. Čens sāka veidot miniatūras skulptūras pirms trīsdesmit gadiem un izveidojis vairākus citus ķīniešu zodiaka pārstāvjus.

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Mākslinieks Vinsents Kastiglia (Vincent Castiglia) izvēlējies netradicionālu gleznošanas veidu - viņš izmanto pats savas asinis, vēsta Reuters.

Ņujorkas mākslinieks tikko atklājis jaunu izstādi - Atdzimšana, kas būs skatāma visu oktobri. Tajā redzamas vairākas Kastiglia gleznas, kas tapušas pēdējo desmit gadu laikā.

30 gadus vecais Kastiglia stāstījis, ka sabiedrības reakcija ir bijusi ļoti pozitīva, bet viņš saprot, ka dažiem cilvēkiem viņa izvēle gleznot ar asinīm varētu šķist atbaidoša vai bezjēdzīga.

Mākslinieks vispirms radot savu darbu skices, pēc tam iegūstot tieši tik daudz «krāsas», cik nepieciešams, un tad ķeroties pie otām.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi iepirkuma konkursu Latvijas paviljona būvniecībai pasaules lielākajā starptautiskajā izstādē World EXPO 2015, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Šī gada septembra sākumā EXPO Milānas birojs apstiprinājis Latvijas paviljona tehniskā projekta atbilstību Itālijas un EXPO normatīvu prasībām, noslēdzot projektēšanas posmu. Latvijas paviljona ēka veidota kā kupls, zaļojošs ozols ar plašu atvērto ekspozīcijas telpu zem koka lapotnes. Trīs stāvu ēka ietver pastāvīgās ekspozīcijas telpas divos paviljona stāvos, t.sk., slow-food uzkodu bāru un Latvijas pārtikas un nepārtikas suvenīru veikalu. Paviljona trešajā stāvā jeb lapotnē tiks izvietotas konferenču un tikšanos telpas.

Paviljona idejas un arhitektoniskās koncepcijas autori ir 2012. gada Latvijas arhitektūras gada balvas ieguvēji, arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa (MADE arhitekti) un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S). Par paviljona vadību un saturu atbild Positivus Event. Radošā komanda - mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, mākslinieks Rolands Pēterkops, video mākslinieks un režisors Roberts Rubīns, jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons, tēlnieks Dainis Pundurs un citi.

Rīgā atklāta maketu izstāde Miniatūrā fantāzija, kuras izveidē ieguldīti 100 tūkstoši eiro, informē izstādes organizētāji.

Izstādē attēloti dažādi Latvijas un Eiropas arhitektūras celtņu, kā arī dzelzceļa tīkla maketi, kuri veidoti mērogā 1:87.

Izstādi izveidojis mākslinieks Vadims Djatļenko un viņa sieva Angelīna. Ar miniatūru figūru veidošanu mākslinieks nodarbojas aptuveni 20 gadus. Izstādes veidošanai bijuši nepieciešami seši mēneši.

Dažas lokomotīves maksājušas sākot no 500 eiro, bet automašīnas – sākot no 100 eiro. Maketā ir vairāk nekā 700 koku, no kuriem liela daļa ir roku darbs un maksā 30-40 eiro, skaidrojis mākslinieks. Pēc viņa teiktā, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību iespējams attēlot ārkārtīgi dabiskas ainavas – ar ūdeni, kas tek, strādājošu tehniku, gandrīz īstiem vilcieniem ar skaņu, gaismām un dūmiem. Tāpat maketā atrodas reklāmas stendi, uz kuriem var attēlot īstu reklāmu.

Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā mākslinieks radījis darbu «Wish», kas vislabāk aplūkojams, lidojot ar helikopteru, vēsta pasaules mediji.

Lai izveidotu kādas sešus gadus vecas, vārdā neminētas Belfāstas iedzīvotājas portretu aptuveni 4,4 hektāru platībā, Kubas un ASV mākslinieks Žorže Rodrigezs Žerada (Jorge Rodriguez-Gerada) izmantoja divus tūkstošus tonnu smilšu, akmeņu, zālāja, tikpat daudz augsnes, kā arī aptuveni 30 tūkstošus naglu.

Darba tapšanā māksliniekam palīdzēja brīvprātīgie. Projekta izstrāde ilga 18 mēnešus, bet pati sagatavošana – vienu mēnesi, raksta Belfast Telegraph.

«Belfāsta ir apbrīnojama pilsēta,» pauda mākslinieks. «Es vēlējos radīt universālu vēstījumu, kas ietu daudz tālāk par Belfāstas robežām,» norādīja Ž. Rodrigezs Žerada.

Meksikas mākslinieks Pedro Reijs (Pero Reyes) radījis mūzikas instrumentus no izjauktu šaujamieroču daļām, izveidojot pret vardarbību vērstu izstādi ar nosaukumu Atbruņojies (Disarm).

Kopumā mākslinieka projektam Huaresas pilsētas varasiestādes ziedojušas aptuveni 6,7 tūkstošus konfiscētu šaujamieroču daļu. No tām mākslinieks radījis 50 mūzikas instrumentus.

Meksikas mākslinieks iedvesmu radis 2008. gada akcijā, kuras laikā iedzīvotāji labprātīgi tika aicināti ziedot šaujamieročus, kas tika pārkausēti un no tiem izgatavotas lāpstas, kuras vēlāk tika izdalītas valsts skolām un izmantotas koku stādīšanai. Pavisam kopumā tika ziedoti 1,5 tūkstošu ieroču un iestādīts tāds pats skaits koku.

P. Rejs norāda, ka projekta mērķis ir vērst uzmanību uz lielo bojā gājušo skaitu, kuru dzīvības laupījusi vardarbība, kas saistīta ar Meksikas narkokarteļiem.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek izgatavoti apavi uzņēmumā SIA ALD Grupa!

Darbu ALD Grupa kā privātuzņēmums sāka 1991. gadā, bet pirms trim gadiem tas tika pārdots Igaunijas īpašniekiem, stāsta uzņēmuma vadītājs Aldonis Timermanis, kurš apavus izgatavo jau kopš 1974. gada, sākot strādāt rūpnīcā 1. maijs.

Uzņēmuma speciālisti lielākoties izgatavo apavus dažādiem Latvijas teātriem un filmām. Mūsdienu izrādēm apavus izgatavot lūdz diezgan reti, jo tos var iegādāties veikalā vai teātriem ir krājumi ar šiem apaviem. Savukārt neparastākām izrādēm vai uzvedumiem, kuros attēlots specifisks laika periods apavi tiek pasūtīti.

Pēdējos gados kompānija cieši sadarbojas ar Krievu teātri – pēdējā izrāde, kur bija jāizgatavo sarežģīti apavi, bija Kņaza meita, stāsta A. Timermanis. Grūtāk ar šo teātri ir strādāt tādēļ, ka tēlu teātrī veido kostīmu mākslinieks, taču šī teātra kostīmu mākslinieks atrodas Krievijā. Ja kostīmu mākslinieks ir uz vietas, ir lielāka iespēja atrast kompromisu, sabalansējot vēlmes ar iespējām.

Ķīnas mākslinieks Liu Bolins demonstrējis savu jaunāko darbu – mākslas instalāciju Paslēpies pilsētā (Hide in City). Tās ietvaros mākslinieks pasaules pilsētās saplūst ar apkārtējo vidi, tādējādi paliekot gandrīz neredzams.

L. Bolins ar optisko ilūziju veidošanu sāka nodarboties Pekinā aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu nogalē. Drīz vien viņa oriģinālie mākslas darbi ieguva popularitāti un atnesa viņam vispasaules atpazīstamību. Fotogrāfijas, kurās L. Bolins redzams saplūstam ar apkārtējo vidi, izstādītas daudzās pasaulē zināmās mākslas galerijās.

Mākslinieks norāda, ka ar saviem darbiem cenšas demonstrēt sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, ar kādām saskaras Ķīnas iedzīvotāji, kuru valsts pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi strauju izaugsmi.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Šā gada novembris ļoti ražens padevies Latvijas enerģētikas nozarei, par ko jāpateicas elektroenerģijas ģenerācijas būtiskam pieaugumam. 2016. gada novembris vēsturē paliks kā viens no tiem mēnešiem, kad gan ārējās tirdzniecības bilance ir bijusi pozitīva, gan vidējās elektroenerģijas cenas ir bijušas lētākas, nekā Zviedrijas SE4 apgabalā (Zviedrijas dienvidu apgabals).

