Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Viens no vadošajiem loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijā “SIRIN Development” investēs vairāk nekā 25 miljonus eiro Rumbulas loģistikas parka SIRIN PARK Rumbula paplašināšanā.

Darbus plānots īstenot divās kārtās, tostarp pirmās kārtas būvdarbi noslēgsies 2027. gada sākumā.

Šis būs jau ceturtais SIRIN PARK Rumbula loģistikas parka paplašināšanas posms, kura ietvaros tiks izbūvētas jaunas A klases loģistikas un vieglās rūpniecības telpas 35 500 kvadrātmetru platībā.

Tāpat kā visi “SIRIN Development” projekti, arī jaunās loģistikas parka ēkas tiks attīstītas atbilstoši BREEAM Excellent sertifikāta prasībām, kas ir viens no pasaulē atzītākajiem ilgtspējas novērtējumiem būvniecībā.

Noslēdzoties parka paplašināšanas ceturtajam posmam, ēku kopplatība palielināsies līdz gandrīz 120 tūkstošiem kvadrātmetru. SIRIN Park Rumbula loģistikas parka paplašināšana radīs apmēram 300 jaunas darba vietas.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītāja “Sirin Development” jaunais loģistikas parks pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā, tuvojas noslēguma fāzei, un tam tikko nosvinēti pirmās kārtas spāru svētki.

“Sirin Park Marupe” loģistikas parka kopējā platība sasniegs 27 000 kvadrātmetru, un tā izveidē plānots investēt 20 miljonus eiro.

Kopumā “Sirin Development” Latvijā šobrīd attīsta trīs loģistikas un biznesa parku projektus – “Sirin Park Marupe” loģistikas parku Grenču ielā, biznesa parku Dreiliņos un “Sirin Park Rumbula” parka paplašināšanās projektu Latgales ielā. “

Sirin Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām.

“Sirin Development” jau ir noslēdzis arī pirmo sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu jaunajā loģistikas parkā ar vienu no vadošajiem ASV bezpilota lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”. “Starptautiskā pieredze rāda, ka atbilstošas loģistikas infrastruktūras izbūve lidostas tuvumā ir papildu izaugsmi veicinošs faktors, kas var palielināt kravu plūsmu un piesaistīt jaunus klientus,” norāda “Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, tuvāko gadu laikā plāno vērienīgas investīcijas Rīgas lidostai pieguļošajās teritorijās.

Nolemts mainīt arī lidostas tuvumā esošā loģistikas parka SIRIN Park Mārupe nosaukumu uz SIRIN Park Airport.

Pirmajā pusgadā iecerēts pilnībā pabeigt jau uzsāktos SIRIN Park Airport otrās kārtas būvniecības darbus un uzcelt noliktavu otro ēku, kā rezultātā noliktavu platības vairāk nekā dubultosies sasniedzot gandrīz 60 000 kvadrātmetrus.

SIRIN Development” Biznesa attīstības vadītājs Edvīns Novickis (Edvinas Novickas): “2027. gadā plānojam sākt parka paplašināšanas trešo posmu, iezīmējot nākamo nozīmīgo soli SIRIN Park Airport ilgtermiņa attīstībā. Gandrīz 22 hektāru platībā plānojam izbūvēt augstas klases loģistikas noliktavas un biznesa pakalpojumu telpas. Tas ļaus mums vēl vairāk nostiprināt SIRIN Park Airport kā stratēģisku loģistikas un pārvadājumu centru. Loģistikas parka kvalitāte un mērogs piedāvās partneriem jauna veida modernu loģistikas ekosistēmu, kas ir konkurētspējīga Eiropas līmenī."

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" šogad loģistikas centros Baltijas valstīs plāno investēt 120 miljonus eiro, sacīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums katru gadu savos objektos Baltijas valstīs investē 100-120 miljonus eiro, kas ir tradicionālais apjoms. "Šogad mēs plānojam investēt 120 miljonus eiro."

