Jaunākais izdevums

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Moderno dīzeļdegvielas sildītāju priekšrocība ir pievienojamais termostats, kas ļauj tiem darboties tikpat efektīvi kā mūsdienīgiem granulu un gāzes apkures katliem. Proti, kad telpā sasniegta vajadzīgā gaisa temperatūra, sildītājs izslēdzas un tādējādi taupa degvielas krājumus. Ņemot vērā pašreizējās dabasgāzes cenas, dīzeļdegvielas sildītāji ir arī ekonomiski izdevīgi, jo izmaksas abos gadījumos ir ļoti līdzīgas.

Tā kā dīzeļdegviela tiek uzskatīta par videi nedraudzīgu kurināmo, ar to darbinātās iekārtas nav ieteicams izmantot kā pastāvīgu risinājumu ēku apsildīšanai, lai gan tām ir pa spēkam veikt arī šādu funkciju. Saprātīgāk dīzeļdegvielas siltā gaisa pūtējus vai siltuma izstarotājus izmantot kā alternatīvu citu kurināmo aptrūkšanās gadījumā, kādu pieredzam šobrīd, vai arī kā papildu apsildes rīku, ja pamata apkures sistēma netiek galā ar uzdevumiem. Lielas ražošanas telpas ar šādu situāciju mēdz saskarties aukstās ziemās. Tad siltā gaisa pūtējs nereti ir vienīgais glābiņš darbiniekiem, lai ražotnē nebūtu jāstrādā ar nosalušiem pirkstiem.

Jāņem vērā arī tas, ka dīzeļdegvielas degšanas rezultātā radīto izplūdes gāzu dēļ šo iekārtu izmantošanai ir nepieciešams izbūvēt dūmvadu. Vēl prātīgāk ir pašu siltā gaisa pūtēju novietot slēgtā nojumē ēkas ārpusē un silto gaisu ievadīt telpās pa caurulēm. Tā kā jaudīgākās iekārtas ir aprīkotas ar pat četriem gaisa izvades kanāliem, tās vienatnē var uzturēt siltumu pat ļoti lielās telpās. Pie tam siltā gaisa pūtējs nekad nevar būt par jaudīgu, jo tas automātiski pieskata gaisa temperatūru telpā un nekad nepārkurinās to.

Tomēr pragmatisks uzņēmējs vienmēr izvēlēsies vajadzībām atbilstošāko iekārtu, tādēļ ir labi laikus noskaidrot nepieciešamo sildīšanas jaudu. To var viegli izdarīt Stokker izveidotajā kalkulatorā https://www.stokker.lv/piedavajums/izvelies-piemerotako-silditaju. Ievadot telpas apmērus, āra temperatūru, vēlamo siltumu telpās un ēkas siltinājuma līmeni, iespējams dažās sekundēs gūt skaidrību, kāda līmeņa sildītājs būs nepieciešams un izvēlēties no piedāvātajiem portatīvo un stacionāro sildītāju variantiem. Uzklikšķinot uz kalkulatora atlasītajiem Master sildītāju modeļiem, tiek parādīta izsmeļoša informācija par katru no tiem – sildīšanas jauda, gaisa plūsma, barošanas avots, gabarīti, priekšrocības un citi noderīgi parametri. No kalkulatora piedāvātajiem modeļiem izriet, ka pat, piemēram, 4000 kvadrātmetru plašām telpām pietiek ar vienu dīzeļdegvielas siltā gaisa pūtēju, kas tērē aptuveni 8-10 litrus degvielas stundā. Tik plašā teritorijā gan efektīvāk uzstādīt vairākus mazāk jaudīgus, lai nodrošinātu labāku gaisa cirkulāciju. Izvēlētā modeļa nosaukumu uzreiz var ievadīt Stokker.lv mājaslapas meklētājā, atrast ierīci un to pasūtīt.

Turpat var piemeklēt arī atbilstošu ventilatoru un mitruma atdalītāju, kuri palīdz noliktavu un ražošanas telpās uzturēt vēlamu, komfortablu klimatu. Savukārt vasarām noderēs mūsdienīgā iztvaices gaisa kondicionēšanas sistēma, kas ir ideāli piemērota lietošanai lielās rūpniecības telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju fondu grupas "NCH" alternatīvo ieguldījumu fonds "NCH Baltics Opportunity Fund I AIF" ir iegādājies pirmo industriālo objektu 2,5 miljonu eiro vērtībā, Rīgā, Buļļu ielā, informē "NCH" pārstāvji.

Noliktavu komplekss Buļļu un Kleistu ielas krustojumā atrodas uz divu hektāru zemes īpašuma ar paplašināšanās iespēju nākotnē, un tā sastāvā ir noliktavu un biroju ēkas ar kopējo platību gandrīz 6000 kvadrātmetru.

"NCH Baltics Opportunity Fund I AIF" mērķa objekti ir B un C līmeņa industriālie un loģistikas īpašumi Baltijas reģiona lielākajās pilsētās.

“Mēs koncentrējamies uz industriāliem un loģistikas objektiem, kuriem nepieciešamas investīcijas, lai tos paceltu jaunā ilgtspējas standartu līmenī, samazinātu CO2 emisiju. Mūsu mērķis ir ieguldīt līdz 80 miljoniem eiro nākamo piecu gadu laikā,” atklāj fonda pārvaldnieka “NCH Baltics AIFP” valdes priekšsēdētājs Kārlis Cerbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development Viļņā noslēdzis pirmo loģistikas centra J55 būvniecības kārtu

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 39 ha teritorijas iegādi par 5,6 milj. eiro blakus galvaspilsētas starptautiskajai lidostai.

Šeit tiek plānots noliktavu komplekss 180 000 m² platībā par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Rīgā uzņēmums šobrīd attīsta un pārvalda loģistikas parku Rumbula gandrīz 55 000 m² platībā un ir attīstījis loģistikas centru Olaine 37 000 m² platībā.

"Plānojot jaunas investīcijas Rīgā, esam apņēmības pilni piesaistīt pazīstamus starptautiskus arhitektus un iesaistīt vietējos uzņēmējus. Ceram arī uz aktīvu sadarbību ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem. Esam pārliecināti, ka jaunais projekts ne tikai apmierinās klientu augošās vajadzības un radīs labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai loģistikas un noliktavu nozarē, bet arī spēs būtiski veicināt teritorijas un tās infrastruktūras attīstību, kas balstīta uz augstākajiem standartiem,” stāsta Sirin Development izpilddirektors Laurīns Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas uzņēmumā Transportbetons MB šogad investēti kopumā ap 450 000 eiro, kur lielākos ieguldījumus veido Valmieras ražotnes modernizācija, kā arī uzņēmuma specializētā autoparka atjaunošana.

Valmieras transportbetona ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija un vadības sistēmas modernizācija.

“Mūsu gadījumā rekonstrukciju var pielīdzināt praktiski jaunas ražotnes uzstādīšanai. To veicām ar mērķi ikdienas darbu padarīt efektīvāku un produktīvāku, kā arī uzlabot ražošanas procesu. Iegūsim plašākas iespējas strādāt ar, piemēram, krāsaino betonu, kas kļūst arvien pieprasītāks,” skaidro Transportbetons MB vadītājs Jānis Mētra.

Valmieras ražotnes modernizācija uzlabos arī darba apstākļus un darba drošību, tāpat nākotnē paredzēts arī labiekārtot tai pieguļošo teritoriju.

“Esam lielākais transportbetona tīkls Latvijā un labi jūtam tirgus tendences – ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc speciālajiem betona veidiem, kas paredzēti, piemēram, tiltu būvniecībai vai agresīvām vidēm. Tāpat arī būvnieki arvien biežāk novērtē to, ka spējam piesaistīt vairākas ražotnes vienlaicīgi uz atbildīgiem lējumiem, kas samazina betona iestrādes laiku un sniedz papildu drošību precīzākās piegādēs. Tāpēc arī mērķtiecīgi ieguldām gan ražošanas tehnoloģiju, gan autoparka atjaunošanā, lai spētu stabili strādāt ar sarežģītiem un intensīviem projektiem,” papildina J. Mētra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs Latvijas zinātnieces saņem balvu Sievietēm zinātnē

Db.lv, 08.06.2022

Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill

LETA--BNS, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Ukrainu izvērstā kara dēļ Krievija spiesta atteikties no diviem lieliem projektiem, jo valdībai tiem nav finanšu līdzekļu, otrdien pavēstīja Krievijas Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministrs Aleksejs Čekunkovs.

