Jaunākais izdevums

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.

«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.

Bez kopainas

VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.

«Galvenais secinājums valstiskā līmenī, neskarot konkrētas pašvaldības, ir par pašvaldību īstenoto projektu saskaņotību ar valsts īstenotajām politikām izglītības, sporta, kultūras un citās jomās. Ir redzams, ka nereti projekti ir īstenoti, nesaskaņojot ar valsts attīstības tendencēm. Tas radījis situāciju, kad viena veida objekti kādā valsts reģionā var būt pārāk lielā skaitā, bet citviet nebūt nemaz. Situāciju ietekmē arī normatīvo aktu neparedzamība, tostarp saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu,» sacīja E. Korčagins, ieteicot Finanšu ministrijai kā atbildīgajai par naudu rīkoties. Konkrēti procesu iespējams pilnveidot, vērtējot pašvaldību projektu atbilstību piekritīgai jomas politikai. Nepieciešams arī izskatīt sociālekonomisko izvērtējumu. Līdz šim projektu vajadzības pamatojums nav pārsniedzis vienu A4 lapu. Tā atbalstīti teju visi projekti, un nav bijis starpības, vai projekts ir 20 tūkstošus eiro vērts vai arī par 20 miljoniem.

Tērējuši ar vērienu

VK pētījusi 15 pašvaldību darbu: Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu un Valkas novadu un Jēkabpils pilsētas pašvaldības. Izskatītas visas projektu attīstības stadijas, sākot no plānošanas un finansēšanas, beidzot ar īstenošanu un novērtēšanu.

Deviņās no visām pašvaldībām VK nav izdevies identificēt, kāpēc vispār nolemts projektu realizēt, kā tipisku piemēru norādot Jelgavas novada pašvaldības Elejā iecerēto peldbaseinu. «Atbildi uz jautājumu “kāpēc?” nevienā plānošanas dokumentā neieraudzījām!» sacīja E. Korčagins. Skaidrības nav bijis arī ar sasniedzamības rādītājiem. «Piemēram, Ludzas peldbaseinam sasniedzamais rādītājs – ir izbūvēts peldbaseins. Cik liels, cik celiņiem, kādu vajadzību apmierināšanai – tas nav definēts, un tas paredz samērā lielu rīcības brīvību,» norādīja kontrolieris.

Tikai sešās pašvaldībās atrasta sasaiste ar plānošanas dokumentiem, un attīstības mērķu uzraudzību veikusi vienīgi Valkas novada pašvaldība.

Visu rakstu lasiet 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Centrāltirgus kiosku demontāža turpināsies līdz 9.martam

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus teritorijā (RCT) Gogoļa laukumā (pie Gogoļa ielas gājēju tuneļa) pašvaldība otrdien ķērusies pie tirdzniecības būvju demontāžas, jo nomnieks šo uzdevumu nav veicis.

12 būves tiks nojauktas tuvāko divu nedēļu laikā, pārējās - līdz 9. martam, otrdien informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas mērs norādīja, ka pēc teritorijas atbrīvošanas no nelegālajām būvēm par tās tālāko labiekārtošanu būs atbildīga Rīgas Centrāltirgus vadība. "Šis varētu būt publisks laukums, kurā varētu notikt dažādi pasākumi. Aicinu ikvienu vērsties pie mums ar idejām un priekšlikumiem," sacīja O. Burovs.

Viņš uzsvēra, ka nopietni jāstrādā pie tā, lai nelegālā cigarešu tirdzniecība nepārceltos uz citām teritorijām, tāpēc plānots šo jautājumu pārrunāt ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju, kā arī Rīgas Centrāltirgus un Rīgas starptautiskās autoostas pārstāvjiem. O. Burovs arī norādīja, ka Rīgas pašvaldība atbalsta kriminālatbildības ieviešanu par nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Darījums par Tosmares kuģubūvētavas pārdošanu kompānijai LZK varētu noslēgties līdz augusta vidum

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ nākotnē ceļošana kļūs dārgāka, lai gan īstermiņā cenas samazināsies, pauda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca.

Viņa minēja, ka arī pasaules tūrisma eksperti un organizācijas atzīstot, ka turpmāk jārēķinās, ka ceļošana kļūs dārgāka, jo tā nebūs tik pieejama drošības apsvērumu dēļ.

Kavaca norādīja, ka daudzas tradicionālās tūrisma valstis gan patlaban ir bez jebkādiem ienākumiem, kas liek domāt, ka, atsākoties ceļošanai, cenas samazināsies.

"Cenas, iespējams, sākumā samazināsies, taču jāsaprot, ka zaudējumi ir bijuši ilgu laiku. Uz neilgu laiku var nolaist cenu, taču strādāt zem pašizmaksas ilgstoši nav iespējams. Ilgtermiņā ceļošana kļūs dārgāka, ne šogad, bet nākamgad noteikti," viņa uzsvēra.

Kavaca norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ceļošana vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim - nopērc biļeti, iekāp lidmašīnā, aizlido uz jebkuru vietu pasaulē. Ceļošana turpmāk būs kontrolēta, tikai kādā veidā, tas nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens strādājošais savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā šobrīd var redzēt pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli VID prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs.

Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, joprojām VID aicina katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek).

VID atgādina, ka tad, ja strādājošais nesen uzsācis (vai atsācis) darba gaitas, vai ir strauji palielinājušies ienākumi, tas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var atzīmēt, lai neapliekamo minimumu nepiemēro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15 gadu laikā projekta izveidē Salienā ieguldīti vairāk nekā 250 miljoni eiro. Babītes novadā šo gadu laikā izveidota Rietumeiropai atbilstoša dzīves telpa, kur blakus mājām ir parki, bērnu laukumi, veikali, sporta iespējas un izglītības iestādes, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Saliena Group vadītājs Maikls Makarovs (Michael Makarov).

"Mēs šeit sākām no zaļas pļavas. Ja nemaldos, iepriekš šeit cilvēki audzēja burkānus," viņš saka.

Fragments no intervijas:

Kāds bijis galvenais biznesa izaicinājums?

Latvijā uzņēmējdarbībai kopumā un tostarp arī nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir tikai viens izaicinājums – tirgus apjoms. Pie maza tirgus ir samērā sarežģīti attīstīt lielus projektus, bet, kā redzat, tas ir iespējams. Viss ir jādara ar īpašu pieeju un ar dvēseli, tad arī ir rezultāts.

Šādas vides radīšana prasa lielus ieguldījumus?

Vairāk nekā 250 miljonu eiro investīcijas 15 gados ir tie finanšu resursi, kas bija nepieciešami, lai no pļavas izveidotu skaistu dzīves telpu. Latvijas mērogā šī jau ir neliela pilsēta. Investīcijās ir iekļauts viss – gan partneru īstenotie skolu, golfa laukuma un citi projekti, gan arī mājokļu celtniecība, infrastruktūras izveide un apkārtējās vides labiekārtošana un uzturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā nekustamā īpašuma darījuma procesā nenopirkt «kaķi maisā»?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot darījumu par nekustamo īpašumu, neatkarīgi no tā, vai esat pircēja vai pārdevēja lomā, pats svarīgākais ir noskaidrot visu informāciju, kas saistīta ar īpašumu. Tas ļaus izvairīties no problēmām, kas saistītas ar pārpratumiem vai kādas puses negodprātīgu rīcību. Informācijas meklēšanā ērti izmantot dažādus e-pakalpojumus.

Informāciju par noderīgiem e-pakalpojumiem, kas var palīdzēt nekustamā īpašuma iegādē, apkopota vietnē mana.latvija.lv dzīves situācijā «Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana».

Zemesgrāmatas un kadastra informācija

Pirms nekustamā īpašuma iegādes noteikti jāpārliecinās, vai tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā un arī par darījuma objekta sastāvu, proti, vai pārdevējs ir īpašnieks visam īpašumam, vai, iespējams, būve uz zemes pieder kādam citam. Tāpat Zemesgrāmatā var pārliecināties, vai nekustamais īpašums nav ieķīlāts, izīrēts vai iznomāts kādai trešajai personai. Šis aspekts ir būtisks, ņemot vērā, ka Zemesgrāmatā ierakstītās tiesības, tajā skaitā nomas līgums būs saistošs arī jaunajam īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas formula - tikvien kā šūpoles un ielas bez bedrēm?

Evisa Dzerkale - "Bonava Latvija" ainavu arhitekte, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pašvaldībai nākamgad lūgs lielāku dotāciju - 140 miljonus eiro

LETA, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju - 140 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.

Šim gadam uzņēmums prasīja 139 miljonu eiro lielu dotāciju, bet saņēma 130 miljonus eiro. 2018.gada sākumā tam piešķīra 108,69 miljonu eiro lielu dotāciju, bet budžeta grozījumos vēl 22,5 miljonus eiro, tādējādi kopumā vairāk nekā 130 miljonus eiro. Savukārt vēl gadu iepriekš - 2017.gadā - uzņēmums no pašvaldības saņēma 122 miljonu eiro dotāciju.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā Saulītis pastāstīja, ka uzņēmuma darbs notiek pēc pagaidu valdes izstrādātā plāna. Viņš stāstīja, ka patlaban bezmaksas braukšana tiek nodrošināta 46% «Rīgas satiksmes» pasažieru, bet par pilnu maksu brauc 27% rīdzinieku.

Deviņos mēnešos pārvadāti ir 109 miljoni pasažieru, no kuriem 51 miljons bez maksas. 63% uzņēmuma ieņēmumu veidojot kompensācijas no pašvaldības un valsts, bet 33% - nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apsaimniekošanas nozares uzņēmums "Hagberg" sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmuma "Mobilly" grupas uzņēmumu "Mobilly TX" izstrādājis Latvijā unikālu lietotni caurspīdīgākai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanai.

Ikvienam aplikācijas "myhagberg.com" lietotājam iespējams sasniegt savu mājas apsaimniekotāju un saņemt 24/7 atbalstu, uzzināt mājas uzkrājumu fonda atlikumu, piedalīties elektroniskās aptaujās, nodot un apskatīt skaitītāju rādījumus, veikt rēķinu apmaksu, sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim, padarīto un plānoto darbu grafikiem.

Aplikācija arī kalpo kā ziņapmaiņas platforma ar apsaimniekotāju un nodrošina iespēju saņemt informāciju par dažādiem papildu pakalpojumiem.

"Kamēr informācija par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu iedzīvotājiem būs pieejama fragmentārā un ne līdz galam caurspīdīgā veidā, ir grūti veicināt aktīvāku dzīvokļu īpašnieku iesaisti kopējā namīpašuma uzturēšanā. Taču Latvijā ir jāmainās tam, kā skatāmies uz savu īpašumu, jo tas nebeidzas aiz katra dzīvokļa durvīm. Nepietiekama informācija par mājas uzkrājumu fondā esošajiem naudas līdzekļiem un to izlietojumu, kā arī nekvalitatīva apsaimniekošana ilgtermiņā būtiski samazina īpašuma vērtību," norāda "Hagberg" valdes loceklis Ivars Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru