Politika

Naudas pārvaldnieki šobrīd paredz Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Viens no lielajiem riskiem ir, ka ASV nenotiek mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents D. Tramps jau paspējis vairākkārt apšaubīt gaidāmo vēlēšanu godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu. DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās "frontes" pusēs) drīzāk pat var "rakt ierakumus". Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve D. Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats D. Tramps var nebūt tas, kas seko šādām normām. Proti, ja Dž. Baidens zaudēs, iespējams, var gaidīt papildu plašus protestus un otrādi. Sliktākajā gadījumā ASV var pārņemt dziļa politiskā krīze un, iespējams pat konstitucionālā krīze, kas satricinātu visas Rietumu pasaules kārtību.

Nupat ASV investīciju bankas "JPMorgan" pārstāvji, piemēram, izteikušies, ka "drīzāk būtu jāgatavojas nevis vēlēšanu iznākumu dienai, bet veselām vēlēšanu nedēļām. "Investori jau ir sākuši apdomāt "ārkārtēja" scenārija varbūtību, kad Tramps kungs izvērš ilgstošu strīdu par vēlēšanu rezultātu. Tas finanšu tirgū var nozīmēt paaugstinātu cenu svārstīgumu vēl ilgi pēc vēlēšanu dienas," klāsta minētas bankas pārstāvji.

Pašreizējā informācija liecina, ka šo vēlēšanu rezultāts saistībā ar apgrūtinātu balsu skaitīšanas procesu (tas saistīts ar plašo balsošanu pa pastu, kas savukārt izriet no Covid-19 ierobežojumiem) un sekojošām tiesvedībām var nebūt zināms nedēļu, divas vai, iespējams, pat ilgāku laiku pēc to notikšanas. Tāpat abas puses var spert visus iespējamos soļus, lai šo vēlēšanu rezultātu, ja tas būs pietiekami tuvs, apšaubītu.

Jau šonedēļ (29. septembrī) notiks abu amata kandidātu pirmās debates (no trim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs miljardieris Maikls Blumbergs trijos mēnešos iztērējis aptuveni miljardu dolāru cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi Federālā vēlēšanu komisija.

Blumbergs finansēja kampaņu pats un nepieņēma ziedojumus.

Viņš izstājās no sacensībām marta sākumā pēc tikai trīs mēnešiem, uzrādot vājus rezultātus demokrātu priekšvēlēšanās.

Viņš reklāmām televīzijā iztērēja simtiem miljonus dolāru, krietni vairāk nekā jebkurš cits kandidāts.

Blumbergs apsolījis turpināt atbalstīt demokrātus finansiāli, lai sakautu prezidentu Donaldu Trampu novembrī paredzētajās vēlēšanās.

Ar Trampu novembra vēlēšanās cīnīsies bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, strauji kāpjot Covid-19 gadījumu skaitam pasaulē

LETA--AFP, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā piektdien kritās, pasaulē strauji pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, kas var nozīmēt jaunus ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus, un pasliktinoties izredzēm, ka tiks panākta vienošanās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Par spīti vairākus mēnešus ilgām sarunām, ir maz iespēju, ka ASV republikāņi un demokrāti panāks vienošanos par ekonomikas stimulu paketi pirms prezidenta vēlēšanām 3.novembrī, un abas puses vaino viena otru sarunu strupceļā.

Analītiķi sacīja, ka investori pēc būtības ir atmetuši cerību uz šādu vienošanos un tagad cer uz Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un abu Kongresa palātu nonākšanu demokrātu kontrolē, kas pavērtu ceļu pat lielākas stimulu paketes pieņemšanai jaunajā gadā.

"Var būt strupceļš, ja Baidens uzvarēs, bet demokrāti nepārņems Senātu," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Negatīvo noskaņojumu pastiprināja Covid-19 gadījumu skaita strauja palielināšanās ASV un Eiropā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) svētdien ziņoja, ka jauno inficēšanās gadījumu skaits pasaulē trešo dienu pēc kārtas sasniedzis jaunus rekordus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz strupceļu sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz 29.augustu, tomēr gala lēmumu būs jāpieņem parlamentam. Šī ir jau otrā reize, kad valdība lemj pārlikt vēlēšanu datumu.

Sākotnēji tika plānots, ka tās notiks 25.aprīlī, bet pēc tam, Covid-19 radītās krīzes dēļ, tās tika atliktas uz 6.jūniju. Taču tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdības atbalstītie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz vēlēšanas pārcelt uz 29.augustu, lai gan pirms tam valdību veidojošās partijas bija lēmušas vēlēšanas pārcelt uz 5.septembri.

Par datuma izmaiņām VARAM aģentūrai LETA pagaidām komentāru nav sniegusi. Lēmums paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā būtu jāizsludina 7.jūlijā.

Minētās izmaiņas vēl jāatbalsta Saeimai.

Kā ziņots, Saeima gada sākumā nolēma atlaist Rīgas domi. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Māss: ES varētu piemērot sankcijas Baltkrievijai

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) varētu pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju pēc tās prezidenta vēlēšanām, ko raksturojusi vardarbība un aizdomas par krāpšanos, pirmdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Cerības uz demokrātisku progresu Baltkrievijā ir "cietušas vairāk nekā rūgtu sakāvi", Berlīnē paziņoja Māss, piebilstot, ka absolūti nekas neliecina, ka svētdien aizvadītās Baltkrievijas vēlēšanas būtu bijušas brīvas un godīgas.

"Tā vietā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vardarbībai, iebiedēšanai un ieslodzīšanai," sacīja Māss.

Viņš aicināja nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, kurus aizturējusi Baltkrievijas policija.

Reaģējot uz reformām, pēdējos gados ES atcēlusi vairumu sankciju, kas bija piemērotas Baltkrievijai, taču Māss aicināja pārvērtēt situāciju, ņemot vērā pēdējo nedēļu un dienu notikumus.

Lasi arī:

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9% 

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā streiko vairāku uzņēmumu darbinieki, otrdien vēsta opozīcijas žurnālista Stepana Putilo kanāls lietotnē "Telegram" "NEXTA Live".

Protesta akcijai pievienojušies Žabinkas cukurfabrikas strādnieki, kas pieprasa tikšanos ar rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Uzņēmuma darbs ir pilnībā apturēts.

Arī Minskas margarīna rūpnīcas strādnieki masveidā dodas prom no uzņēmuma.

Streiks sācies arī Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Jauno materiālu ķīmijas institūtā.

Protestējot pret prezidenta vēlēšanu falsifikāciju, streiku pieteica daļa Kozlova Minskas elektrotehniskās rūpnīcas (METZ) strādnieku.

Internetā publicēti aicinājumi baltkrieviem uzņēmumos sākt beztermiņa streiku un pieprasīt jaunas, taisnīgas vēlēšanas.

Svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija sola adekvātu atbildi uz Baltijas valstu sankcijām

LETA--INTERFAX, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas varasiestādes spers adekvātus soļus, atbildot uz sankcijām, ko Baltijas valstis noteikušas Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.

"Mūsu Baltijas kaimiņi vēl arī ir aktivizējuši sankciju spirāli. Mēs iepriekš paziņojām, ka Baltkrievija būs spiesta īstenot adekvātus atbildes pasākumus attiecībā uz šādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks darīts," teikts ministrijas preses sekretāra Anatolija Glaza paziņojumā.

Baltkrievijā rūpīgi iepazinušies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem, viņš piebilda.

"Lai arī kā tas būtu, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklis mums ir nozīmīgs. Kaut arī pēdējo pārsteidzīgo soļu gaismā, diemžēl, arvien mazāk un mazāk. Un ir bēdīgi to konstatēt," uzsvēra Glazs.

Nav skaidrs, kādā veidā Baltijas valstu sankcijām būtu jāsekmē Baltkrievijas suverenitāte, norādīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 tūkstošus eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 000 eiro, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka attiecībā uz situāciju Baltkrievijā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus.

Pirmkārt, Latvijas valdība pauž atbalstu Baltkrievijas tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Otrkārt, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tās stiprināšanai piešķirot 150 000 eiro.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka rīt Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.

"Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana personām, kas dažādos statusos ir kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem. Bet tas vēl ir atvērts jautājums," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?

Jānis Goldbergs, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kadastra vērtību pieaugums un neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kā arī prognozējamais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums dažādās jomās šobrīd ir uzmanības centrā. Oficiāli Tieslietu ministrija ir izsludinājusi kadastra vērtību sabiedrisko apspriešanu, bet Finanšu ministrija vēl aizvien uzsver, ka NĪN atlaide ir visas valdības jautājums.

"Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos. Protams, ietekme ir uz visām šīm jomām. Piemēram, tas, ko mēs iniciējam, ir izmaiņas zemesgrāmatu nodevās. Esam lūguši Finanšu ministriju ļaut samazināt zemesgrāmatu nodevu vismaz divas reizes, ievērojot, ka kadastrālās vērības pieaug un jau šobrīd nodeva ir lielāka nekā kaimiņvalstīs," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Viņš arī norāda: "Kadastrālo vērtību izmanto ne tikai nodokļu un nodevu aprēķiniem. Šobrīd lauksaimniecībā zemes kadastrālā vērtība ir krietni mazāka nekā tās tirgus vērtība. Pēdējo reizi zemes kadastrālās vērtības tika pārrēķinātas 2012. gadā, bet tās ir mainījušās. Tajā brīdī, kad lauksaimnieki pretendē uz ES struktūrfondu atbalstu, tad ņem vērā zemes kadastrālo vērtību. Kadastrālā vērtība bilancē atspoguļo zemes vērtību. Rezultātā ir iespēja pretendēt uz lielāku atbalstu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pagaidām akcijas saka, ka jāuzvar būtu Trampam

Jānis Šķupelis, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus dinamika kopš 1928. gada visai precīzi pareģojusi to, kam varētu izdoties uzvarēt gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9%

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.

Baltkrievijas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pirmdien paziņoja, ka Tihanovska ierindojusies otrajā vietā, bet par trim citiem kandidātiem nobalsojuši mazāk nekā 2% vēlētāju.

Vēlēšanās piedalījušies 84% balsstiesīgo vēlētāju.

Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus un gumijas lodes, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Minskā aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, bet visā valstī - vairāk nekā 120, liecina cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Vjasna" aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt palielināties un turēties augstā līmeni ilgāk, nekā gaidīts, uzskata "UBS" Āzijas tirgus eksperts Jeohs Čū Guans.

Piektdien zelta cena turējās ap 1950 dolāru līmeni, kas ir par aptuveni 28,5% augstāk nekā gada sākumā.

Eksperts uzsvēris, ka banka paaugstinājusi zelta cenas prognozi nākamajam gadam no 1850 līdz 2100 dolāriem par unci.

Cenas pieaugumu veicina vide, kurā saglabājas negatīvas procentu likmes, kā arī citi neskaidri faktori, tajā skaitā, gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un pandēmijas turpināšanās.

"Zelts ir ļoti pievilcīgs portfeļa diversifikācijas instruments. Daudzi investori ir ieguldījuši naudu obligācijās un nekustamā īpašuma investīciju trastos, un zelts tiek uzskatīts par alternatīvu ieguldījumu līdzekli šiem instrumentiem," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru