Jaunākais izdevums

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Tā bija spēle ar vārdiem. Jo «sistēmisks efekts» – tas ir tāds jēdziens ekonomistu žargona valodā. Parasti to attiecina uz tā saucamajām lielajām «retail», proti, mazumtirdzniecības bankām, bet ABLV tāda nebija. Tāpat ir jābūt «domino efektam» bankas problēmu gadījumā. Tas ministrei ļāva pielietot šo jēdzienu.

Taču «domino efekts» var izpausties ne tikai divpadsmit stundu laikā, bet arī divpadsmit mēnešu laikā. Vai jau nākamie ministres izteicieni par iespējamu desmit banku likvidāciju pavisam tieši neliecina par «domino efektu»?

Tas tiesa. Tomēr, neskatoties uz iespējamu tūlītēju «domino efektu» lielas «retail» bankas problēmu gadījumā, tieši šāda banka patiesībā ir viegli aizstājama vidējā termiņā. Jo kas ir klasiska «retail» banka? Viens – tā ir maksājumu platforma. Un otrs – tā, pieņemot noguldījumus, izsniedz kredītus. Ja šāda banka pēkšņi nobrūk, tā faktiski būtu ļoti viegli vidējā termiņā aizstājama ar tādu pašu «retail» banku, jo tās bizness nav specifisks. Tāpēc klasiskas bankas problēmu gadījumā vidējā termiņā tiešām efekts uz IKP varētu būt praktiski nekāds, jo tā tiktu aizvietota ar citu. Citādi tas ir nerezidentu banku gadījumā, kas specifiski nodarbojas ar finanšu pakalpojumu eksportu. Vēl jo vairāk gadījumā, ja tiek likvidēta visa šo banku nozare. Tādā gadījumā šī aizstāšanas efekta nebūs. Un tieši tāpēc iespaids uz IKP būs ļoti ievērojams. Turklāt mēs varam runāt par permanentu efektu.

Tātad caurums mūsu ekonomikā, ko neizstās nekas cits. Turklāt šis efekts jau ir noticis?

Jau arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis tikko atzinis, ka nerezidējošo klientu apkalpošanas samazināšana atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Runājot tikai par šauru ABLV problēmu ietekmes efektu uz tautsaimniecību, tas ir aptuveni 0,4% no IKP gada griezumā – tas ir tiešais efekts. Ja ņemsim vērā multiplikatora efektus jeb netiešo ietekmi, tad varam šo skaitli dubultot. Turklāt tā ir tikai viena banka, par ko es tagad runāju. Ja šobrīd tiek runāts par it kā izvirzīto mērķi atstāt tikai 5% no nerezidentu noguldījumiem, ko tas nozīmē? Es tagad rupji rēķinu. Kopējais noguldījumu apjoms pagājušajā gadā bija aptuveni 20 miljardi eiro, no tiem aptuveni 12 miljardi – rezidentu noguldījumi, bet 8 miljardi – nerezidentu noguldījumi. Ja tagad saka, ka no šiem 8 miljardiem atstās tikai 5%, ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka no mūsu ekonomikas ar politisku lēmumu izņems ārā vairāk kā septiņus ar pusi miljardus eiro?

Jā, faktiski finanšu pakalpojumu eksporta nozare tad pārstāj eksistēt. Ieņēmumi no finanšu pakalpojumu eksporta bija vairāk nekā 400 miljonu eiro gadā. Vienā gadā.

Vai mēs varam skatīties tikai uz ieņēmumiem, ko zaudējam no nerezidentu banku nozares? Vai tā ietekme nav plašāka, vai šie desmit miljardi nebija mūsu ekonomikas rīcībā, vai tās nebija arī darba vietas, biznesi, ar kuriem šeit cilvēki nodarbojās tāpēc, ka te ir viņu bankas?

Salīdzināsim to ar tranzītu. Iedomāsimies, ka tu vienā brīdī piefiksēsi visas kravas, kas ir uz dzelzceļa un ostās, tas būs kaut kas līdzīgs ārvalstnieku noguldījumu apjomam, ko mēs redzam bankās …

Bet, ja es «piefiksēšu» tikai kravas, es neredzēšu visu dzīvi. Un man liksies, ka tās ir tikai kravas, kas pazūd. Bet pazūd daudz vairāk – cilvēki, saistīti biznesi, veselas nozares.

Tomēr tu nevari teikt, ka visi šie minerālmēsli un akmeņogles pieder tikai tavai ekonomikai. Tās ir kravas, kas iet no punkta A uz punktu B. Taču tu iekasē ieņēmumus par šo kravu apkalpošanu.

Ieņēmumi ir arī tiem, kas apkalpo tos, kas apkalpo kravas – uztur infrastruktūru, būvē ostas, sniedz IT pakalpojumus, pat frizierim, kas griež matus cilvēkam, kurš te dzīvo un strādā. Nevar skatīties tikai uz vienu ciparu, kas pazūd. Tā jau tiek samazināts šis ietekmes efekts, lai pateiktu, ka «nekas īpašs», vai ne tā?

Protams, ka ekonomikā viss atrodas mijiedarbībā. Piemēram, ja bankām ir kompetence apkalpot starptautiskas tirdznieciskas operācijas, tas darbojas mijiedarbībā ar tranzīta biznesu. Protams, ka cilvēks, kas šeit nodarbojas ar tranzīta biznesu, ļoti ticams, šeit var iegādāties nekustamo īpašumu vai ieraudzīt iespējas cita veida investīcijām. Ja caur banku iet cilvēku un naudas plūsma, caur to var dabūt citus netiešus labumus. Tomēr šādu efektu precīzi izmērīt būs ļoti sarežģīti. Diezgan labi mēs varam izmērīt tikai tiešo efektu. Ir tāds Deloitte pētījums, kas 2016. gadam novērtēja, ka nerezidentu sektora «šaurais efekts», tiešā pievienotā vērtība, ir 1,01% no IKP. Ja pieliekam klāt multiplikatora efektu, tad runājam par 2,37% no IKP. Skaitliski tie ir gandrīz 600 miljoni, Deloitte pētījumā aplēsts – 592 miljoni.

Skaidrs, tātad mīnus 600 miljoni eiro gadā ir kopējais efekts absolūtos skaitļos, kas mūsu valstij pazūd, ja nerezidentu banku nozare tiek likvidēta?

Jā, tas ir efekts, ko var samērā viegli izmērīt, plus netiešais efekts, ko ļoti grūti skaitliski novērtēt.

Tagad, starp citu, publiskie izteikumi par šiem 5% ir pieklusuši. Bet vai šo skaitli mēs varam atrast arī kādos valsts plānošanas dokumentos? Cik šie ministres izteikumi ir leģitīmi no valsts uzbūves principu viedokļa, vai tas ir tikai destruktīvs personiskais viedoklis?

Tas būtu ļoti dīvaini – kaut kur kaut ko tādu ieraudzīt. Man būtu ļoti grūti iedomāties, ka kaut kur kaut tas tāds tiek ierakstīts. Parasti, un tas ir absolūti normāli, katra valsts priecājas par kapitāla piesaisti. Protams, nav runa par jebkuru kapitālu, protams, ka mēs nevēlamies noziedzīgā veidā iegūtu kapitālu. Bet tādēļ ir attiecīgās valsts iestādes, kuru darbs ir pārbaudīt, vai kapitāls, kas tiek piesaistīts, nav iegūts noziedzīgā veidā. Taču kopumā katra valsts priecājas par piesaistītu kapitālu, jo bez tā ir grūti runāt par kaut kādu ekonomisko attīstību. Hronoloģiski šis cipars 5% parādījās pēc tikšanās ar ASV pārstāvi. Taču man tik tiešām nav zināms, ka šāds cipars būtu iekļauts kādā Latvijas valsts plānošanas dokumentā.

Kādu efektu uz ekonomiku atstāja šis Danas Rezinieces-Ozolas paziņojums, ka mums turpmāk būs tikai 5% nerezidentu noguldījumu?

Tikai negatīvu. Lai cilvēkiem vieglāk saprast, paņemšu piemēru no tranzīta nozares. Caur Latviju tiek vestas, piemēram, akmeņogles. Tas ir ieņēmumu avots Latvijas ekonomikai. Par katru apkalpotu tonnu mēs iekasējam naudu. Vai ogļu tranzītam ir blaknes? Protams, taču mēs tās pieciešam. Taču kāds ogļu kravā var viegli noslēpt kontrabandas cigaretes vai narkotikas, vai ne? Tas ir iespējams. Ko mēs tādēļ darām? Ir daudzas opcijas. Pastiprināt kontroli, nopirkt jaunu pārbaudes tehniku un tā tālāk. Taču iedomājieties, ka valdība pasaka – nav kravu, nav problēmu! Un aizveram dzelzceļu, zvanām lietuviešiem, viņi, kā zināms, ir speciālisti sliežu nojaukšanā. Ja mēs nojauksim sliedes, mēs varam garantēt, ka vilcienu vagonos kontrabandas cigaretes pie mums vairs neievedīs. Līdzīgu risinājumu piedāvā attiecībā uz nerezidentu bankām. Te laikam vietā ir tas teiciens par ūdeni un bērnu. Apgalvot, ka visa nauda, kas nāk no Austrumu puses, 100% ir nozagta, ir absurds.

50%?

Diez vai. Mēs varam runāt par samērā nelielu procentu, kas varētu būt tā saucamās nelegāli iegūtās naudas atmazgāšana. Bet ar to būtu jānodarbojas attiecīgajām iestādēm. Taču vēl ir jautājums, vai tas notiek sadarbībā ar kādiem mūsu banku darbiniekiem, vai viņiem neko nezinot.

Taču tādi gadījumi ir visā pasaulē. Mēs zinām, ka ASV bankas saņem pat gigantiskus sodus, taču tos samaksā un turpina darbu. Sodīti tiek konkrēti vainīgie, nevis iznīcinātas pašas bankas kā saimnieciskas struktūras?

Tas ir ļoti pareizs novērojums. Tas jau ir tas, ko es teicu līdzībā par oglēm. Ja tāpēc, ka kādā vagonā ir noslēpta kontrabanda, nevis meklē un atrod vainīgo, bet pārtrauc ogļu tranzītu kā tādu un vēl nojauc sliedes, kā mēs šo soli varam novērt?

Tas ir neprāts. Izmantojot nesenā laikmeta terminoloģiju, to varētu nosaukt arī par diversiju pret Latvijas ekonomiku. Bet kāpēc jūsu kolēģi ekonomisti tomēr tik maigi izsakās par šo valdības politiku?

Mēs dzīvojam mazā valstī. Par kuriem kolēģiem jūs runājat? Kur viņi strādā?

Bankās. Pārsvarā tie ir ekonomisti, kas strādā skandināvu bankās. Tie ir mūsu galvenie ekonomikas komentētāji.

Es negribu iziet uz personālijām vai kādu vērtēt. Taču domāju, ka rīcība runā skaļāk nekā vārdi. Tā pati Swedbank, piemēram, ir samazinājusi savu ekonomikas izaugsmes prognozi tieši pēc ABLV gadījuma un ar to saistītajiem notikumiem. Domāju – tas, ka bankas analītiskais dienests ir samazinājis IKP prognozi, ir vislabākā atbilde tam, vai arī citi ekonomisti uzskata, ka negatīvais efekts ir.

Bet kādēļ ekonomisti atklāti nepasaka valdībai – nedariet tā, tā nevajag darīt, tas nav pareizi?

Ziniet, es biju ekonomikas ministrs tieši 2014. gadā, pašā sankciju ieviešanas gadā. Es momentā izjutu uz savas ādas, ka šis jautājums – ir vai nav sankcijām ekonomiskā ietekme – ir kļuvis politizēts. No vienas puses, es redzēju, ka ir uzņēmumi, kas ir smagi skarti, daži pat ļoti smagi skarti sankciju politikas dēļ. No otras puses, bija politiskais uzstādījums uz narratīvu «mums nekādas būtiskas ietekmes no sankcijām nav».

Kas šādu narratīvu jums kā ministram var norādīt? Kas jums var likt būtībā melot politisko uzstādījumu dēļ?

Mums ir jāatzīst, ka pie mums objektīva ekonomiskā analīze, kas ir patiesas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, ir ļoti rets fenomens. Piemēram, uz tādiem: vai ir efekts no sankciju politikas; vai ir efekts no finanšu pakalpojumu nozares «izslēgšanas»? Uz šiem jautājumiem atbildes praktiski ir tikai politizētas. Tā ir. Un arī tagad, kad es jums šo stāstu. Kāds teiks, viens no domnīcas Certus atbalstītājiem ir ABLV.

Pie mums gan nekad netiek ņemts vērā, ja kāds cits ekonomists savukārt ir skandināvu bankas darbinieks. Cilvēkam, kurš domā ar galvu, ir iespējas salīdzināt faktus un argumentus. Manuprāt, sabiedrībai aizvien grūtāk iestāstīt, ka tas, ka nogriež nost veselu nozari, neko neietekmē.

Eksperti, kuri pilda šādus īstermiņa politiskos uzstādījumus, ne vienmēr apzinās, ka viņi ar to ilgtermiņā rada neuzticību vispār ekspertu slānim kā tādam. Un pēc tam viņi brīnās, kāpēc tik veiksmīgi ir populisti. Te ir tā atbilde. Tik tiešām cilvēki ar veselo saprātu taču saprot, ka tam ir sekas, ka pazūd vesela nozare. Bet augstas amatpersonas apgalvo, ka naudas aizplūšana no Latvijas – tas ir labi. Taču cilvēki domā: kā tas var būt, ka tas, ka nav naudas, ir labi, tas, ka slēdz banku, ir labi, tas, ka atlaiž cilvēkus, ir labi? Vienas partijas premjera kandidāts nesen paziņojis, ka kapitāla pazušana no Latvijas palielinās mūsu pievilcību un tādēļ nāks ārvalstu investīcijas. Kurš tam tic? Skaidrs, ka tas tautā rada neuzticēšanos, maigi izsakoties.

Vai finanšu pakalpojumu eksporta nozari Latvijā ir iespējams saglabāt? Vai ir tā, kā tas tiek arī iestāstīts neoficiālās sarunās, – vai tad mēs nesaprotam, ka tā ir «ģeopolitika» un «paradigmas maiņa»?

Man ir grūti, pašam nepiedaloties tajās sarunās, spriest, kas tika konkrēti pateikts. Vai jūs vairs nedrīkstat nodarboties šajā nišā, un punkts. Vai jums ir jāizdara tas un tas, lai jūs varētu turpināt nodarboties šajā nišā. Tomēr mēs neredzam, ka būtu ieviestas kaut kādas jaunas vispārējas sankcijas, ka Eiropa un Amerika saka vispār pilnībā «nē» Krievijas kapitālam. Mēs neredzam, ka konflikts ir aizgājis tik tālu, ka vispār tiek aizvērti visi kanāli, caur kuriem Krievijas kapitāls nonāk Rietumos. Mēs neredzam, ka tas, kas ir noticis Latvijā, tāpat notiktu arī Kiprā, Šveicē, Luksemburgā, Lielbritānijā. Ja tas būtu noticis, tad es tiešām piekristu argumentam, ka tā ir lielā ģeopolitika. Tad mēs redzētu, ka ir vienādi spēles noteikumi un nevienam nekur vairs nav atļauts darboties šajā nozarē. Taču «sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? Ļoti ienesīgu nozari, kas ļoti ilgi te pastāv un nes ļoti lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, kultūrai, mākslai, sportam.

Jūsu minētās «sarkanās kartītes» uzrādītāji paši savā valstī uztur veselas ofšoru zonas. Vai mums nav tiesību uz to norādīt?

Vai neesat dzirdējis, ka «America first»? (Amerika – pirmajā vietā! – angl. ASV prezidenta Donalda Trampa sauklis, red.)

Tāpēc varbūt šī «kartīte» nav nekas cits kā mājiens ar mietu – netaisiet vairs firmas Britu Virdžīnās, bet Delavērā, un neglabājiet naudu Eiropas, bet Amerikas bankās?

Jā, tas būtu daudz saprotamāk, ja vienādi spēles noteikumi būtu attiecināti uz visām valstīm. Taču es neredzu, ka Latvijai pieprasītie noteikumi vienādā mērā būtu attiecināti uz visām valstīm. To atklāja arī mūsu FKTK vadītāja Pētera Putniņa iztaujāšana Eiropas parlamentā un viņa slavena frāze: «Nauda apceļo puspasauli, bet mēs esam vienīgie, kas par to atbildam!»

Vai arī sabiedrībai tiek iestāstīts, ka mums ir izvirzītas šādas prasības? Piemēram, lai likvidētu vienu banku daļu citu banku interesēs. Premjera izveidotajā darba grupā «finanšu sektora pārveidei» vairs ir tikai skandināvu un amerikāņu banku pārstāvji, it kā citu banku vairs nebūtu.

Tas drusku izskatās kā mājiens, jā. Šis sastāvs tādā izskatā, protams, kaut ko nozīmē.

Jūs varat iedomāties, ka Zviedrijas premjera darba grupa sastāvētu no visu citu valstu banku pārstāvjiem, tikai ne no pašu zviedru?

Es atbildēšu īsi – mēs nedzīvojam Zviedrijā.

Tad mēs neesam tāda pati suverēna valsts?

Es teiktu, ka mēs esam valsts ar milzīgu mazvērtības kompleksu. Mēs esam tik ļoti pieraduši dzīvot pēc norādījumiem, ka sākt beidzot domāt ar savu galvu un vairāk paļauties uz savu galvu, acīmredzot, ir ļoti grūti. Norādījums tiek saņemts, un tas no mūsu puses tiek pildīts pat uz 150%. Norādījumu nav, nekas nav jādara. Man liekas, es tikai konstatēju faktu.

Latvijā jau tagad dominē skandināvu bankas. Ja tagad tiek slēgta virkne vietējo banku, skandināvu dominance kļūst nospiedoša. Ir viedoklis, ka tas ir ļoti jauki, jo mēs pievienojamies Skandināvijai.

Tas nebūt nav tik triviāli. Domāju, ka daudzi uzņēmumi pēdējā laikā jau ir sajutuši uz savas ādas, ko tas nozīmē mūsdienu pasaulē – dzīvot bez konta bankā, to varētu salīdzināt ar dzīvi bez pieslēguma elektrībai. Ja visas tā saucamās nerezidentu bankas, kas ir vietējās bankas, tiks aizvērtas ciet, tad sanāks, ka visa banku nozare ir tikai ārvalstu investoru kontrolē. Mēs varam priecāties, ka tiekam dziļāk integrēti pasaules finanšu sistēmā. Bet negatīvais ir tas, ka mūsu likumdošanā ir noteikts, ka bankai ir tiesības, īpaši neko nepaskaidrojot, jebkuru atslēgt no finanšu sistēmas, proti, slēgt personas kontu bankā.

Tas robežojas ne tikai ar uzņēmējdarbības, bet cilvēka personiskās brīvības ierobežojumu?

Ja pirms divdesmit gadiem tas, ka tev nav konta bankā, vēl nebija nekas briesmīgs, tad tagad situācija ir citāda. Tagad konts bankā ir absolūta dzīves nepieciešamība. Vai Latvenergo, piemēram, ir tiesības atslēgt elektrību jebkuram, neko nepaskaidrojot, tikai tāpēc, ka cilvēks liekas aizdomīgs?

Tad, kad notika formācijas maiņa, atceros, populārs bija Miltona Frīdmana darbs Kapitālisms un brīvība un tēze, ka «tikai kapitālisma apstākļos ir iespējama brīvība un tikai brīvības apstākļos – kapitālisms». Tas šķita ļoti pievilcīgi. Tagad brīvības elements no sistēmas – gan kā vērtība, gan faktiski – aizvien vairāk pazūd? Vai tas nav bīstami?

Frīdmans vairāk uzsvēra konkurences aspektu, ka tikai vairāku spēlētāju eksistence nodrošina brīvību. Ja būtu tikai viens spēlētājs, tad viņš kļūtu monopols un brīvība nebūtu iespējama.

Ir ekonomiskā teorija, kura saka, cik tirgū ir jābūt spēlētājiem, lai konkurence varētu pastāvēt. Vai Latvijā nedraud banku karteļa izveidošanās?

Tas ir individuāli atkarībā no nozares. Taču pat, ja nozarē, ir, piemēram, pieci spēlētāji, ir jautājums, vai šie spēlētāji nav labi pazīstami un vienojušies savā starpā. Konkurence it kā varētu būt pat tad, ja ir trīs vai četri spēlētāji. Taču, ja šie spēlētāji atrodas tirgū kopā jau ilgu laiku, ir labi pazīstami, tad de facto starp viņiem var pastāvēt visādas vienošanās. Formāli tirgū tad ir trīs vai četri spēlētāji, bet faktiski viņi ir vienojušies savā starpā un sadalījuši tirgu.

Latvijā banku sektorā atlikušie spēlētāji ne tikai darbojas mūsu tirgū kopā jau ilgu laiku, bet vēl nāk arī no viena reģiona.

Mans skatījums uz normālu evolūciju ir šāds. Deviņdesmitajos gados mēs, protams, bijām jaunpienācēji šajā pasaulē un bez pieredzes. Mēs bijām tālu no pirmajiem, pat ne pirmajā simtniekā. Un atbilde uz to, kā mēs tuvināmies šiem pirmajiem, bija, protams, caur ārvalstu investīcijām un pieredzi. Tāpēc mēs teicām: nāciet, investējiet, lūdzu, iemāciet mūs, kā strādāt! Grūti iedomāties valsti, kura bez pasaules pieredzes pati spētu pacelties līdz pirmajām rindām. Tā pati Ķīna masveidīgi piesaistīja ārvalstu investīcijas. Bet pienāk brīdis, kad meistara un mācekļa attiecības izbeidzas. Māceklis ne tikai tuvinās meistara līmenim, bet saprot, kā var darīt labāk. Arī Latvijā parādās uzņēmumi, kas ir faktiski līdzvērtīgi ārvalstu analogiem. Es nekļūdīšos, ja teikšu, ka degvielas uzpildes staciju tīklā Virši jau ir sasnieguši visaugstāko līmeni. Un tas ir dabisks, normāls process. Tas pats notika finanšu sektorā. Ārvalstu sektors iemācīja mūs, kā strādāt.

Vai Latvijas finanšu sektorā tagad nav noticis tas, ka meistars ir nevis palaidis mācekli dzīvē, bet nolemj māceklim aizliegt nodarboties ar arodu vispār?

Man absolūti nekas nav pret ārvalstu investoriem, nedz arī pret ārvalstniekiem. Tomēr no valsts viedokļa es ar bažām skatītos uz situāciju, kur nav manis pieminētās dinamikas – iemācījies, pārņem, kļūsti labāks, bet paliek tikai ārvalstnieki un vietējie neattīstās. Diemžēl redzam, ka finanšu nozarē tiešām ir noticis kaut kas cits. Paliks tikai ārvalstu «meistari», šejienes «mācekļi» tiks izslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank likvidācija ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. «Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,» teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā «ABLV Bank» situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. «Šajā situācijā, kad «ABLV Bank» ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,» teica Upleja.

Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami «ABLV Bank» gadījumā. «Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Kreditoru aktivitāte šobrīd ir gana liela un, kā jau prognozēts, šobrīd galvenokārt saņemam dažādus precizējošos jautājumus par nepieciešamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu noformēšanai un iesniegšanai,» teica Kostomārovs, piebilstot, ka ir saņemti arī pirmie kreditoru prasījumi.

Tāpat Kostomārovs atzīmēja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bija atbilstošas organizatoriskās struktūras izveide, kā arī nepieciešamo darbinieku skaita apzināšana, kas jau ir paveikta. «Līdz šim brīdim bankas darbinieku skaits ir samazinājies par 294, bet grupas ietvaros par 364. Likvidējamā »ABLV Bank« šobrīd strādā aptuveni 400 darbinieku. Turpmāk darba attiecību pārtraukšana notiks pakāpeniski, atbilstoši likvidācijas procesa īstenošanai un rūpīgi izvērtējot nepieciešamos darba resursus. Tie noteikti nebūs sasteigti lēmumi, jo tiek likvidēta viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Šajā procesā ir nepieciešamas arī atbilstošas zināšanas un augsti kvalificēts darba spēks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Siksnis: ABLV Bank pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais scenārijs valstij

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Situācijas stabilizēšanai ABLV Bank lūgs Latvijas Bankai līdz 480 miljonu eiro aizdevumu

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Lai stabilizētu situāciju AS «ABLV Bank», komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, informēja «ABLV Bank» komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,» informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Izvērtējot ABLV Bank projektu par pašlikvidāciju, lieki laiku nekavēsim

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju un izvērtēs ABLV Bank spēju izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Bernis: ABLV Bank pašlikvidācija ir smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēš 25 gadu darbu

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank nav sistēmiska banka; ietekme būs minimāla

Lelde Petrāne, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank», kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Bankas aktīvi 2018.gada 30.aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.

Noguldījumos «ABLV Bank» aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.

Savukārt «ABLV Bank» kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Kučinskis: ABLV Bank pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas ABLV Bank likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK lēmumu par ABLV Bank sola paziņot drīz

LETA, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu plāno paziņot maijā, sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

«FKTK vērtē gan iesniegto plānu, gan visus aprēķinus - spēju nokārtot saistības ar kreditoriem, gan arī bankas aicinātos likvidatorus. Papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās nedēļās, līdz ar to arī mūsu sākotnējās aplēses par gala lēmuma pieņemšanas termiņu jau pamainījās,» sacīja Upleja.

Viņa atzīmēja, ka, iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts dokumentu izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna. «Mēs vērtējam visu no jauna iesniegto informāciju,» piebilda Upleja.

Tāpat viņa skaidroja, ka gala atzinums prasa laiku, jo izlemšanas procesā ir iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

Komentāri

Pievienot komentāru