09.08.2010. tika pieņemts Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Atgādināšu, ka minētais likums tika pieņemts krīzes periodā lai veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu nolūkā radīt jaunas darba vietas, mudinot bez darba palikušos nodarboties ar mazo uzņēmējdarbību, šādiem uzņēmumiem pazeminot pamatkapitāla slieksni, atvieglojot nodokļu režīmu un vienkāršojot šādu uzņēmumu grāmatvedību. Visnotaļ pareiza un atbalstāma iecere.
Taču kā jau tas bija sagaidāms, daudzi apsviedīgi uzņēmēji ar ilgstošu uzņēmējdarbības pieredzi un radošu garu, ātri vien saprata, ka šo jauno uzņēmējdarbības formu ar samazinātu nodokļu slogu var izmantot legālā nodokļu optimizācijā.
No vienas puses nevar pārmest ne valdībai, kura labu nodomu vadīta centās pamest glābšanas riņķi saviem mērķtiecīgākajiem bez darba un iztikas līdzekļiem palikušajiem līdzcilvēkiem, ne arī apķērīgajiem uzņēmējiem, kuri, izmantojot lielajā steigā pieņemto likumu, savukārt steidza optimizēt nodokļus.
Tad tika veiktas vairākkārtējas izmaiņas uz grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā nolūkā apgrūtināt vai padarīt neiespējamu jaunās uzņēmējdarbības formas izmantošanu nodokļu optimizācijā , kā rezultātā šajā likumā ir radies jēdziens «darba spēka noma». Tas nozīmē to, ka viena klienta īpatsvars kopējā ieņēmumu bilancē nedrīkst pārsniegt 50%. Ja pārsniedz, tad minētais klients var tikt uzskatīts par darba devēju un viņam var tikt aprēķināti nodokļi par pakalpojuma sniedzēja -mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja darbiniekiem kā darba ņēmējiem.
Piemērs. Es esmu uzņēmīgs jauns cilvēks, kurš štatu samazināšanas dēļ krīzes laikā zaudējis vidējā vadītāja amatu kādā no Latvijas telpu uzkopšanas uzņēmumiem. Kopumā es saprotu šo biznesu, man ir kontakti ar daudzu uzņēmumu atbildīgajiem darbiniekiem un es izlemju dibināt mikrouzņēmumu - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Nodibinu SIA Slota plus un pieņemu darbā vēl trīs savus bijušos kolēģus. Un nu man priekšā stāv, iespējams, visgrūtākais uzdevums manā līdzšinējā dzīvē, jo man ir jāatrod ļoti īsā laika periodā uzreiz trīs apgrozījuma ziņā līdzvērtīgi klienti. Ja atradīšu vienu, mans pakalpojumu apjoms vienam klientam un līdz ar to arī ieņēmumi no viena klienta sastādīs 100% no maniem kopējiem ienākumiem. Ja man ir uzreiz divi, tad viens joprojām, visticamāk, ģenerēs ieņēmumus vairāk kā 50% no maniem kopējiem ieņēmumiem. Tikai kopā ar trešo klientu, pie noteikuma, ja pareizi sabalansēti potenciālo klientu darba apjomi, es varu iemantot sirdsmieru un ticēt, ka mana uzņēmējdarbība pēc būtības un likuma burta atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Protams, pie noteikuma, ja izpildīti visi citi ierobežojumi, kurus izpildīt jau ir daudz vienkāršāk...
Līdz ar to varam secināt, ka gandrīz pie katra no daudzajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem var ierasties Valsts ieņēmuma dienests un pārbaudē secināt, ka mikrouzņēmuma partneris, kurš ir bijis tik drosmīgs, ka piekritis pirmais slēgt pakalpojumu līgumu ar mikrouzņemumu, par savu «drosmi» samaksās visus darbaspēka nodokļus par mikrouzņemuma darbiniekiem izmaksātajām algām.
Nu ko.., šobrīd visiem godprātīgajiem un labticīgajiem «mikrouzņēmējiem», kā arī uzņēmumiem, kuri ir riskējuši un slēguši līgumus ar mikrouzņēmejiem, atliek cerēt, ka VID būs pietiekami noslogots un neatnāks pārbaudē.