Pirmkārt, vēlos pievērst uzmanību elektroenerģijas ģenerācijas apjomam. Vismaz, spriežot pēc Nord Pool Spot sniegtajiem datiem (vēsturiski ļoti labi sakrīt ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju), šā gada novembrī Latvijā tika saražots nedaudz virs 800 tūkst. MWh elektroenerģijas. Tas nav absolūtais rekords – 2009., 2010. un arī 2011. gadā bija atsevišķi mēneši, kad tika saražots pat vairāk. Tiesa, tas notika palu mēnešos, kad lielākā daļa saražotās elektroenerģijas nāca no hidroelektrostacijām (HES). Arī oktobris šajā ziņā bija labs mēnesis. Šogad oktobrī tika saražots par 9.0% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Bet novembrī gada pieauguma temps sasniedza iespaidīgus 42.7%.

Lai gan Lietuvā referendumā ar 62,7% balsu netika atbalstīta iecere būvēt Visaginas atomelektrostaciju, projekta īstenošana un arī Latvijas dalība tajā vēl ir iespējama, jo referendumam bijis tikai konsultatīvs raksturs, vēsta laikraksts Diena.

Kompānijas Visagino atominė elektrinė vadītājs Rimants Vaitkus laikrakstam apstiprinājis, ka projekta mērķis paliek nemainīgs - kopā ar reģionālajiem partneriem un stratēģisko investoru uzbūvēt modernu un efektīvu atomelektrostaciju un nodrošināt projekta atdevi visām iesaistītajām pusēm.

Projekta gaita tagad esot atkarīga no pārmaiņām Lietuvas politiskajā spektrā.

No Latvijas puses projekta praktiskajās sarunās piedalās a/s Latvenergo, bet gala lēmums par Latvijas dalību projekta īstenošanā būs jāpieņem Ministru kabinetam. Ekonomikas ministrija Dienai gan atturējusies prognozēt, kad tas varētu notikt.

Japānas galvaspilsētā Tokijā pulcējušies vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret valdības plāniem atjaunot valsts atomelektrostaciju (AES) darbību, kuras tika apturētas pēc Fukušimas avārijas.

Protestētāji norāda, ka valdības ieturētā pozīcija saistībā ar valsts kodolreaktoru darbības atjaunošanu ir aizvainojoša lielākajai daļai Japānas iedzīvotāju. Protestam pievienojušies vairāki Japānas sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Lēmumu atjaunot valsts atomelektrostaciju darbību Japāna pamato ar elektroenerģijas trūkumu vasarā. Tomēr valsts iedzīvotāji uzskata, ka šāds solis ir pārāk riskants.

Jau vēstīts - iepriekš Japānas parlamenta komisija savā ziņojumā konstatējusi, ka Fukušimas AES katastrofa bijusi cilvēka radīta, to bijis iespējams paredzēt un novērst, bet tās ietekmi varēja mazināt ar efektīvāku cilvēku reakciju.

Bijušā Microsoft izpilddirektora Bila Geitsa kompānija Terrapower uzsākusi sadarbību ar Ķīnas zinātniekiem, lai izveidotu ceturtās paaudzes atomelektrostacijas, vēsta BBC.

Jaunas konstrukcijas atomelektrostaciju pētījumi nākamajos piecos gados varētu izmaksāt aptuveni vienu miljardu ASV dolāru, norāda B. Geitss. «Plānots ir izveidot lētu, drošu un videi draudzīgu atomelektrostaciju,» sacīja Microsoft bijušais izpilddirektors. B. Geitsa kompānija aizvadījusi līdzīgas sarunas arī ar Indijas un Krievijas varasistādēm.

Kompānija Terrapower cenšas izstrādāt kodplspēkstacijas, kuras izmanto vājinātu urānu. Tiek uzskatīts, ka enerģijas iegūšana šādā ceļā, salīdzinot ar tradicionālām atomelektrostacijām, nerada lielu daudzumu kodolatkritumu.

«Šīs jaunās konstrukcijas būs neticami drošas un tām nevajadzēs cilvēkus, kas pārraudzīs to drošību,» klāstīja B. Geitss. Zinātnieki jau kopš aizvadītā gada četrdesmitajiem gadiem cenšas izstrādāt videi draudzīgākus kodolenerģijas veidus.