Tostarp Rīgā vai pie Rīgas šogad plānots nopirkt 200 000 kvadrātmetru zemes jeb 20 hektārus.

"Mēs katru gadu pērkam klāt zemi. Labs piemērs ir Rumbula. Mēs tur nopirkām gandrīz 20 hektārus zemes un trīs gadu laikā esam uzbūvējuši loģistikas kompleksu gandrīz 90 000 kvadrātmetru platībā. Mēs turpināsim būvēt Rumbulā, kā arī pie lidostas, vērtējam arī citas vietas," teica Kuzavs.

Šogad rudenī paredzēts pabeigt loģistikas centru pie lidostas 26 000 kvadrātmetru platībā, kur ieguldīti 15-16 miljoni eiro. Turpmāk pēc klienta pasūtījuma "Sirin Development" veidos noliktavas Dreiliņos pie IKEA un Latgales ielā.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” aprīlī plāno uzsākt jauna pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvi Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jau 2027. gada sākumā paredzēts nodot ekspluatācijā divas pirmās ēkas ar kopējo platību aptuveni 27 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tostarp aptuveni 30 % telpu pirmajā ēkā jau šobrīd ir iznomātas. Starp nomniekiem, kas jau noslēguši līgumus ir SIA Gumi, kurš Dreiliņu parkā iecerējis attīstīt vienu no modernākajiem padel tenisa sporta centriem apkārtnē, radot pievienoto vērtību gan parka darbiniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un veicinot sabalansētu un cilvēkiem draudzīgas vides veidošanos.

Savukārt elektrisko apgaismes materiālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Spector Light jauno biznesa centru izvēlējies, jo nolēmis no B klases noliktavas telpām pārcelties uz jaunām A klases noliktavas telpām SIRIN PARK Dreiliņi.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas lidostas iecerētās investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka "Sirin Development" rūpīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli caurskatāmi, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem atbildīgajās iestādēs tikai pa oficiāliem kanāliem. Visas šīs darbības tiek arī dokumentētas.

"Uzņēmums pienācīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli atvērti, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem institūcijās tikai oficiālajā veidā. Nepieciešamības gadījumā, atklāti sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegsim visu pieejamo informāciju, kas varētu būt noderīga," norāda "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes visu noskaidros pēc iespējas ātrāk, un attīstītājs varēs īstenot iecerēto projektu blakus Rīgas lidostai, jo tas rada uzskatāmus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm - gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, gan lidostai un uzņēmumam.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir pabeidzis reģistrāciju zemesgrāmatā 14 Rīgas lidostas apkārtnē esošajiem zemesgabaliem, kas no Rīgas domes tika iegādāti izsolē 2022. gadā. Šī teritorija atrodas blakus jaunuzceltajam loģistikas parkam SIRIN PARK MĀRUPE, un tās apbūvi tiek plānots uzsākt 2027. gada beigās, Mārupes loģistikas parka trešās kārtas ietvaros.

Teritorijas kopējā platība ir 217 600 kvadrātmetri jeb gandrīz 22 hektāri, un šajā vietā paredzēts izbūvēt augstas klases loģistikas un industriālā parka telpas, veidojot SIRIN PARK MĀRUPE par stratēģisku mezglu gaisa, auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Tiek plānots, ka 6–8 gadu periodā kopējās investīcijas sasniegs 70 miljonus eiro, ietverot gan noliktavu attīstību, gan plašākās atbalsta infrastruktūras izveidi. Paredzams, ka loģistikas parka attīstība kalpos arī kā katalizators tālākai vides labiekārtošanai un vietējās infrastruktūras uzlabošanai. Pēc parka izbūves un teritorijas labiekārtošanas tiks radītas aptuveni 700–800 jaunas darba vietas.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs vēl 10 miljonus eiro, lai līdz šā gada beigām pabeigtu jaunā loģistikas parka “SIRIN Park Mārupe” otro kārtu.

Pie Rīgas Starptautiskās lidostas esošā loģistikas parka pirmās kārtas ietvaros tika izbūvētas noliktavas 27 000 kvadrātmetru platībā, un otrās kārtas ietvaros plānots izbūvēt telpas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Līdz 2025. gadam „SIRIN Development“ plāno visās Baltijas valstīs investēt kopumā 100 miljonus eiro, tostarp 54 miljonus eiro Lietuvā, 30 miljonus eiro Latvijā un 17 miljonus eiro Igaunijā, tādējādi stiprinot reģiona ekonomisko integrāciju.

“SIRIN Development” ir viens no lielākajiem loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstīs. 15 darbības gados uzņēmums ir attīstījis energoefektīvus un ilgtspējīgus loģistikas parkus vairāk nekā 600 000 kvadrātmetru platībā. Šobrīd “SIRIN Development” Baltijas reģionā pārvalda loģistikas īpašumus 470 000 kvadrātmetru platībā.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs gandrīz 40 miljonus eiro jauna koncepta pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvei Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jaunā biznesa parka projekta realizāciju plānots uzsākt līdz šā gada beigām, un tā kopējā platība būs aptuveni 45 000 kvadrātmetru. Divās kārtās plānots izbūvēt kopumā trīs multifunkcionālas ēkas, kā arī investēt gandrīz 3 miljonus eiro vietējās transporta infrastruktūras pilnveidošanā.

SIRIN PARK Dreiliņi iecerēts kā jauna koncepta attīstības projekts, un atbilstoši iecerei, tas būtiski atšķirsies no līdzšinējiem loģistikas parku risinājumiem gan pēc mēroga, gan pēc piedāvāto pakalpojumu daudzveidības. Tas būs multifunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks ar modernām un elastīgi pielāgojamām telpām visdažādākā profila uzņēmējdarbības modeļiem. Biznesa parkā paredzēta iespēja vienuviet izveidot telpas gan preču uzglabāšanai un birojiem, gan sporta centriem, izstāžu zālēm, preču saņemšanas punktiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.

Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas...

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Noliktavu izveidē lidostas apkaimē plāno investēt 100 miljonus eiro

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā...

Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.

Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.

Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Tektoniskas pārmaiņas loģistikas sektors piedzīvo visā pasaulē, Eiropā un Baltijā. Globālo piegādes ķēžu pārkārtošanās un reģionalizācija, jaunu ekonomiskās attīstības centru veidošanās, Eiropas aizsardzības nozares renesanse, kā arī nepieciešamība modernizēt novecojušo loģistikas infrastruktūru nepieciešamība rada jaunas iespējas un izaicinājumus Baltijas valstīm.

Kamēr diskusijas Latvijā koncentrējas uz tādiem politiski jutīgiem jautājumiem kā airBaltic un Rail Baltica nākotne un citu starptautisko sadarbības projektu ģeopolitisko jutīgumu, paralēli notiek klusāka, bet daudz nozīmīgāka transformācija. Loģistika no fona nozares pamazām pārtop par vienu no valsts ekonomiskās politikas stūrakmeņiem.

Eiropā pieaug rūpniecības nearshoring jeb tendence uzņēmumiem pakāpeniski pārcelt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu uz tuvākām reģiona valstīm. Mainoties piegādes ķēdēm, mainās arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu stratēģiskā loma. Valstis, kas izveidos atbilstošu ražošanas un loģistikas infrastruktūra, varēs veiksmīgi izmantot šīs jaunās tendences, piesaistot “mājup atgriezušās” rūpnīcas un uzņēmumus, kas tos apkalpo. Tiks būvētas jaunas un modernas rūpnīcas, kurām būs nepieciešama atbilstoša loģistikas infrastruktūra, kas var nodrošināt ātru un uzticamu izplatīšanu.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.