Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Ar desmit balsīm par, diviem deputātiem balsojot pret, aizdomās par kukuļdošanu aizturētais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics šodien ir atcelts no amata. Viens biļetens tika atzīts par nederīgu, savukārt deputāts Ilmārs Ančāns pats atzina, ka nav izņēmis balsošanas biļetenu, vēsta Diena.lv.

Mēra vietniece Larisa Loskutova izteicās, ka viņu vairāk interesē nevis šā balsojuma rezultāts, bet gan jautājums par jauno komandu, kas strādās pilsētas vadībā. Ārkārtas sēde par jauna pilsētas mēra ievēlēšanu sasaukta jau šovakar plkst. 17.00.

Jau ziņots, ka šodien sanāca Jūrmalas dome, lai lemtu ne tikai par kārtējiem jautājumiem, bet arī par neuzticības izteikšanu otrdien aizturētajam pilsētas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala – mūsu mājas).

Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un Jūrmalas pašvaldības amatpersona Normunds Pīrants aizturēti aizdomās par 5 000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu ceturtdienas domes sēdē labvēlīgu rezultātu mēra uzticības balsojumā.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Par kukuļošanu aizturētā Raimonda Munkevica iepriekšējās vadīšanas laikā Jūrmalas pašvaldība ļāvusi krietni nopelnīt tagadējā vicemēra Māra Dzenīša ģimenei, ziņo Dienas bizness.

2006. gada nogalē, tikai dažus mēnešus pēc R. Munkevica stāšanās mēra amatā Jūrmalas pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz īpašumu Salaspils ielā (Priedainē), kas piederēja Irai un Jurijam Harlamoviem – SIA Nemo Holdings un vairāku citu kompāniju līdzīpašnieka M. Dzenīša mātei un brālim. Tobrīd M. Dzenītis bija R. Munkevica partijas biedrs, bet ne domes deputāts. Par tādu viņš kļuva pagājušās pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām partiju Jūrmala – mūsu mājas pameta, neesot mierā ar R. Munkevica darbības stilu.

Pēc R. Munkevica aizturēšanas aizdomās par kukuļošanu un gāšanas no amata maijā, M. Dzenītis kļuva par Jūrmalas vicemēru ekonomikas un attīstības jautājumos. Viņš norobežojas no darījuma, norādot, ka tobrīd nav bijis pašvaldības amatpersona, turklāt tas nav tieši saistīts ar viņu, bet gan ar viņa radiniekiem un Jūrmala ir samērā neliela pašvaldība, lai neatrastu vēl kādu viņa radinieku vai paziņu.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Raimonda Munkevica un Normunda Pīranta aizturēšana ir politisko konkurentu sarīkota provokācija, lai rastu argumentus R. Munkevica atstādināšanai no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata un tādējādi rastu pieeju pilsētas ekonomiskajiem resursiem.

Šādu paziņojumu izplatījusi politiskā organizācija Jūrmala – Mūsu Mājas, kuras valdes priekšsēdētājs ir Raimonds Munkevics, bet Normunds Pīrants — tās biedrs.

Provokācijas organizatoru galvenais mērķis esot rast pieeju pilsētas ekonomiskajiem resursiem, precīzāk, to pārdalei savā labā. Viņu virzītais mēra amata kandidāts Romualds Ražuks jau deklarējis, ka viens no pirmajiem iecerētajiem uzdevumiem ir vadības nomaiņa pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas ūdens, kur par Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem plānots uzsākt rekonstrukcijas II. kārtu, kuras finansējums ir vairāk nekā 17 miljonu latu. Tāpat tiekot plānots steidzami privatizēt Jūrmalas lielāko komunālo uzņēmumu Jūrmalas namsaimnieks, kā arī uzņēmumu Jūrmalas siltums.

Tāpēc piektdien Jūrmalas domes opozīcija kūrortpilsētas mēram Raimondam Munkevicam iesniegusi pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par viņa atstādināšanu no kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem.

Tāpat prasība ietver šo pienākumu nodošanu Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļai. Saskaņā ar likumu, domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

R. Munkevicam (Jūrmala – mūsu mājas) opozīcijā esošos Jūrmalas domes deputātus piesardzīgus darījis tas, ka 19. maijā – tas ir dienu pirms domes sēdē paredzēts balsojums R. Munkevica atcelšanai no mēra amata, sasauktas ārkārtas dalībnieku sapulces pašvaldības kapitālsabiedrībās Dzintaru koncertzāle un Jūrmalas ūdens.

«Tā kā pēdējās dienās ir izskanējušas visai skaļas sūdzības par Jūrmalas pilsētas domes kapitāla daļu turētāja pārstāvja Jūrmalas domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darbību, kā arī pretlikumīgu lēmumu uzspiešanu uzņēmumu valdes locekļiem, Jūrmalas domes deputāti ir spiesti reaģēt,» paziņojumā norāda Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks (Pilsoniskā savienība).

Rīgas apgabaltiesa ir izskatījusi pēc būtības bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica prasību par 250 tūkst. Ls morālā kaitējuma kompensāciju no deputāta Jura Visocka.

