Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā.

Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Sākumā zinātnieki aprēķināja, ka pastāv gandrīz trīs procentu iespēja, ka tas ietrieksies Zemeslodē. Vēlāk iespēja, ka asteroīds ietrieksies Zemeslodē vai Mēnesī tika novērtēta kā viens no 250 tūkstošiem.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Baldones observatorijā ar Šmidta teleskopu 2008. gadā atklātajai mazajai planētai dots vārds Baldone, informē Latvijas Universitātes (LU) preses dienests.

Mazajai planētai, līdz šim ar pagaidu apzīmējumu 2008 AU101, piešķirts numurs 274084 un dots vārds Baldone. Tā ir piecpadsmitā mazā planēta, kas nes ar Latviju saistītu vārdu Saules sistēmā.

Asteroīds jeb mazā planēta Baldone pieder galvenajai asteroīdu joslai, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru. To 2008. gada 3. janvārī ar atjaunoto Baldones Šmidta teleskopu atklājis Latvijas astronoms Ilgmārs Eglītis, orbītas aprēķinus veicis Lietuvas astronoms Kazimieras Černis. Asteroīds 3,73 gados apriņķo Sauli pa nedaudz izstieptu orbītu.

Baldones vārdu ierakstīt debess velvē izdevies sadarbojoties Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā, Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centram ASV (IAU Minor Planet Center - MPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtam.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).

Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.

NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.

Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.

Vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no 140 valstīm pieteikušies doties uz Marsu un nekad neatgriezties, pavēstījusi grupa, kas virza vērienīgu plānu kolonizēt neviesmīlīgo sarkano planētu, ziņo AFP.

Bass Lansdorps, Nīderlandes inženieris un uzņēmējs, plāno izveidot pastāvīgu bāzi uz Marsa. Ja viņš spēs atrast nepieciešamos 6 miljardus ASV dolāru, misija varētu sākties 2022. gadā.

Viens no katriem četriem pretendentiem uz vienvirziena ceļojumu (kopumā pieteikušies 202 586) ir amerikānis, informējusi Mars One, bezpeļņas grupa, kas topošo Marsa kolonistu «medības» uzsāka aprīlī. Starp iespējamiem aizbraucējiem esot arī pārstāvji no Indijas (10 procenti), Ķīnas (seši procenti) un Brazīlijas (5 procenti), kā arī no citām valstīm.

Līdz 2015. gadam 10 četru dalībnieku komandas piedalīsies intensīvos treniņos. Šie arī būšot pirmie cilvēki, kuri dosies uz Marsu augsta riska ceļojumā, kas ilgšot septiņus mēnešus.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.

Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.

«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).

Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) uzņēmis pirmos attēlus uz Marsa jeb tā dēvētās Sarkanās planētas, informē pasaules mediji.

Jau vēstīts, ka Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt, kā mainījies planētas klimats, kā arī – vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas neilgi pēc pulksten 10:30, svētdien (pulksten 20.30 pēc Latvijas laika).

ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) šo projektu nodēvējis par «neticamu sasniegumu», jo iepriekš planētu izpētē nekas tāds vēl nav darīts.

Piektdien, 5. septembrī 360 miljonu kilometru attālumā no Zemes būs notikums, kad visā pasaulē pieminēs izcilā latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdu – kosmiskais aparāts Rosetta pārlidos asteroīdu 2867 Šteins.

Lai arī šobrīd ir identificēts tūkstošiem asteroīdu (bieži sauktas arī par mazajām planētām), tikai retais ir izpelnījies godu būt pētītam no neliela attāluma. Papildus tam jāatzīmē, ka kopumā tikai 14 mazajām planētām ir ar Latviju saistīti vārdi. Pirmais asteroīda pārlidošanas gadījums bija 1991. gadā, kad kosmiskais aparāts Galileo no dažu tūkstošu kilometru attāluma nofotografēja asteroīdu 951Gaspra, atklājot tā neregulāro formu un krāteriem klāto virsmu.

Rosetta ir Eiropas Kosmiskās aģentūras (ESA) projekts, kura galvenais mērķis ir novērot 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu, nogādājot uz tās nolaižamo aparātu un paliekot orbītā ap komētu viena gada garumā. Ceļš uz komētu veidots tā, ka Rosetta trajektorija iet gar diviem asteroīdiem 2867 Šteins un 14 Lutēcija (Lutetia). 5. septembrī kosmiskais aparāts ar ātrumu 8.6 km/s patrauksies garām mazajai planētai Šteins, un plkst. 21.58 pēc Latvijas laika tas būs pietuvojies līdz pat 800 km attālumam. Kosmosa izpētes mērogos tas ir pietiekams attālums, lai veiktu galveno raksturlielumu pētījumus, kā arī ļautu vizuāli noskaidrot, kā tad īsti izskatās ievērojamā latviešu astronoma vārdā nosauktais debess ķermenis.

Liepājas metalurga (LM) problēmu risināšanā, pirmkārt, ir svarīga pašu akcionāru rīcība, jo nevar sēdēt un gaidīt, kad valsts visu izdarīs viņu vietā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka svarīgi nepieļaut situāciju Parex 2 - kad ar nodokļu maksātāju naudu tiek risinātas multimiljonāru problēmas.

Patlaban LM akcionāri nav gatavi ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmuma glābšanā un arī konkrēta biznesa plāna LM akcionāriem neesot. «Plānam ir jābūt akcionāriem, kuri, pateicoties LM, ir kļuvuši par multimiljonāriem,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers norāda, ka uzņēmumā ir divas problēmas - īstermiņa likviditātes problēmas, kas jārisina steidzīgi, kā arī ilgtermiņa problēmas, kas cita starpā saistītas arī ar uzņēmuma pārāk augstajām pašizmaksām. Premjers atzina, ka savu lomu šajās problēmās spēlē arī nepilnības elektroenerģijas tirgū, taču neattiecas tikai uz LM, bet gan visiem uzņēmumiem. Valdības vadītājs sagaida, ka ar šī jautājuma risinājumu klajā nāks Ekonomikas ministrija.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to, cik transportlīdzekļu šķērso mūsu vai citu Eiropas valstu robežu. Arī pats brauciens uz ārzemēm ir ierasta lieta daudziem un par robežas šķērsošanu bieži vien atgādina tikai no mobilā operatora saņemtais sveiciens un paziņojums par jauno tarifu vai viesabonēšanas kārtību. Arī valūta tā pati (drīz arī Lietuvā), tomēr jurisdikcija vismaz uz dažiem apdrošināšanas līgumiem ir cita, nekā ikdienā pierasts.

Tur, kur joprojām ir robežas kontrole, pastāv iespēja, ka bez attiecīgajai valstij (piemēram, Krievija, Baltkrievija) atbilstošajiem dokumentiem autovadītājs iekšā netiks. Tomēr pirms jebkura ārzemju ceļojuma ar auto vēlams pārliecināties, vai ir līdz:

(1) derīga OCTA polise uzrādīšanai,

(2) derīga auto vadītāja apliecība un

(3) transporta līdzekļa tehniskā pase.

Tiem, kuriem ir KASKO, būtu jāpārliecinās, vai attiecīgā valsts, uz kuru plānojat doties, ir iekļauta polises segumā un vai ir veikta apdrošināšanas prēmijas apmaksa. Dažreiz ceļojums ilgst vairākas nedēļas un klienta dalītais maksājums par polisi ir paredzēts tieši ceļojuma laikā. Parūpējieties par saviem apdrošināšanas maksājumu laicīgi, lai prombūtnes laikā nav lieku uztraukumu!

Četri eiropieši piekrituši tam, ka tiks iesprostoti tērauda konteineros uz 18 mēnešiem, lai imitētu misiju uz Marsa, vēsta BBC. Tādējādi tiks pārbaudītas fiziskās un garīgās prasības, kurām jāatbilst, lai dotos ilgajā lidojumā kosmosā.

Eiropieši pievienosies galvenokārt krievu apkalpei Mars500 projektā, kuru paredzēts sākt maijā.

«Es domāju, ka ir jābūt mazliet trakam, lai piekristu piedalīties šādā projektā, bet tas ir veselīgs trakums,» sacījis 26 gadus vecais Djego Urbina no Itālijas, kurš piedalīsies šajā projektā. Viņš atzinis, ka viņam pietrūks draugu, ģimenes, dabas, interneta - visas lietas, kuras tiek uzskatītas par pašsaprotamām uz Zemes.Un noteikti viņam pietrūkšot meiteņu.

Viņš pievienosies vēl trim Eiropas kandidātiem uz šo projektu. Viņu skaits drīz tiks samazināts līdz divi.

Izvēlētais pāris pievienosies trīs krieviem un vienam ķīnietim simulatorā.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija aicina iedzīvotājus 9.aprīlī pulksten 17.00 piedalīties Rīgas domes Vides departamenta informatīvajā seminārā par sadzīves atkritumu šķirošanu un to ietekmi uz apkārtējo vidi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vides departaments organizē šo semināru projekta Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus tiešā dzīvojamo namu tuvumā, lai sekmētu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību Rīgas pilsētā. Rezultātā samazinātos atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzums, kas samazinās apkārtējās vides piesārņojumu.

Šobrīd pilsētā ir nepietiekams daudzums dalītās atkritumu savākšanas konteineru (stiklam, papīram, kartonam, plastmasām), kā rezultātā atkritumu izgāztuvēs nonāk daudz materiālu, kas varētu tikt atkārtoti izmantoti un ietaupītu dabas resursus. Tāpat iedzīvotājiem diemžēl nav pietiekamas informācijas par atkritumu šķirošanu un par dalīto atkritumu vākšanas sistēmas nepieciešamību un priekšrocībām, akcentē semināra organizatori.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēdzies eksperiments, kura ietvaros starptautiska komanda vairāk nekā gadu pavadīja ieslēgta eksperimentālā modulī, lai pārbaudītu ietekmi kādu uz cilvēku ķermeni un psihi varētu atstāt reāla došanās uz Marsu.

Piektdien no moduļa tika izlaisti visi seši eksperimenta dalībnieki, kuri izskatījušies bāli, bet dzīvespriecīgi, raksta britu laikraksts The Guardian.

Eksperiments Mars500 tika uzsākts pirms aptuveni astoņpadsmit mēnešiem un tā laikā bija plānots noskaidrot, kā cilvēka ķermenis un prāts reaģēs potenciālā kosmosa lidojuma laikā uz Marsu. Eksperimentā piedalījās trīs krievi, francūzis, ķīnietis un itālis.

Projekta laikā tika simulēta kosmosa kuģa lidošana uz Marsu, kas ilgtu aptuveni sešus mēnešus, izpētes darbi uz Marsa un atgriešanās atpakaļ uz Zemes. Eksperimenta iekārtas un «astronautu» apdzīvotie moduļi izmaksāja 15 miljonus ASV dolāru.

Vairāk nekā gadsimtu veca ASV viena centa monēta jeb penijs, kas patlaban palīdz Marsa izpētes visurgājējam Curiosity (Ziņkārība) apgūt Sarkano planētu, atzīta par Visuma visvērtīgāko peniju.

Monēta, kas kalta 1909. gadā, paredzēta tam, lai zinātnieki varētu noteikt apkārtējo objektu attiecību un kalibrētu visurgājēja fotokameras.

Ziņkārības viena centa monētas vērtība, rēķinot Marsa lidojuma izmaksu attiecību pret tās svaru, varētu būt septiņu tūkstošu ASV dolāru apmērā, aprēķinājis tehnoloģiju blogs Gizmodo.

Monētas bieži izmanto ģeologi, lai noteiktu apkārtējo objektu attiecības. Lai gan Ziņkārība ir nodrošināta arī ar sarežģītu fotokameru kalibrācijas aparatūru, NASA izlēmusi pievienot arī peniju, lai tādējādi godinātu tradīcijas.

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.