Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn apstiprinājusi 51 gala tarifu trīs sabiedrisko pakalpojumu nozarēs - siltumapgādē, ūdenssaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā, informē komisijas pārstāvji.

Ūdenssaimniecības nozarē apstiprināti 19 komersantu iesniegtie ūdensapgādes pakalpojumu tarifi (ūdens ieguve, sagatavošana, piegāde)un 19 kanalizācijas pakalpojumu tarifi (notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana). Siltumapgādes nozarē aizvadītajā gadā apstiprināti 10 komersantu iesniegtie gala tarifi. Siltumenerģijas pakalpojumu gala tarifu veido siltumenerģijas ražošanas tarifs, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā apstiprināti 3 gala tarifi sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos Janvāri, Brakšķi un Getliņi.

Pilnībā visas būves Latvijā nekad nebūs pieslēgtas centralizētajai ūdensvadu un kanalizācijas sistēmai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, iedzīvotāju pieejamība sistēmai līdz ar ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu īstenošanu ir palielinājusies, atzīst aptaujātie pašvaldību ūdensapgādes uzņēmumu pārstāvji. Tiesa, viss nav pavisam gludi.

Ne visiem pa kabatai

SIA Salacgrīvas ūdens valdes loceklis Kaspars Krūmiņš DB norāda, ka pašreiz tiek veikti priekšdarbi nākamās projekta kārtas finansējuma saņemšanai 1,3 milj. apmērā. «Ja saņemsim finansējumu, varēsim uzskatīt, ka Salacgrīvas ūdenssaimniecība būs pilnībā sakārtota. Paredzēta kanalizācijas tīkla izbūve aptuveni 6 km garumā, līdz ar to 99% ūdenssaimniecības pakalpojumu būs pieejams centralizētais pakalpojums – gan ūdensvads, gan kanalizācija,» viņš turpina.

Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.