Spriedums šajā lietā tiks paziņots 2.martā, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka R. Munkevics lūdza spiedzīt morālo kompensāciju par J.Visocka izteikumiem par it kā bijušā Jūrmalas mēra vārdā prasītu kukuli 20 tūkst. Ls apmērā atkritumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanai.

R.Munkevics savā civilprasībā norādījis, ka 2008.gada sākumā TV3 raidījumā Nekā personīga pārraidītajā intervijā J.Visockis norādījis, ka Jūrmalas domes toreizējais priekšsēdētājs R.Munkevics ar starpnieku palīdzību prasījis no viņa 20 tūkst. Ls, lai viņa vadītais uzņēmums Jūrmalas ATU varētu noslēgt līgumu ar Jūrmalas domi par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica (Jūrmala – mūsu mājas) partijas biedrs Vladimirs Maksimovs piedāvājis naudu, lai varētu savākt nepieciešamo summu tiesas noteiktajai drošības naudai – 50 tūkst. Ls, raksta laikraksts Neatkarīgā.

V.Maksimovs nezinot par citu partijas biedru rīcību , tāpat viņš nezinot, cik daudz līdzekļu jau savākti.

Iepriekš DB arī R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis neatklāja, cik liela daļa no drošības naudas jau ir savākta, bet uzsvēra, ka tiklīdz summa būs nodrošināta, viņa klientam nevajadzēs gaidīt tiesas noteikto gala termiņu tās iemaksai, kas ir 1. septembris. «Tas var notikt arī ātrāk – pēc nedēļas vai divām,» teica advokāts.

A. Leimanis arī uzsvēra, ka nav ne mazāko bažu par viņa klienta plāniem traucēt izmeklēšanai vai neierasties uz tiesas sēdēm. Lai arī Jūrmalgeitā I divi no notiesātajiem izvairījušies no soda, pametot valsti, «Jūrmalgeitā II ir pilnīgi citas personas, ar pilnīgi citu stāvokli sabiedrībā», uzsvēra advokāts.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics pieteicis noraidījumu prokurorei Veltai Zaļūksnei. Noraidījumu viņai pieteicis arī otra apsūdzētā bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta advokāts Lauris Matisāns, DB pastāstīja prokurore.

Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, laikrakstā strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.

Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvāja kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.

Prokurore DB pastāstīja, ka bija saņēmusi iesniegumu no I.Blauas, ka, piedaloties Jūrmalas domes sēdēs, viņa tiekot ietekmēta. Šo iesniegumu V.Zaļūksne nosūtījusi izskatīšanai tiesā, kas tad lēma par aizliegumu apsūdzētajiem tuvoties I.Blauai, Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Pēc apsūdzētā domām, prokurore šajā lietā neesot objektīva. V.Zaļūksne arī piebilst, ka, pēc viņas domām, nav normāli, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētie var kontaktēties ar lieciniekiem, iespējams, tādā veidā viņus ietekmējot.

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt sākta likumības un lietderības revīzija par to, kā Jūrmalas pašvaldība pārvalda savas kapitālsabiedrības, laikrakstam Diena apstiprinājusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Revīziju plānots sākt pēc daudzu jūrmalnieku sūdzībām par pašvaldības kapitālsabiedrību darbību. Valsts kontrole (VK) Ģenerālprokuratūrā pārsūdzējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu neierosināt lietu par pārkāpumiem, kas tika konstatēti 2008.gada revīzijā par rīcību ar Jūrmalas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Tajā VK konstatēja, ka vairākiem zemesgabaliem noteikta neadekvāti zema nomas maksa, nodarot zaudējumus pašvaldībai. Ja lieta tiks ierosināta, tiks izvērtēta no 2004. līdz 2008.gadam slēgto nomas līgumu likumība. Savukārt šajā revīzijā noskaidros, cik efektīvi Jūrmalas dome darbojas, nodrošinot kapitālsabiedrību darbību, jo saņemtas sūdzības gan par rēķiniem, gan namu apsaimniekošanu un citām problēmām, norādījusi I.Sudraba. Viņa pieļāva, ka revīzija varētu būt par pagājušo un šo gadu.

Jaunā Jūrmalas dome lauzusi līgumu ar Jūrmalas Ziņu izdevēju SIA Aurum Media, turot aizdomās par blēdīšanos ar nodrukāto eksemplāru skaitu, raksta laikraksts Diena.

Saķeršanās ar šo izdevēju sākusies pēc Raimonda Munkevica gāšanas no mēra krēsla. Līgums lauzts 10.jūnijā, jau šonedēļ dome varētu sākt sarunu procedūru par informācijas izvietošanu citā laikrakstā. Viens no sarunu partneriem varētu būt Jūrmalas Nedēļas Ziņas, kurās regulāri apmaksātas publikācijas ievieto bijušais Munkevica partijas biedrs, tagad vicemērs Māris Dzenītis.

Arī pēc Munkevica atcelšanas no amata šā gada JZ bija klaji naidīgas viņa pretiniekiem, īpaši Dzenītim. Laikraksta metiens - 24 000 - ir lielāks nekā dažam nacionālajam medijam, taču domes vadībai bija aizdomas, ka patiesībā tiek iespiests daudz mazāk eksemplāru, jo regulāri pienākušas sūdzības, ka avīžu nepietiek. Tāpēc Ekonomikas policija ierosināja lietu pret Aurum Media.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.