Politika

Maskavas tiesa nosacīto cietumsodu Navaļnijam nomaina uz reālu

LETA/RFE/RL/MEDUZA, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Manēžas laukuma rajonā jau notikušas pirmās cilvēku aizturēšanas.

Pirms sprieduma pasludināšanas policija izvietojusi lielus spēkus Maskavas centrā un slēgusi Sarkano laukumu. Arī Sanktpēterburgas centrā izvietoti lieli policijas spēki.

Otrdien dienas gaitā policija pie Maskavas tiesas aizturēja teju 400 cilvēku, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas Krievijā veic politieslodzīto uzskaiti.

Tikmēr Lielbritānija un ASV aicināja Krieviju "nekavējoties un bez nosacījumiem" atbrīvot Navaļniju.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs tiesas lēmumu noteikt Navaļnijam reālu cietumsodu nodēvēja par "perversu".

"Apvienotā Karaliste aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju," teikts Rāba paziņojumā. "Šodienas perversais spriedums, vēršoties pret indēšanas upuri, nevis tiem, kas par to ir atbildīgi, parāda Krievijas nespēju pildīt pamata pienākumus, kas tiek gaidīts no atbildīga starptautiskās sabiedrības locekļa."

"Mēs atkārtojam mūsu aicinājumu Krievijas valdībai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Navaļniju, kā arī simtiem citu Krievijas pilsoņu, kas aizturēti pēdējās nedēļas par savu tiesību izpausmi," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Navaļnija tiesas sēdē piedalījās daudzu rietumvalstu diplomāti, tostarp no Latvijas.

Krievijas Ģenerālprokuratūra bija atbalstījusi bija FSIN prasību.

Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Navaļnijs esot daudzkārt pārkāpis pārbaudes termiņa nosacījumus, kas paredzēja, ka viņam ne retāk kā divas reizes mēnesī jāreģistrējas sodu uzraudzības inspekcijā, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas, politiķis esot "pilnībā izvairījies no likumā paredzētās kontroles".

Kā ziņots, Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Navaļnijam pērnā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Izmeklēšanā, ko veikuši pētnieciskās žurnālistikas centri "Bellingcat" un "The Insider" sadarbībā ar vācu žurnālu "Der Spiegel", noskaidrots, ka Navaļnija slepkavības mēģinājumu veikuši Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) aģenti.

Pats Navaļnijs paziņojis, ka tie šo noziegumu nav varējuši pastrādāt bez tieša Krievijas prezidenta Vladimira Putina norādījuma.

FSIN pagājušā gada nogalē izplatīja paziņojumu presei, kurā, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "The Lancet", norādīts, ka Navaļnijs no slimnīcas Berlīnē, kur viņš tika ārstēts pēc noindēšanas mēģinājuma, izrakstīts 20.septembrī, bet līdz 12.oktobrim "pārgājušas visas viņa slimības sekas".

Tādējādi, pēc varasiestāžu domām, Navaļnijam kā nosacīti notiesātam jau vajadzēja atgriezties Krievijā.

Maskavas tiesa 2014.gada decembrī atzina brāļus Navaļnijus par vainīgiem krāpšanā un uzņēmuma "Yves Rocher" līdzekļu izlaupīšanā, kā arī piesprieda Aleksejam Navaļnijam trīsarpus gadu nosacītu cietumsodu un piecu gadu pārbaudes laiku, bet viņa brālim Oļegam - trīsarpus gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā.

Tiesas noteiktais pārbaudes laiks beidzās 2020.gada 30.decembrī.

Tajā paša laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka brāļiem Navaļnijiem šajā lietā bijušas liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, un Krievijas Tieslietu ministrija izmaksājusi viņiem ECT noteiktās kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. decembra starptautisko alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu “Amber Beverage Group” (ABG) vada tā finanšu un operacionālā direktore Jekaterina Stuģe, līdzšinējam izpilddirektoram Sīmuram Fereiram pārtraucot darbību kompānijā, informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka.

Finanšu eksperte J.Stuģe uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus nodrošināt kompānijas darbības nepārtrauktību. Viņa ir bijusi daļa no ABG jau vairāk nekā sešus gadus, būdama atbildīga par vairākām galvenajām Grupas darbības funkcijām finanšu, ražošanas, noliktavu un loģistikas, IT un citās jomās, kā arī viņa ir bijusi daļa no Grupas valdes un padomes, kas veidoja ABG stratēģiju. Neskatoties uz pārmaiņām vadības komandā, ABG turpinās savu darbību kā ierasts visos reģionos, tostarp arī Latvijā.

Amber Beverage Group "kapteinis" Rīgas Melno balzamu vedīs apkārt pasaulei 

“Man ļoti patīk Latvija, tā iedveš mieru,” žurnālam "Dienas Bizness" saka Sīmurs...

“Man ir bijis patiess prieks strādāt plecu pie pleca kopā ar Sīmuru, veidojot ABG izaugsmes stratēģiju. Mūsu mērķi un ambīcijas paliek nemainīgi, un es esmu pārliecināta, ka kopā ar jaudīgo ABG komandu un mūsu partneriem mēs tos sasniegsim,” komentē J.Stuģe.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai nākamajos gados izaugtu par 1 miljarda eiro uzņēmumu un apliecinātu sevi kā izcilu nozares spēlētāju daudzos reģionos. Mēs esam labi sagatavojušies 2021. gadam un esam pat vairākus soļus priekšā mūsu konkurentiem. Es ticu, ka arī šo sarežģīto gadu mēs noslēgsim uz pozitīvas nots un ar stabiliem biznesa rādītājiem,” norāda J.Stuģe.

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l."...

Pēdējo septiņu gadu laikā ABG kā grupa ir teju divkāršojusi savu biznesu, paplašinoties globālā mērogā un īstenojot vairāku kompāniju iegādi Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā, Krievijā, Kiprā un Baltijas valstīs. Grupa ir ievērojami uzlabojusi savu starptautisko tīklu, izveidojot un palielinot tās klātbūtni Amerikā, Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Esmu lepns, ka varēju piedalīties ABG izveidē un attīstīšanā līdz patiesi starptautiskam uzņēmumam. Kopā mēs esam sasnieguši to, kas pirms septiņiem ar pusi gadiem šķita neiedomājams. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajos gados ABG gaida spīdoša izaugsme,” komentē S. Fereira.

“Amber Beverage Group” (ABG) ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns. Tas darbojas globālā mērogā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijā – tā vēsturiskajā mājvietā. ABG nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, kas nodrošina ražošanas, pildīšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, eksportēšanas un mazumtirdzniecības funkcijas.

ABG grupas zīmolu portfelī ietilpst vairāk nekā 600 zīmolu, ko tā aktīvi izplata vairāk nekā 185 tirgos visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7 % vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība. Preču importa vērtība sasniedza 15,08 miljardus eiro, par 836,6 milj. eiro jeb 5,3 % mazāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 28,27 miljardus eiro – par 612,5 milj. eiro jeb 2,1 % mazāk nekā 2019. gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (21,7 %), Igauniju (13,6 %) un Zviedriju (9,3 %), elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (23,3 %), Igauniju (10,2 %) un Krieviju (9,5 %), mehānismi un mehāniskās ierīces – uz Lietuvu (19 %), Krieviju (18,7 %) un Igauniju (13,6 %).

2020. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 197 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 49,7 % no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Krieviju un Vāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Color Expert-Storch LV" izstrādātais virtuālais asistents jeb čatbots ļauj klientam veikalā čata veidā saņemt konsultāciju par to, kāda ota vai rullis būs piemērotākais izvēlētajai krāsai.

Šobrīd testa režīmā kompānija ir startējusi "Būvniecības ABC" veikalos Rīgā un jau šomēnes iecerēts būt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas veikalos, vēlāk – Krievijā, Somijā, Ukrainā un Kaukāza valstīs. Šogad iecerēts virtuālo asistentu ieviest vienpadsmit valstīs. "Izskatīsim iespēju to ieviest arī pārējās valstīs, kurās strādājam – Rietumeiropā un Skandināvijā. Šobrīd esam vienojušies ar lielākajiem krāsu ražotājiem, kas pieejami "dari pats" tipa veikalos – "Caparol", "Akzo Nobel", "Rīgas laku un krāsu rūpnīca". Nākamie soļi ir audzēt krāsu zīmolu skaitu, kas ir pieejami virtuālajā asistentā," teic Rolands Černišovs, SIA "Color Expert-Storch LV" mārketinga un sortimenta nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Koronavīrusa dēļ Maskavas iedzīvotājus vecumā virs 65 gadiem aicina palikt mājās

LETA--INTERFAX, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins sakarā ar koronavīrusa krīzes pastiprināšanos ieteicis cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem un iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām no pirmdienas bez īpašas vajadzības neiziet no mājām.

