Mazais bizness

Mana pieredze: Latvijā vēlas izveidot zīmējumu teātra tradīciju

Anda Asere, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Joprojām braukā

Iegūstot mājvietu, teātris nav atteicies no viesizrādēm, bet to grafiks ir neparedzams. «Apkārt braukāšana ir atkarīga no projektiem un tiem, kas mūs aicina, grib redzēt,» atklāj režisors.

Vai plašās kultūras programmas dēļ rīdzinieki varētu būt izlutināti? V.Klausītājs teic, ka arī citviet ir izvēles iespējas, liela loma, piemēram, ir skolotājiem, kas organizē kultūras dzīvi skolās ārpus Rīgas, viņiem ir jārīkojas gudri. «Piemēram, bijām Varakļānu mākslas skolā, tur nevarētu sūdzēties, ka viņi būtu apdalīti, intensitāte ir laba, tāpat kā Rīgā,» stāsta Varis.

Zīmējumu teātris ir bijis skatāms arī Tartu, šogad iecerēts doties uz Venēciju. Šī teātra izrādēm nav teksta, tāpēc tās ir saprotamas arī ārzemēs. Vaicāts, vai ārpus Latvijas jūtami atšķiras skatītāji, Varis norāda, ka dažāda publika ir arī tepat Latvijā, piemēram, Nīcā ir viena publika, bet netālu esošajā Rudē – cita, pavisam atšķirīga.

Arī pieaugušajiem

Runājot par Zīmējuma teātra auditoriju, Varis teic, ka vēl pāragri to raksturot, jo no 2008. gada teātris ir braucis pie skatītājiem uz skolām, kultūras namiem, nometnēm, festivāliem utt., un tikai šogad ir savās telpās. «Esam vienā vietā pirmo sezonu, kas vēl nav noslēgusies, tāpēc nevar pateikt, kāda ir publika,» saka Varis. Dažām izrādēm mērķauditorija ir no 3 līdz 10 gadiem, un dažiem no komandas šķiet nepamatots ierobežojums, jo tas norāda cilvēku grupu, kam izrāde var patikt un kam – ne. Varis teic, ka pēc izrādēm pie viņa ir nākušas vecmāmiņas un cilvēki, kuri atveduši bērnu uz izrādi, un teikuši, ka arī viņiem tā ir patikusi, ļāvusi to novērtēt gan ar sava iekšējā bērna acīm, gan ar tagadējo dzīves pieredzi. «Pasaku gudrības nav plakanas,» viņš piebilst.

Improvizācijas izrāde Lūdzu ir piedzimusi Miera ielas kafejnīcā DAD Cafe. «Tā publika, kas tur nāca dzert tēju un pasērst, nebūt nebija bērni. Improvizētā izrāde ir bagātāka, ja tiem, kas piedalās, ir dzīves pieredze, kas pieļauj, ka lietas var būt dažādas un izskatīties vienādi. Tad improvizācija ir krāšņāka, vairākas lietas notiek vienlaicīgi,» spriež Varis.

Citas asociācijas

Zīmējumu teātris piedāvā gan iestudētas, gan improvizētas izrādes. Iestudētajās nav nekā negaidīta, bet improvizētajās gan nekad nav zināms iespējamais pavērsiens, nav pat zināms galvenais varonis. «Ja izrādē Vilks zinām, ka būs stāsts par vilku, un Septiņās pasakās par Ņukucīti galvenais varonis ir Ņukucītis ar saviem draugiem, tad improvizētā izrādē impulss var būt no jebkura skatītāja,» saka Varis.

Kā jau vēsta nosaukums, Zīmējumu teātris ir īpašs ar to, ka tajā tiek zīmēts. Kāpēc jāzīmē, vai visu nevar pateikt ar scenogrāfiju, balsi, tēlošanu? «Man ir tieši tas pats jautājums par deju un dziedāšanu – kāpēc jādejo? Nevar pateikt ar vārdiem? Kāpēc jādzied, kāpēc to nevar vienkārši pateikt ar vārdiem? Arī zīmēšana ir vēl viena izteiksmes forma. Var uzzīmēt trijstūri un pateikt, ka esi uzzīmējis trijstūri, bet, kad redzi to, asociāciju virkne tevī notiek pilnīgi citādi, nekā tad, ja tikai pasaka, ka uzzīmēts trijstūris. No vienas puses, tas ierobežo tavu iztēli, jo, ja pasaka, ka ir uzzīmēts trijstūris, vari brīvi iztēloties, kāds trijstūris ir, bet, kad redzi, kāds tas ir, to vairs nevar deformēt, tas ir tieši tāds kā zīmējumā. Taču tajā, ko tas var nozīmēt, nav nekādu ierobežojumu,» stāsta Varis.

Raksta projektus

Vai ar mākslu Latvijā var nopelnīt? «Ar šādu mazu teātrīti noteikti ne, tur nav variantu. Ir grūtības ar visām publicitātes un administrējošām lietām, kas lieliem teātriem ir kopīgas, te tas jābūvē atsevišķi dažām izrādēm,» saka Varis. Pastāvēšana iespējama, tikai rakstot projektus un labi daudz kustoties. Zīmējumu teātris ir iespējams, pateicoties citiem projektiem, kur komanda līdzdarbojas, kā arī gribēšanai – gan pašu vēlmei strādāt, gan citu ļaužu vēlmei gribēt redzēt kādu izrādi. «Droši vien daudz jādomā, lai pašiem nebūtu tāda sajūta, ka darām svētu darbu un neviens mūs neatbalsta. Tāda sajūta nav radoša. Vajag darīt to, kas pašiem liekas pareizi,» uzskata Varis.

Vaicāts, vai varētu būt laiks, kad Zīmējumu teātrim būtu pa izrādei katru vakaru, Varis atbild filozofiski – reiz sociālajos tīklos bija atsauksme, ka nevajag obligāti iet uz Zīmējumu teātri – zīmēt var arī mājās un kaut vai katru vakaru. «Tā ir ģeniāla atziņa – es varu zīmēt mājās katru vakaru, un tas ir lieliski. Nevajag īpašu gadījumu, lai ietu un dejotu. Uzlieku mīļāko mūziku un mājās dejoju, ja ir balss – varu arī dziedāt. Ja gribu, varu skaitīt dzejoļus. Man liekas, ka tas ir ideāli. Ja es būtu diktators daudziem pavalstniekiem, es pieņemtu likumu, ka katru dienu ir jāzīmē,» viņš teic.

Varim ir kluss plāns, ka varētu būt zīmēšanas izrādes tiešsaistē. Piemēram, interneta vidē var klausīties un skatīties izrādi un skatītājs varētu piedalīties, sūtīt savu ziņu, kas tālāk notiek ar kādu no varoņiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, tas varētu būt iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru