Mana pieredze: Saredz potenciālu franšīzei 

Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.

Linda Zalāne, 2018. gada 22. augusts plkst. 7:23

Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.

Atšķirībā no klasiskiem restorāniem, Easy koncepcijas vietās apmeklētājs lielā mērā līdzdarbojas, pats veicot ēdienu pasūtījumu planšetē, un viesmīlis ir tikai ēdiena pasniedzējs un netīro trauku savācējs. Restorāna viesi paši gādā arī par to, ka dzēriena glāze tiek uzpildīta. Proti, ikviens viesis, ierodoties jebkurā no Easy tīkla restorāniem, saņem karti, kurā ir konkrēta naudas summa, ko var tērēt. Vīna un viskija restorānos tie ir 50 eiro, bet alus bārā 20 eiro. «Biznesa ideja radās, gan aprēķinot to, kas restorānu biznesā ir lielākās izmaksas, gan to, kāda ir pasaules prakse, ieviešot šajā jomā jaunākās tendences. Pie mums daudzas darbības viesi veic paši, līdz ar to mums ir iespēja par aptuveni 40% samazināt darbinieku skaitu, kas ir būtisks ieguvums, jo nozarē ir darbaspēka trūkums,» skaidro P. Ozols.

Tāpat fakts, ka cilvēki paši dodas pie dzērienu aparātiem un izvēlas sev tīkamāko, tiek uztverts kā sava veida izklaide. Pie aparātiem raisās sarunas un diskusijas, viesi nevis katrs sēž pie sava galdiņa, bet pārvietojas pa restorānu un sarunājas cits ar citu. Vasarās aptuveni 70% no Easy restorānu apmeklētājiem ir ārvalstu viesi, bet laika gaitā vietējo īpatsvars palielinās. «Mūsu problēma ir tā, ka vietējā publika īsti nav gatava doties uz Vecrīgu, jo valda stereotips, ka šajā pilsētas daļā restorānos ir augstas cenas, te tiek mānīti klienti, it īpaši ārvalstu viesi. Lēnām savu vietu vietējās publikas sirdī iemantojam. Turklāt pie mums notiek arī korporatīvie pasākumi, kuru laikā notiek gan dzērienu degustācijas, gan tiek spēlētas dažādas spēles, piemēram, vīna kazino,» viņš stāsta.

Restorāna atrašanās vietai Vecrīgā ir liela nozīme. Visi trīs Easy koncepcijas restorāni šajā ziņā ir labās pozīcijās, jo atrodas ielās, kurās par ārvalstu ciemiņu trūkumu nevar sūdzēties. Ārzemju viesi visbiežāk uzņēmuma restorānos iegriežas vienu reizi, savukārt vietējie – biežāk, līdz ar to jāspēj būt interesantiem arī viņiem un jāmaina sortiments. Vīna restorānā tas tiek mainīts vidēji reizi desmit dienās, bet alus restorānā piedāvājumā ir aptuveni 150 alus šķirnes, tostarp t.s. craft alus. «Sliktāka situācija ir lidostā Rīga esošajā restorānā, jo tam ir stratēģiski slikta atrašanās vieta un, iespējams, tur darbību beigsim,» neslēpj P. Ozols. Tāpat uzņēmumam ir plāns tuvākajā laikā atvērt vēl vienu restorānu, bet kāds būs tā akcents – vīns, alus vai vēl kāds cits dzēriens –, uzņēmuma pārstāvis vēl neatklāj.

Visu rakstu Saredz potenciālu franšīzei lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 28. augusts plkst. 7:00

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika...

2018. gada 21. augusts plkst. 7:42

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis...

2018. gada 17. augusts plkst. 12:14

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko...

2018. gada 15. augusts plkst. 8:27

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš...

2018. gada 15. augusts plkst. 7:19

SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011....

2018. gada 14. augusts plkst. 6:48

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām...

2018. gada 10. augusts plkst. 7:19

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu,...

2018. gada 09. augusts plkst. 7:01

Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas, tad, visticamāk, savu uzņēmumu neveidotu Valmierā, laikrakstam Dienas...

2018. gada 08. augusts plkst. 12:21

Tikko dots starts jaunajam biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2018, kas piedāvā...

2018. gada 08. augusts plkst. 9:00

Jūrmalā uzņēmums SIA Dabas krūts piedāvā izbaudīt nakti teltī ar caurspīdīgu jumtu,...