Tāpat viņš lūdzis uz laiku atteikties no kontaktiem ar radiniekiem un paziņām, kas dzīvo atsevišķi.

Tāpat Maskavas dome uzstājīgi aicina strādājošiem pensionāriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām pāriet uz attālinātu strādāšanu vai doties atvaļinājumā.

Sobjaņins arī vērsies pie galvaspilsētas uzņēmumiem un organizācijām ar aicinājumu tās atkal pēc iespējas vairāk darbinieku pārcelt uz attālinātu strādāšanu.

Maskavas mērs norādīja, ka koronavīruss pagaidām nav uzvarēts, pandēmija joprojām turpinās.

Maskavas operatīvais štābs ceturtdien paziņoja, ka Maskavā tiek fiksēts koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums, inficēšanās gadījumiem pārsniedzot tūkstoti dienā. Maskavas doma arī paziņoja, ka pēdējā nedēļā katru dienu hospitalizēto cilvēku skaits pieaudzis par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā digitalizācija, kuru pastiprina pandēmija, veicinājusi IT un sadzīves tehnikas noietu, kā rezultātā ELKO Grupa koncerna operatīvie finanšu dati par janvāri-novembri uzrāda rekordlielu apgrozījumu – 2 miljardi ASV dolāru.

Pirms 13 gadiem, 2007. gadā IT un sadzīves tehnikas izplatītājs ELKO Grupa bija pirmais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza miljarda ASV dolāru slieksni. Šogad, gada aktīvākās sezonas sākumā sasniegti jau divi miljardi.

“Pērnā gada nogalē apzinājāmies, ka uzstādījums pārsniegt divus miljardus ir gana ambiciozs. Gadam iesākoties, kad pārtrūka teju visas piegādes ķēdes un valdīja augsta nenoteiktība, jo īpaši Krievijā, morāli gatavojāmies ciest zaudējumus. Taču turpmākais pārsteidza daudzus. Biznesi un nozares piedzīvoja piespiedu digitalizāciju. Dzīve mājās nodrošināja pieprasījumu pēc precēm, kuras citkārt krīžu laikā nav pamatvajadzību sarakstā. Rezultātā šī ir pirmā krīze, kurā esam labvēlīgā pozīcijā,” gada notikumus komentē Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija nosoda sankcijas pret Baltkrievijas režīmu

LETA--AFP, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija otrdien nosodījusi sankciju vēršanu pret Minsku un izteikusi atbalstu līdzšinējā Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko priekšlikumam veikt konstitucionālo reformu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) studentus, izteicies, ka rietumvalstis mēģinot "uzmesties par tiesnešiem" Baltkrievijas notikumu vērtējumā.

Viņš norādījis, ka tas esot "nepieņemami modernajā pasaulē".

"Mēs esam pārliecināti, ka baltkrievu tautai ir visas iespējas atrisināt šo problēmu pašai," piebildis Krievijas augstākais diplomāts.

Kā ziņots, pirmdien trīs Baltijas valstis paziņoja par sankciju ieviešanu pret Lukašenko un vēl 29 deviņām viņa režīma amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgu miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu.

Līdzīgas sankcijas gatavojas ieviest arī Eiropas Savienība (ES) kolektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BDO Latvia" vadības komandai kā partneris pievienojies Andrejs Surmačs, kurš līdz tam ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas "Deloitte" birojos Baltkrievijā, Krievijā un Latvijā, savukārt Viesturs Briežkalns, "BDO Latvia" biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, turpmāk pildīs arī partnera pienākumus.

A. Surmačs audita un grāmatvedības profesionālo pakalpojumu jomā strādā vairāk nekā 25 gadus. Viņa klientu lokā ir vietējie un starptautiskie uzņēmumi, privātā un sabiedriskā kapitāla struktūras, valdības organizācijas, bezpeļņas organizācijas, vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis un Baltkrievijā sertificēts revidents.

V. Briežkalns "BDO Latvia" komandai pievienojās 2016. gadā, uzņemoties pienākumus attīstīt un vadīt biznesa ārpakalpojumu nodaļu. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu grāmatvedībā, budžetu veidošanā, projektu un uzņēmumu nodaļu rentabilitātes novērtēšanā. Viņa klientu lokā ir dažādu nozaru gan starptautiskie, gan vietējie uzņēmumi, kuru vajadzībām viņš plāno un vada pilna cikla grāmatvedību un arī atsevišķus biznesa ārpakalpojumu uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES), intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?"

"Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi," sacīja Lavrovs. "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.

Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru