Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Mednieka pārbaudījumus nokārtojušajiem uzreiz netiek izsniegta mednieka apliecība, jo viņiem ir jāatbilst Ieroču aprites likuma noteiktajām prasībām un uz viņiem nedrīkst attiekties kādi šī likuma ierobežojumi,skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Mednieka apliecību saņemt gribētājiem ir jāatnes izziņa no Sodu reģistra par to, ka konkrētais cilvēks nav sodīts administratīvi vai krimināli par ieroču aprites likuma pārkāpumiem, kā arī huligānismu, alkohola lietošanu utt. Bez tam ir nepieciešama attiecīga medicīniskā izziņa, kurā savus atzinumus ir sniedzis ne tikai narkologs, bet arī psihiatrs, kā arī izziņa no dzīvesvietas. Tikai tad, kad pretendents ir sagādājis visus šos dokumentus, viņam tiek izsniegta mednieka apliecība bez termiņa ierobežojuma (medību ieroču atļaujas gan ir terminētas no 1 līdz 5 gadu termiņam un ieroča glabāšanai tiek izvirzīti specifiski noteikumi – seifs). Mednieka apliecību gan varēs anulēt uz noteiktu laiku – līdz 5 gadiem, piemēram, par malumedībām utt. Turklāt, lai atjaunotu šo mednieka apliecību pēc attiecīgā soda termiņa izbeigšanās, ir jākārto jau minētie mednieka eksāmeni,skaidro J. Baumanis.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests informē, ka 13. augustā plkst. 16.00 ir pīļu medību sezonas atklāšana. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi ir noteikti Medību noteikumos (MK noteikumi #760, 23.12.2003) un tur norādīts, ka ūdensputni ir medījami no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00. Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem – mednieka apliecībai, medību šaujamieroča atļaujai un mednieka sezonas kartei.Nelimitēto medījamo dzīvnieku (t.sk. medījamo ūdensputnu) legālai medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte. Saskaņā ar Medību likumā noteikto kārtību, lai piedalītos jebkura veida medībās, medniekam nepieciešama sezonas karte. Mednieka sezonas kartē tiek reģistrēti visi nelimitētie dzīvnieki, kuri attiecīgajā sezonā ir nomedīti.Medniekiem ir jāatceras, ka medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tas atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par trīsdesmit grādiem no ūdens virsmas.Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valdibas sēdē pieņēma noteikumus, kuri nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību. Noteikts, ka apmācību organizē:komercreģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras reģistrācijas apliecībā vai statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†nevalstiska organizācija, kuras statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†profesionālās vidējās izglītības iestādes, koledžas, universitātes tipa augstskolas, kuru darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta personu apmācība medību jautājumos. Juridiska persona, kura organizē apmācību, ievieto sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Noteikts, ka apmācības ilgums zināšanu apguvei mednieka eksāmena kārtošanai†– ne mazāk kā 40 stundas, bet apmācības ilgums zināšanu apguvei medību vadītāja eksāmena kārtošanai – ne mazāk kā 24 stundas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Mācību organizētājs izstrādā apmācības programmu, apmācības norisi dokumentē žurnālā, kurā izdara atzīmes par mācību tēmām, stundu skaitu, pasniedzējiem un apmācības dalībniekiem.(Izdevumus, kas saistīti ar apmācību, sedz apmācības dalībnieks. Mācību organizētājs nosaka kārtību, kādā veicama samaksa par apmācību, kā arī tās apmēru.Pēc pilna apmācības kursa noklausīšanās mācību organizētājs apmācības dalībniekam izsniedz izziņu par apmācību. Apmācība ir obligāts priekšnosacījums, ja persona vēlas kārtot eksāmenu mednieka vai medību vadītāja apliecības saņemšanai, izņemot tās personas, kuras Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē vai Ogres meža tehnikumā ir sekmīgi nokārtojušas kursu medību saimniecībā. Eksāmenu pieņem mednieku eksaminācijas komisija.Mednieka teorētisko zināšanu pārbaudes programmā ietver šādas tēmas: medības regulējošie normatīvie akti; medījamo dzīvnieku bioloģija;†medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību saimniecības veidošanas pamatprincipi; medību organizācija; medību veidi un paņēmieni; drošības prasības medībās; medību šaujamieroči un munīcija, medību ieroču aprites kārtība un atļautie medību rīki; medījuma pirmapstrāde; medību ētika un tradīcijas; medījamo dzīvnieku bīstamākās slimības; medību suņi un to izmantošana medībās; medību trofejas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Valsts meža dienests apkopojis datus par nomedītajiem nelimitētajiem dzīvniekiem. Apkopotie dati liecina, ka 2004./2005. gada sezonā nomedīts – 10 160 lapsas, 1 906 jenotsuņi, 842 zaķi, 640 caunas, 117 amerikas ūdeles, 100 seski, 69 ondatras, 35 āpši, 17 ūdri, kā arī 34 796 pīles, 7 633 slokas, 766 vārnas, 599 zosis, 419 žagatas, 31 mežirbe, 11 baloži un 6 fazāni.Pagājušajā sezonā tika ieviesta jauna vienota uzskaites kārtība par nomedītajiem nelimitētajiem dzīvniekiem – pēc mednieku sezonas kartēm, kurā katrs mednieks ieraksts nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām šo sezonas karti iesniedz institūcijā, kura izsniegusi mednieka sezonas karti. Ja šī prasība netiek izpildīta, tad jauna mednieka sezonas karte netiek izsniegta, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Nelimitētie medījamie dzīvnieki ir dzīvnieki, kuru nomedīšanai netiek noteikts limits. Lai drīkstētu medīt šos dzīvniekus, nepieciešama mednieka sezonas karte. Nelimitētie medījamie dzīvnieki Latvijā ir – pelēkais un baltais zaķis, meža un akmeņu cauna, sesks, ondatra, āpsis, lapsa, jenotsuns, Amerikas ūdele, kā arī mežirbes, fazāni, lauku un mājas baloži, slokas, pelēkās vārnas, žagatas un ūdens putni – pelēkās un meža pīles, cekulpīles, zosis, gaigalas u.c.Iepriekšējā medību sezonā izsniegtas aptuveni 19 000 mednieka sezonas kartes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvju sarunās otrdien panākta vienošanās par jauniem transportlīdzekļa vadītāja apliecību noteikumiem ES, tostarp par galveno apliecības formātu kļūs digitālā vadītāja apliecība, ziņo Eiropas Parlamenta preses dienests.

Jaunām prasības nodrošinās, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un pietiekami apzinātos riskus, kas saistīti ar gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un citiem neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem.

Lai iegūtu apliecību, transportlīdzekļa vadītājam būs jāapgūst zināšanas par drošu tālruņa lietošanu braukšanas laikā, tā dēvēto aklo punktu radītiem riskiem, autovadītāja asistentu sistēmām, durvju drošu atvēršanu, kā arī par braukšanu sniegā un slidenos apstākļos.

Jaunie noteikumi paredz, ka par galveno apliecības formātu ES kļūs digitālā vadītāja apliecība, kas būs pieejama viedtālrunī, izmantojot ES mēroga digitālā maka tehnoloģiju. Dalībvalstīm pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā šīs digitālās vadītāja apliecības būs jāievieš piecarpus gadu laikā. Tomēr transportlīdzekļu vadītājiem joprojām būs tiesības pieprasīt fiziskas apliecības saņemšanu.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību».Šie noteikumi Ministru kabinetam jāizdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Noteikumu projekts nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību. Šādu noteikumu projekta redakciju atbalsta Latvijas mednieku asociācija, Valsts meža dienests un valsts a/s«Latvijas valsts meži», norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā

Ārvalstu mednieki var braukt medībās uz Latviju, lai ārzemnieki saņemtu mednieka apliecību Latvijā, viņiem Valsts meža dienestā ir jāiesniedz tikai savā mītnes zemē izdotā mednieka apliecības kopija un iesniegums no mednieku kluba vai formējuma, kas ārzemju mednieku uzņems. Normatīvie akti paredz, ka Valsts meža dienests tādu apliecību izsniedz divu nedēļu laikā, tomēr skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atzina, ka šī formalitāte tiek nokārtota pāris dienu laikā. Latvijā, ir diferencēta medību apliecības izsniegšanas maksa ārvalstu medniekam atkarībā no viņa medību laika Latvijā. Medību apliecība ārvalstu medniekam visai medību sezonai maksā 70 Ls, vienai dienai — 5 Ls, 10 dienām — 25 Ls, norāda J. Baumanis. Savukārt, ja ārvalstu mednieks uz medībām Latvijā vēlas ņemt līdzi arī savu medību ieroci, tad ir jāsaņem speciāla atļauja no Valsts policijas. Atļaujas saņemšanai bez attiecīgā cilvēka pases kopijas ir nepieciešama arī medību ieroču atļauja savā mītnes zemē, bet iesniegumā jānorāda cik daudz munīcijas tiks ņemts līdzi uz Latviju un kas būs atbildīgā persona par ieroča glabāšanu Latvijā. Par atļaujas saņemšanu jāmaksā. J. Baumanis norāda, ka Valsts meža dienests izsniedz nomedīto trofeju izvešanas atļaujas visiem medījumiem, izņemot vilka un lūša trofejām, kurām izvešanas atļauju izsniedz Vides ministrija. Par šo atļauju saņemšanu ir jāmaksā valsts nodeva un un tajās tiek norādīta trofejas ieguves vieta un laiks Bez tam trofejas izvešanai no Latvijas ir nepieciešams Valsts veterinārā dienesta sertifikāts. Lai to iegūtu ir jāveic trofejas analīze, kā arī tiek pārbaudīts vai trofejas iegūšanas rajonā nav konstatētas kādas dzīvnieku slimības.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Valsts meža dienesta darbinieki Cēsu virsmežniecības teritorijā Vaives pagastā naktī no 11. uz 12. oktobri aizturējuši malumednieku. Tieši notikuma vietā tika aizturēts Vaives pagasta iedzīvotājs, kurš laukā netālu no savas mājas gribēja nomedīt meža cūku, nepiesakot medības un izmantojot neatļautus medību paņēmienus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Cēsu virsmežniecības darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu, jo medības nebija pieteiktas, tika medīts teritorijā, kurā nebija tiesības medīt, kā arī pielietoti neatļauti medību paņēmieni. Aizturētajam iedzīvotājam bija gan mednieka apliecība, gan arī mednieka sezonas karte, tomēr, neskatoties uz to, ka viņš bija oficiāls mednieks, tas neatturēja viņu no došanās nelikumīgās medībās un rupjas Medību noteikumu pārkāpšanas. Patlaban tiek noskaidroti un precizēti visi notikuma apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai kļūtu par mednieku, pretendentiem jānokārto rakstisks eksāmens, kurš ietver jautājumus par medības reglamentējošo dokumentu prasībām, medību norises kārtību, mednieka pienākumiem un tiesībām, drošības tehniku, ieročiem, medījamo dzīvnieku bioloģiju un medību saimniecības pamatprincipiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz šim, lai kļūtu par mednieku, pretendentiem bija jākārto mutisks eksāmens, kurā bija jāatbild uz vienu no 15 sagatavotajām eksāmena biļetēm. Saskaņā ar izmaiņām medības reglamentējošos normatīvajos aktos, Valsts meža dienests ir apstiprinājis jaunu mednieku eksaminācijas kārtību un praktisko iemaņu pārbaudes programmu. Apstiprinātajā mednieku eksaminācijas programmā ir ap astoņi simti jautājumu par medības reglamentējošo dokumentu prasībām, medību norises kārtību, mednieka pienākumiem un tiesībām, drošības tehniku, ieročiem, medījamo dzīvnieku bioloģiju, medību saimniecības pamatprincipiem. Eksaminācijas programma ir veidota kā jautājumi ar vairākām atbildēm, no kurām jāizvēlas pareizā. Eksāmenā, kas ilgst deviņdesmit minūtes, jāatbild uz testa sešdesmit jautājumiem un, lai eksāmens skaitītos sekmīgi nokārtots, nedrīkst būt vairāk kā seši nepareizi atbildēti jautājumi. Medību vadītāju un mednieku eksāmenus, kā arī mednieku praktisko iemaņu pārbaudi, Eksaminācijas komisijas pieņems neatkarīgi no mednieku kandidātu dzīves vietas. Sākot ar 2005. gada 1. janvāri, pirms mednieku pārbaudījumu kārtošanas būs jāiziet obligāts apmācību kurss. Pagaidām iespējams gatavoties pašiem, izmantojot spēkā esošos normatīvos dokumentus un literatūru. Informācija par mednieku eksaminācijas kārtību un eksāmenu jautājumiem ir pieejama arī visās virsmežniecībās, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Gan Ķīnas, gan Latvijas pārstāvji saredz iespēju veikt regulārus pāravadājumus maršrutā Jivu‒Rīga; preču saņēmējus vēl neatklāj.

Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 ietvaros Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao un Timex Industrial Investment Co vadītājs Feng Xubin pastāstīja par sadarbības iespējām ar Latviju, tostarp attiecībā uz konteinervilcienu satiksmes attīstību. Satiksmes ministrijas vēstījums ķīniešiem gan aprobežojās lielākoties ar Latvijas transporta, tostarp dzelzceļa un ostu infrastruktūras un to attīstības iespēju aprakstu.

Testa vilciena pārvadātās preces tālāk tiks nosūtītas gan uz Baltkrieviju, gan Ziemeļvalstīm, bet nākotnē tās varētu arī tikt nosūtītas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sarunā ar Db.lv norādīja F. Xubin. Iepriekš gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienas Biznesam norādīja, ka kravu nav domātas Skandināvijas valstīm, bet Latvijai tuvējām Eiropas valstīm, kā arī, iespējams, Krievijai. Vaicāts par to, vai kāda iesaistītā puse no testa vilciena pelna, F. Xubin atzīmēja: «Tā kā tas ir pilotvilciens, mēs šoreiz no tā nepelnām.» Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs laiks, lai sameklētu vairāk klientu. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks vajdzīgs, lai saprastu, vai vilcienam ir ekonomisks pamats, viņš uzsver, ka Jivu‒Rīga vilciens ir praktisks, par ko liecinājusi arī iepriekšēja tirgus izpēte, un būs nepieciešams pusgads, lai izveidotu to par regulāru vilcienu. Pēc viņa teikā, Jivu pārstāvji plāno atvērt biroju Rīgā. Uz Apvienotās Transporta‒Loģistikas kompānijas (ATLK) prezidenta Alekseja Groma jautājumu, kāpēc netika izmantots (taisnākais) maršruts caur Dostiku, proti, Kazahstānu, F. Xubin norādīja, ka maršruts izvēlēts atbilstoši klienta prasībām, taču Rīgas virzienā tas varētu iet arī caur Kazahstānu un pēc tam Krieviju.

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Ražošanas izmaksu dinamiskais pieaugums pēdējo gadu laikā un parasto kvēlspuldžu pieprasījuma samazinājums, ko veicinājusi energoekonomisko spuldžu reklāma, piespiedusi likvidēt SIA Vermerk kvēlspuldžu ražošanu.

«Uzņēmuma īpašnieki, neredzot iespējas, kā kompensēt straujo ražošanas izmaksu pieaugumu, pie dekoratīvo kvēlspuldžu ražošanas pasūtījumu krituma pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma likvidāciju,» atzīst Latvijas – Vācijas kopuzņēmuma SIA Vermerk ilggadējais vadītājs — bijušais valdes loceklis un pašreizējais likvidators Jānis Zviedris. Viņš atzīst, ka patiesībā jau kvēlspuldžu montāžu varētu turpināt ar 1- 2 montāžas maiņām, kaut arī uzņēmuma rīcībā ir 11 montāžas līnijas, tomēr, lai uzņēmums neiestigtu parādos, jo pastāv risks, ka darbība būtu ar zaudējumiem, ir nolemts ražošanu pilnībā pārtraukt, bet SIA Vermerk krājumus, instrumentus, izejmateriālus, ražošanas iekārtas, kā arī nekustamo īpašumu (Mangaļsalā) 5100 m2 lielo ražošanas ēku, kā arī augstceltni, kurā izvietota ražošana, noliktavu telpas, kā arī administratīvās telpas 14 000 m2 platībā, nolemts pārdot. «30. jūnijs ir pēdējā darbdiena, un tiek atlaisti lielais vairums vēl no pašlaik strādājošajiem apmēram 100 cilvēkiem,» atzīst J. Zviedris. Viņš atzīst, ka pēc šī datuma strādāt paliks cilvēki, lai pabeigtu vēl kādu nepabeigtu dekoratīvo kvēlspuldžu pasūtījumu un veiktu likvidāciju. «Vairākiem kvēlspuldžu ražotājiem gan Eiropā, gan Krievijā ir nosūtīti piedāvājumi iegādāties Vermerk ražošanas iekārtas, pašu radīto unikālo kvēlspuldžu dekorēšanas tehnoloģiju un instrumentus,» uzsver J. Zviedris. Viņaprāt, būs iekārtas un tehnoloģoijas, kuras varēs pārdot, savukārt varētu būt arī daļa tādu, it īpaši visvecāko kvēlspuldžu montāžas līniju, kuras nevienam neinteresē, un tās var nākties nodot metāllūžņos. «Uzņēmumam nav kredītsaistību un nodokļu parādu, un parādā nepaliksim arī darījumu partneriem un strādājošajiem,» uzsver J. Zviedris.

Saistībā ar svētku dienām – Lielo piektdienu, Pirmajām un Otrajām Lieldienām – AS Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki. Centrāltirgus darba laiks Lieldienās: 2005. gada 24. martā Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.30 2005. gada 25. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst.17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst.15.00 2005. gada 26. martā Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00 2005. gada 27. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00 2005. gada 28. martā Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00 Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 Piena un gastronomijas paviljona darba laiks – no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00 Centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.