Runa ir par tiltu uz Sahalīnas salu un dzelzceļu starp Jakutsku un Magadanu, intervijā tīmekļa medijam RBK apliecināja ministrs. Šo projektu izmaksas ir 2,3 triljoni rubļu (orientējoši 40 miljardi eiro).

Abi projekti nav iekļauti maģistrālās infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas kompleksajā plānā, jo valdība tos atzinusi par "neprioritāriem", paskaidroja Čekunkovs.

Tā vietā Krievijas varasiestādes nolēmušas koncentrēties uz "Ziemeļu jūras loģistikas" projektiem, pirmkārt, uz Ziemeļu jūras ceļu, papildu robežas šķērsošanas punktu izveidi starp Krieviju un Ķīnu, kā arī noliktavu jaudu palielināšanu.

Atbilstoši Jakutijas valdības aplēsēm dzelzceļa izmaksas ir 830 miljardus līdz 1,7 triljonus rubļu lielas, un šajos apstākļos, kā norādīja ministrs, piešķirt šādu naudu ir "nedaudz nereālistiski".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar attīstītāju un investoru “Capital Mill” Ropažu novada Stopiņu pagastā atklāts AS “Antalis” Loģistikas centra paplašināšanas projekts.

Projekta investors un attīstītājs “Capital Mill” ir igauņu ieguldījumu uzņēmums, kas veic investīcijas komerciālā nekustamā īpašuma iegādē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums pārvalda vairākus Baltijas projektus, kuru kopējā aktīvu vērtība ir aptuveni 450 miljoni EUR. Kopš 2017. gada Latvijas tirgū ir ieguldīts vairāk nekā 51 miljons eiro.“Capital Mill” nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītājs Valdis Silnieks norāda, ka ““Antalis” ir ambiciozs, stabils un augošs uzņēmums, tādēļ esam priecīgi attīstīt pašreizējo noliktavas paplašināšanu un nodrošināt mūsu nomnieku ar mūsdienu prasībām atbilstošiem risinājumiem.”

“Antalis” Latvijā darbojas jau 29 gadus. Uzņēmuma komandā šobrīd ir 70 darbinieki, kuri nodrošina darbību piecās nozarēs – papīri, materiāli poligrāfijai un birojam, higiēnas produkti un risinājumi sabiedriskajām telpām, vizuālās komunikācijas materiāli un iekārtas, kā arī produkti, materiāli, iekārtas un risinājumi iepakojumam. Uzņēmums laika gaitā ir pilnveidojies un vienmēr cenšas būt soli priekšā klientu un sadarbības partneru gaidām, tādēļ Loģistikas centra paplašināšana ir nākamais uzņēmuma un attīstītāja “Capital Mill” izlolotais solis, kurš pavērs jaunas iespējas produkta sortimenta paplašināšanā un pieejamībā klientiem, it īpaši perspektīvajā iepakojuma produktu, materiālu un risinājumu jomā. Loģistikas centra noliktavu kopējā platība būs 10000 m², ko nodrošinās papildus iegūtie 3300 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmuma Kronus apgrozījums 2021. gadā ir pieaudzis līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5% un sasniedzot uzņēmuma rekordu, informē uzņēmums.

Straujās izaugsmes pamatā bijusi drosme turpināt pirms pandēmijas aizsāktos projektus, apsteidzot konkurentus. Kronus peļņa 2021. gadā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

"Pērn, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem un svārstībām, Kronus ir nostiprinājis savu pozīciju gan Latvijas, gan Eiropas koka iepakojuma tirgū, kā arī veiksmīgi uzsācis darbību jaunos segmentos. Tas viss kļuva iespējams, pateicoties mūsu komandas profesionālismam un drosmei rīkoties ātrāk un drosmīgāk par konkurentiem. Šogad mēs turpināsim uzsāktās iniciatīvas, kā arī pievērsīs uzmanību jaunu virzienu meklēšanai. Tāpat arī veltīsim lielu uzmanību darbinieku izaugsmei un attīstībai, kā arī uzņēmuma kultūras pamatvērtībām. Neapšaubāmi, arī šogad mēs turpināsim atbalstīt labdarības projektus," komentē Andrejs Dikins, SIA Kronus izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 31. augustam notiks AS "Latvenergo" nekustamā īpašuma izsole Rīgā, blakus Dienvidu tiltam. Tajā tiks piedāvāts 3 ha liels biroju un ražošanas ēku komplekss industriālās attīstības rajonā Krustpils ielā 15, informē uzņēmums.

Īpašumu neatkarīgi vērtētāji atzīst par komerciāli izdevīgu objektu ar augstu izmantošanas potenciālu, norāda uzņēmums.

Īpašums ar 3 ha zemes un 11 ēkām atrodas Krustpils ielā, blakus Dienvidu tilta satiksmes mezglam. Apkārtne pēdējos gados komerciāli attīstās par pilsētas rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu, komercdarbības un noliktavu apbūves teritoriju. Novietots ar tiešu piekļuvi maģistrālajiem ceļiem, izsoles objekts tiek vērtēts kā komerciāli izdevīgs vietā ar pozitīvu attīstības potenciālu. To nodrošina ne tikai atrašanās vieta, bet arī daudzveidīgās izmantošanas iespējas gan saglabājot, gan izbūvējot jaunas ēkas plašajā īpašuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kopumā plānojot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 4400 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad masveida atlaišanas procesā bez darba palika 2300 cilvēku.

Dienestā norādīja, ka darbinieku atlaišanu veicina saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē un enerģētikas krīze.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gītis Darulis atzina, ka paziņojumu par masveida atlaišanu skaits varētu vēl vairāk pieaugt, ja enerģētikas krīzes dēļ ekonomiskā situācija neuzlabosies.

"Darba tirgus pašlaik atrodas paradoksālā situācijā. Augustā pieprasījums pēc darbaspēka pieauga par gandrīz 30%, piedāvājot 36 000 vakanču. Vienlaikus ir vairāk atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ," viņš klāstīja.

Kā norādīja dienesta pārstāvis, visvairāk masveida atlaišanas plānotas ražošanas, transporta un noliktavu sektora uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jauna, novatoriska Sennebogen kokapstrādes mašīna patērē par trešdaļu mazāk degvielas

Sadarbības materiāls, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā strādājošā kompānija "Hella Lithuania", kas ražo elektronisko aprīkojumu, tuvāko gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro darbības paplašināšanai un līdz nākamā gada beigām radīt vairāk nekā simt jaunas darbavietas, paziņoja kompānija.

Pēc paplašināšanas pabeigšanas kompānijā strādās 400 cilvēku.

"Hella Lithuania" vadītājs Maksims Zakleckis informēja, ka Francijas automašīnu detaļu piegādātājs "Faurecia" šogad no Vācijas "Hella" iegādājies 80% Lietuvas kompānijas un jaundibinātajam uzņēmumam "Forvia" ir globāli paplašināšanās plāni, palielinot ražošanu un darbavietu skaitu arī Lietuvā.

Šogad "Hella Lithuania" pabeidza otro paplašināšanās kārtu, paplašinot ražošanas un noliktavu telpas, izveidojot laboratoriju 1000 kvadrātmetru platībā, paplašinot administrācijas ēku un stāvlaukumu.

Pērn kompānijas ražošanas telpu platība vairāk nekā dubultojās no 10 000 līdz 22 000 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 1,1 miljona eiro apmērā ēdināšanas, namu apsaimniekošanas, kā arī telpu un āra teritorijas uzkopšanas pakalpojumu sniedzējam SIA "Concord Service Group", informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts nekustamā īpašuma iegādei Ķekavas novadā.

Bankā skaidro, ka pašlaik uzņēmums nomā telpas Rīgā, bet to platība nav pietiekama uzņēmējdarbībai un attīstībai, savukārt atsevišķu noliktavas telpu īre rada papildu izmaksas. Jaunās telpas uzņēmumam ļaus strādāt efektīvāk un ilgtspējīgāk.

"Concord Service Group" izpilddirektore Ingrīda Žemaitaitiene informē, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums ir strauji attīstījies un turpina īstenot izvirzītos mērķus, kas paredz arī jaunu darbavietu izveidi, kā arī papildu ražošanas un uzglabāšanas telpas. Aizdevums bija nepieciešams īpašuma iegādei, lai zem viena jumta apvienotu biroju, noliktavu un ražošanas telpas. Šobrīd uzņēmums strādā trijās nozarēs, bet plānots pakalpojumu klāstu vēl paplašināt.

Komentāri

Pievienot komentāru