Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

ASV eskadras mīnu kuģu skaits Rotas bāzē, Spānijā, tiks palielināts no četriem līdz sešiem.

"Kopā ar saviem sabiedrotajiem mēs nodrošināsim, ka NATO ir gatava stāties pretī draudiem no visiem virzieniem visās jomās," uzsvēra Baidens.

"Brīdī, kad [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir sagrāvis mieru Eiropā un uzbrucis noteikumos balstītas kārtības pamata principiem, ASV un mūsu sabiedrotie, mēs pastiprināsim savus centienus," paziņoja Baidens.

Runājot par Somijas un Zviedrijas gaidāmo uzņemšanu NATO, Baidens norādīja, ka Putina stratēģija, iebrūkot Ukrainā, ir atspēlējusies.

"Tieši to viņš nevēlējās, bet tieši tas ir jādara, lai garantētu drošību Eiropai," sacīja Baidens.

Arī Stoltenbergs piebilda, ka NATO paplašināšanās ir pretēja notikumu gaita tam, uz ko cerēja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija brīdina par atbildes soļiem uz Somijas iestāšanos NATO

LETA--AFP/INTERFAX, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stoltenbergs: Ja Zviedrija pieteiksies NATO, tiks pastiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūrā

LETA/DPA, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien publiskotā intervijā Zviedrijas radio SVT pauda pārliecību, ka izdosies atrast garantijas Zviedrijas drošībai pārejas posmā starp iestāšanās lūguma iesniegšanu un uzņemšanu NATO.

Tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un NATO sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību, sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baidens lūdz Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru lielu palīdzību Ukrainai

LETA--BBC/AFP, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma

LETA/AFP/UNN, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baidens paziņo par pirmo sankciju kārtu Krievijai un papildspēkiem Baltijai

LETA--DOŽDJ/AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.

"Baildos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Baltijas valstis ir pirmās Eiropā, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam, ierakstā "Twitter" paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.

Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".

Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".

Kā ziņots, arī Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, trešdien aģentūrai DPA apstiprinājuši avoti aliansē.

Tādejādi Ziemeļatlantijas Padome nevar pieņemt plānoto lēmumu par uzņemšanas procesa sākšanu.

Somija un Zviedrija iesniedz pieteikumus dalībai NATO 

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO....

Kā ziņots, Somijas un Zviedrijas vēstnieki iepriekš trešdien Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai aliansē.

Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Ankara nevarot atbalstīt iecerēto NATO paplašināšanos, kas saskaņā ar viņa apgalvojumiem apdraudot alianses pašas drošību.

Autoritārais Turcijas līderis Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības izvešanu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas, otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

"Mēs cieši strādājam ar mūsu Eiropas partneriem, lai izvestu 20 miljonus tonnu Ukrainā iestrēgušās labības uz tirgu ar mērķi pazemināt globālās pārtikas cenas," uzsvēra Baidens.

Viņš piebilda, ka, viņaprāt, labību nevar eksportēt pa Melno jūru, jo tā "tiktu uzspridzināta ūdenī".

"Tāpēc mēs strādājam pie plāna, lai to izvestu caur citām valstīm pa dzelzceļu. Tomēr Ukrainai ir tāda pati dzelzceļu sistēma kā Krievijai, kur sliežu platums atšķiras no sliežu platuma Eiropā, tāpēc mēs būvēsim pagaidu elevatorus uz Ukrainas robežas Polijā, lai pārsūtītu labību no Ukrainas vagoniem uz graudu glabātavām, [pēc tam] uz [Eiropas vagoniem] un tālāk [uz kuģiem] okeānā," piebilda Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV pauž atbalstu Lietuvai pēc Krievijas draudiem par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--AFP, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņoja, ka stingri atbalsta Lietuvu un NATO saistības to aizstāvēt pēc Krievijas draudiem sakarā ar dzelzceļa kravu pārvadājumu ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Mēs esam līdzās mūsu NATO sabiedrotajiem un Lietuvai," žurnālistiem pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.

"Konkrēti, mūsu apņemšanās ievērot NATO piekto pantu - uzbrukums vienam būtu uzbrukums visiem, šī ASV apņemšanās ir dzelžaina," sacīja Praiss.

Lietuva, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās 18.jūnijā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs otrdien Kaļiņingradā paziņoja, ka Maskava drīzumā atbildēs uz Lietuvas lēmumu ierobežot dzelzceļa kravu pārvadājumus, draudot, ka Lietuvas iedzīvotāji nopietni izjutīšot šo pasākumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

NATO ģenerālsekretārs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam

LETA--AFP, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru