Kopš gada sākuma dīzeļdegvielas cena kāpusi par 10 santīmiem litrā, bet naftas cenu kāpuma dēļ cenas varētu augt arī turpmāk.

«Ja naftas cenas pasaulē turpinās tikpat strauji augt, arī degvielas tirgotājiem Latvijā nāksies atkārtoti pārskatīt degvielas tirdzniecības cenas,» norāda degvielas tirgotāja VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Viņš uzsver, ka vietējie tirgotāji, pērkot degvielu ārvalstīs, ir tieši saistīti ar starptautiskā tirgus aktivitātēm un naftas cenu pieaugumu.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norāda, ka iemesls dīzeļdegvielas cenu straujajam kāpumam ir pieaugošais pieprasījums pēc tās un ar to saistītās spekulācijas. «Pieprasījums ir audzis gan pasaulē, gan arī Latvijā, kur gada pirmajā ceturksnī dīzeļdegvielas patēriņš auga par 14%, savukārt kritās pieprasījums pēc benzīna par 2% un gāzes par 5%,» skaidro O. Karčevskis. Šis pieprasījums tad arī radot iespējas spekulēt ar cenu - to celt. Tāpat pastarpināti tikšot ietekmēta inflācija, jo degvielas izmaksas veido aptuveni 40% no pārvadājumu izmaksām. Pagājušās nedēļas beigās dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) pārsniedza 80 santīmu robežu un dažās DUS cena šobrīd sasniedz pat 84 un vairāk santīmus.

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu sezonai, ceļotājiem nereti rodas nepatīkami pārpratumi, ja pasažieru bagāžā ir tabakas izstrādājumi un/vai alkoholiskie dzērieni, kuru daudzums pārsniedz ievešanai atļauto apjomu, kontrafaktas jeb viltotas preces, kā arī citvalstu dzīvnieku vai augu sugu īpatņi vai no tiem darināti priekšmeti, liecina VID muitas ekspertu pieredze.

Īpaša uzmanība ceļojot jāpievērš tam, vai ceļojat Eiropas Savienības ietvaros vai arī apmeklējat trešās valstis jeb valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, jo preču pārvietošanas nosacījumi šādos gadījumos bieži vien ir atšķirīgi.

Lai ievestu vai izvestu no valsts dzīvniekus, augus vai to izstrādājumus, kas iekļauti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ir jāsaņem CITES uzraudzības institūcijas izsniegta atļauja, kas kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas amatpersonai, atgādina VID. Latvijā atbildīgā uzraudzības institūcija, kas izsniedz eksporta un importa atļaujas, ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Valsts ieņēmumu dienests brīdina - par neapdomīgi ceļa somā ieliktu alkohola pudeli ceļotājam draud kriminālatbildība.

Personai, kura atgriežas Latvijā no Krievijas, Baltkrievijas vai jebkuras citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir jāatceras, ka alkoholisko dzērienu pārvietošanai pāri robežai ir noteikti stingri ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (deserta vai liķiera vīnus, dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus, un divus litrus nedzirkstošo (negāzēto) vīnu. Tātad, pat tad, ja muitas darbinieks ceļotāja bagāžā atklāj, piemēram, divas 0,7 litru tilpuma stipro alkoholisko dzērienu pudeles, ko viņš mēģinājis ievest nedeklarējot un nesamaksājot nodokļus, tiek konstatēts pārkāpums, par kuru šobrīd draud kriminālatbildība.

11.aprīlī Patarnieku muitas kontroles punkta darbinieki, veicot no Baltkrievijas Latvijā iebraukušo kravas automašīnu fizisko kontroli, konstatēja, ka vienam Renault un diviem Mercedes Benz markas transportlīdzekļiem ir papildus uzstādītas nestandarta degvielas tvertnes. Tajās atradās nedeklarēta akcīzes prece - dīzeļdegviela.

Vakar, 12.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde, izskatot lietu materiālus, pieņēma lēmumu kādam Lietuvas komersantam konfiscēt kopumā 1470 litrus nelikumīgi pāri Eiropas Savienības robežai pārvietotas dīzeļdegvielas, Db.lv informēja VID.

Vienas automašīnas papildus iebūvētajā tvertnē atradās 580 litri, otras - 490 litri, trešās - 400 litri dīzeļdegvielas.

Par preču nedeklarēšanu juridiskai personai, kas ir visu trīs transportlīdzekļu īpašniece, tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Šī gada 12.aprīlī VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes vadība pieņēma lēmumu komersantam piemērot 500 latu naudas sodu un konfiscēt 1470 litrus nelikumīgi pārvietotās dīzeļdegvielas gandrīz 870 latu vērtībā. Pašlaik konfiscētā nedeklarētā dīzeļdegviela atrodas Patarnieku muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Fiziskai personai, kura ieceļo Latvijā, autoceļu robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikums, lēma Ministru kabineta komiteja.

Regulējums domāts, lai operatīvi varētu pieņemt lēmumu par to, vai personai, šķērsojot Latvijas robežu, ir piemērojami atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem. Jo pastāv iespēja, ka persona septiņu dienu laikā šķērsos robežu caur dažādām robežšķērsošanas vietām, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot atbrīvojumu no muitas maksājumiem, uz pastāvošo problēmu norāda Finanšu ministrija, kurai pastāv aizdomas, ka ievestās preces tiek realizētas nelikumīgiem komerciāliem mērķiem.

Valdības noteikuma projekts paredz, ka fiziska persona, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas, aizpilda akcīzes preču pārvietošanas pieteikumu un robežšķērsošanas vietā iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta (muitas) amatpersonai, bet robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonai.

Pārvietojot pāri robežai alkoholiskos dzērienus, stingri jāievēro noteiktie daudzuma ierobežojumi, akcentē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā tiek piemērota kriminālatbildība.

VID atgādinājums: "Sakarā ar to, ka ir veikti grozījumi Krimināllikuma 190.¹ pantā Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, VID atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (vīnus un dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus.

Sakarā ar to, ka ir veikti grozījumi Krimināllikuma 190.¹ pantā "Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai", Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, ceļotājiem bez nodokļa maksāšanas atļauts ievest vienu litru stipro alkoholisko dzērienu, piemēram, degvīnu, viskiju, brendiju, konjaku, vai divus litrus vieglā alkohola (vīnus un dzirkstošos vīnus), kā arī tos stipros alkoholiskos dzērienus un aperitīvus, kas tapuši uz vīna vai spirta bāzes, piemēram, sakē un tamlīdzīgus.

No citām Eiropas Savienības dalībvalstīm savam patēriņam gada laikā persona drīkst ievest alkoholiskos dzērienus, kas iegādāti brīvā apgrozījumā un par kuriem tādējādi ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī, šādā apjomā: 110 litrus alus, 90 litrus vīna vai pārējo raudzēto dzērienu, 20 litrus vidēji stipro dzērienu un 10 litrus stipro dzērienu.

Saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā par alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā tiek piemērota kriminālatbildība. Minētie grozījumi Krimināllikumā ir spēkā no 2007.gada 19.jūlija.

Gadījumos, ja netiek ievēroti noteiktie ierobežojumi, jārēķinās ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, ar vai bez mantas konfiskācijas.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā.

Šī summa veido 3,4% no Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Institūts pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veiktajā pētījumā aprēķinājis, ka vidēji katrs Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Agrāk akcīzes nodokļa likmes alkoholam Latvijā un Igaunijā bija līdzīgas, bet pēc tam, kad 2015.gadā Igaunijā tā tika paaugstināta par 15%, atšķirība ir kļuvusi krasāka, norādīja EKI direktore Marje Jozinga.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki 7. jūnijā muitas kontroles punktā (MKP) Silene veicot kādas no Baltkrievijas iebraukušas kravas automašīnas fizisko kontroli, konstatēja, ka transportlīdzeklim ir papildus uzstādīta nestandarta degvielas tvertne.

Tajā atradās nedeklarēta akcīzes prece – 700 litri dīzeļdegvielas. Līdzīgi pārkāpumi tika konstatēti arī 9. jūnijā MKP Terehova un MKP Silene, Db.lv informē VID.

Vienas automašīnas nestandarta degvielas tvertnē atradās 400 litri, otras – 200 litri dīzeļdegvielas. 10. jūnijā MKP Patarnieki darbinieki atklāja transportlīdzekļa papildu tvertni, kurā atradās 640 litri dīzeļdegvielas.

Visos gadījumos par preču nedeklarēšanu tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, pieņemts lēmums trim juridiskām personām uzlikt 500 latu naudas sodu, bet fiziskai personai – 50 latu sodu, kā arī konfiscēt kopumā 1940 litrus dīzeļdegvielas.

No šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam muitā aizturēti 13 348 litri un 1 951 469 kg dažādu naftas produktu.

Pagājušā nedēļā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde pieņēma lēmumu piemērot kādai juridiskai personai 500 latu naudas sodu un konfiscēt 500 litrus dīzeļdegvielas, Db.lv informē VID Komunikācijas daļa.

Šī gada 30. maijā muitas kontroles punkta (MKP) Terehova darbinieki, pārbaudot kādu no Krievijas iebraukušu kravas automašīnu, konstatēja papildu degvielas tvertni, kurā atradās nedeklarēta akcīzes prece – 500 litri dīzeļdegvielas. Par preču nedeklarēšanu juridiskai personai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Līdzīga veida pārkāpumus muitas amatpersonas konstatē regulāri. Šī gada piecos mēnešos VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki veikto kontroles pasākumu rezultātā par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar naftas produktu nelikumīgu pārvietošanu, ir sastādījuši 50 administratīvā pārkāpuma protokolus.

Desmitiem cilvēku ik dienu mēro ceļu uz Krieviju pēc degvielas, cigaretēm un šņabja, gādājot iztikšanu savām ģimenēm. Laikraksts Latvijas Avīze noskaidrojis, cik vedējiem izdodas nopelnīt un kādas ir viņu viltības.

«Lai arī āra temperatūra ir tuvu nullei, mašīnas te neviens nesilda. To aizstāj staigāšana un tīstīšanās segās. Uz Krieviju braucošo automašīnu bākas ir maksimāli tukšas. Atstāts tikai nepilns litrs, lai varētu šķērsot robežu un tūlīt vienā no trim benzīntankiem iepildītu maksimāli atļauto degvielas daudzumu - pilnu bāku - un tad dotos atpakaļ. Un tā katru dienu,» tā Igaunijas–Krievijas šķērsošanas un muitas punktā Luhamā novēroto apraksta Latvijas Avīze.

Andris, kuru Latvijas Avīzes žurnālists sastapis rindā pie robežas, ir Apes novada iedzīvotājs un cauri Igaunijai pēc degvielas dodas jau vairāk nekā gadu. Pirms tam viņš robežu šķērsojis Pededzē.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) Jelgavas iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki atsavinājuši 569 tūkstošus cigarešu, 152 litrus nelegālā alkohola un 170 litrus dīzeļdegvielas.

Kā informēja VP pārstāvji, 10.aprīlī, Jelgavā kriminālpolicijas darbinieki vienā no jaunbūvēm un garāžām atsavināja lielā apmērā nelegālās cigaretes ar Krievijas , Baltkrievijas un Azerbaidžānas akcīzes markām ar nosaukumiem Winston Blue, More, Palmall, NZ Gold un citiem nosaukumiem, kuras bija safasētas 57 kastēs, kā arī izņēma 61 litrus spirta, kurš bija pildīts dažāda tilpuma plastmasas kannās, 37,1 litrus degvīna, kurš bija pildīts 53 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri, 53,9 litrus vīna, kurš bija pildīts 77 stikla pudelēs ar tilpumu 0,7 litri un 170 dīzeļdegvielu, kura bija pildīta dažāda tilpuma kannās.

Uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā rezultātā radīts būtisks kaitējums, kas paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Ar šodienu, atgriežoties mājup no ārzemēm, Latvijas iedzīvotāji valstī var ievest lielāku daudzumu alkohola, parfimērijas un citus TAX Free veikalos iegādātos labumus.

To paredz nule kā spēkā stājušies Eiropas Komisijas apstiprinātie noteikumi, kas nosaka, ka atgriežoties Eiropas Savienībā no kādas citas valsts apmeklējuma, ceļotājs varēs ievest lielāku daudzumu TAXFree veikalos iepirkto labumu.

Ja līdz šim ar lidmašīnu vai kuģi ievedamo mantu vērtība nedrīkstēja pārsniegt 175 eiro, tad tagad šī summa palielināta līdz 430 eiro. Mazāks limits atvēlēts tiem ceļotājiem, kuri izvēlējušies zemes vai iekšzemes ūdens ceļus.

Jauno noteikumi arī paredz, ka līdzšinējo 2 litru vietā ceļotājs ES varēs ievest 4 litrus vīna un 16 litrus alus.

1.februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Latgales reģionālā iestāde, izskatot lietas materiālus, nolēma piemērot kādai fiziskai personai 75 latu naudas sodu un konfiscēt kopumā 480 litrus dīzeļdegvielas un benzīna, Db.lv informēja VID.

Šī gada 26.janvārī muitas kontroles punkta (MKP) Terehova darbinieki, ar mobilo skeneri pārbaudot kādu no Krievijas iebraukušu automašīnu, zem puspiekabes konstatēja papildu degvielas tvertni, kurā atradās nedeklarēta akcīzes prece - 260 litri dīzeļdegvielas. Savukārt instrumentu kastē, kas arī atradās zem puspiekabes, tika atklātas noslēptas kannas ar 200 litriem dīzeļdegvielas un 20 litriem benzīna. Nedeklarēto preču kopējā vērtība ir aptuveni 240 latu.

Par preču nedeklarēšanu fiziskai personai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Padomes 1983.gada 28.marta Regulas Nr.918/83, kas izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 112.pantā noteikts, ka, nemaksājot muitas nodokli, Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm var ievest degvielu, kas atrodas privāta un komerciāla mehāniskā transportlīdzekļa un motocikla standarta degvielas tvertnē, kā arī pārnēsājamā degvielas tvertnē, kuras tilpums nepārsniedz 10 litrus. Preces, kuru daudzums pārsniedz minētajā regulā noteikto apjomu, atļauts ievest, samaksājot muitas maksājumus.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb «Brexit» ceļotājiem, kuri ar gaisa vai jūras transportu iebrauks Latvijā no Apvienotās Karalistes, būs jāmaksā nodokļi par precēm, kuru vērtība pārsniegs 430 eiro, pirmdien seminārā žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas eksperte Irēna Knoka.

Vienlaikus, šķērsojot robežu, ceļotājiem būs pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs būs ekvivalents vai pārsniegs 10 000 eiro.

Savukārt neapliekot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un muitas nodokli varēs ievest preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 430 eiro, ja ceļo ar gaisa vai jūras transportu.

Tāpat, ceļojot ar lidmašīnu, varēs ievest 200 cigarešu, vai 100 cigarillu, vai 50 cigāru, vai 250 gramu smēķējamās tabakas, litru alkoholisko dzērienu vai divus litrus dzērienus līdz 22% alkohola (arī gāzētie vīni). Tam varēs pievienot četrus litrus negāzēta vīna un 16 litrus alus.

Knoka uzsvēra, ka ES no trešajām valstīm, kas pēc «Brexit» būs arī Apvienotā Karaliste, ir aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus, kā arī pienu un piena produktus. Tas attiecas arī uz dzīvnieku pārtiku, kuras sastāvā ir gaļas vai piena produkti. Savukārt uz zīdaiņu pārtiku tas neattiecas.

Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki atsavinājuši 4.6 tūkst. litrus nelegālā alkohola un 11,9 tūkst. cigarešu ar Krievijas akcīzes markām, liecina informācija Valsts policijas mājaslapā.

Nelikumīgās preces atsavinātas Stopiņu novada, Sauriešos DUS teritorijā, kā arī policija aizturējusi trīs personas. Kopumā pie aizturētajiem policijas darbinieki atrada un atsavināja 175 litrus nelegālā alkohola un 4,9 tūkst. cigarešu.

Savukārt sankcionētas kratīšanas laikā viena vīrieša dzīves vietā tika atklāta nelegālā alkohola ražotne, kā arī nelikumīgi saražotās produkcijas noliktava. Policijas darbinieki noliktavā atrada un atsavināja vēl 3,5 tūkst. litrus gatavās produkcijas, 880 litrus spirta un 7 tūkst. cigarešu.

Šajā ražotnē nelegāli tika ražots: brendijs, degvīns, balzāms un liķieri, kas bija safasēts piecu litru tilpuma plastmasas pudelēs un bija paredzēts realizācijai Latvijas iekšējā tirgū.

Aizdomās par dīzeļdegvielas zādzību no naftas produktu cauruļvada Polocka – Ventspils policija vakar aizturējusi divus vīriešus. Kopumā Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (PRPP) darbinieki atsavinājuši 30 tonnas dīzeļdegvielas bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse informē, ka 21.aprīlī Ventspils PRPP darbinieki operatīvo pasākumu kompleksa rezultātā aizdomās par dīzeļdegvielas zādzību no maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka - Ventspils aizturēja divus agrāk sodītus 1967. gadā un 1971.gadā dzimušus vīriešus. Vienu no vīriešiem policijas darbinieki aizturēja kādā Ventspils rajona privātmājā, kur sankcionētas kratīšanas laikā saimniecības ēkā atrada ierīkotu slēptuvi, kurā tika sūknēta degviela no nelikumīgi izveidotā pieslēguma naftas vadam. Minētajā slēptuvē tika atrastas un atsavinātas 6 tonnas dīzeļdegvielas. Kratīšanas laikā policijas darbinieki atklāja, ka atvads no naftas vada līdz slēptuvei bija ierīkots zem asfaltēta autoceļa.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Atsakoties no Baltkrievijas dīzeļdegvielas, Latvijas degvielas tirgū būtiski samazināsies konkurence, šodien raksta Dienas Bizness.

Tas secināms, aplūkojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus par 2011. gadā Latvijā importēto dīzeļdegvielu. Pēc dīzeļdegvielai iztērētās naudas summas sanāk, ka pērn Latvija no Baltkrievijas importējusi 33% dīzeļdegvielas. Līdz ar to Baltkrievija ir otra lielākā dīzeļdegvielas piegādes valsts Latvijai uzreiz aiz Lietuvas.

«Viss atkarīgs no tā, vai mēs atradīsim alternatīvu. No Baltkrievijas nāk ievērojams dīzeļdegvielas daudzums, vai mēs to visu varēsim kompensēt, piemēram, no Norvēģijas? Diemžēl pastāv risks, ka šādu alternatīvu meklējumi vēl straujāk var celt degvielas cenu Latvijā,» DB sacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.