Jaunākais izdevums

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

"Ir jāņem vērā visu sabiedroto drošības intereses, un mēs esam apņēmušies atrisināt visus jautājumus un ātri nonākt pie secinājumiem," teica NATO ģenerālsekretārs.

"Visi sabiedrotie saprot NATO paplašināšanās nozīmi. Mēs visi uzskatām, ka ir jābūt vienotiem, un mēs visi uzskatām, ka šis ir vēsturisks brīdis, kas mums jāizmanto," piebilda Stoltenbergs.

Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus.

Gaidāms, ka NATO valstu vēstnieki trešdien izskatīs abu Ziemeļvalstu pieteikumus un varētu apstiprināt oficiālu iestāšanās sarunu sākšanu.

Vairākas NATO dalībvalstis, to vidū Lielbritānija, ir piedāvājušas Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pieteikumu izskatīšanas laikā, kamēr uz abām valstīm vēl neattiecas kolektīvās aizsardzības līgums.

"Pēdējo dienu laikā vairākas sabiedrotās ir paziņojušas par atbalstu Somijas un Zviedrijas drošībai. NATO jau ir klātesoša Baltijas jūras reģionā, un NATO un sabiedroto spēki nepieciešamības gadījumā turpinās pielāgoties," uzsvēra Stoltenbergs.

1949.gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija brīdina par atbildes soļiem uz Somijas iestāšanos NATO

LETA--AFP/INTERFAX, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stoltenbergs: Ja Zviedrija pieteiksies NATO, tiks pastiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūrā

LETA/DPA, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien publiskotā intervijā Zviedrijas radio SVT pauda pārliecību, ka izdosies atrast garantijas Zviedrijas drošībai pārejas posmā starp iestāšanās lūguma iesniegšanu un uzņemšanu NATO.

Tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un NATO sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību, sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, trešdien aģentūrai DPA apstiprinājuši avoti aliansē.

Tādejādi Ziemeļatlantijas Padome nevar pieņemt plānoto lēmumu par uzņemšanas procesa sākšanu.

Somija un Zviedrija iesniedz pieteikumus dalībai NATO 

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO....

Kā ziņots, Somijas un Zviedrijas vēstnieki iepriekš trešdien Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai aliansē.

Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Ankara nevarot atbalstīt iecerēto NATO paplašināšanos, kas saskaņā ar viņa apgalvojumiem apdraudot alianses pašas drošību.

Autoritārais Turcijas līderis Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanāda piemēro sankcijas Krievijai un nosūta uz Austrumeiropu papildspēkus

LETA--REUTERS/CP24, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Sankcijas Krievijai piemērojušas arī ASV, Eiropas Savienība (ES), Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Japāna.

Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.

Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.

Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Baltijas valstis ir pirmās Eiropā, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam, ierakstā "Twitter" paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.

Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".

Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".

Kā ziņots, arī Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

NATO ģenerālsekretārs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam

LETA--AFP, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV pauž atbalstu Lietuvai pēc Krievijas draudiem par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--AFP, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņoja, ka stingri atbalsta Lietuvu un NATO saistības to aizstāvēt pēc Krievijas draudiem sakarā ar dzelzceļa kravu pārvadājumu ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Mēs esam līdzās mūsu NATO sabiedrotajiem un Lietuvai," žurnālistiem pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.

"Konkrēti, mūsu apņemšanās ievērot NATO piekto pantu - uzbrukums vienam būtu uzbrukums visiem, šī ASV apņemšanās ir dzelžaina," sacīja Praiss.

Lietuva, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās 18.jūnijā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs otrdien Kaļiņingradā paziņoja, ka Maskava drīzumā atbildēs uz Lietuvas lēmumu ierobežot dzelzceļa kravu pārvadājumus, draudot, ka Lietuvas iedzīvotāji nopietni izjutīšot šo pasākumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš dzelzceļa projekts "Rail Baltica", galvenokārt, tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti svarīga kļuvusi arī tā parametru atbilstība militārajām vajadzībām, teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.

Saistībā ar Krievijas sāktā kara Ukrainā un agresoriem noteikto sankciju ietekmi uz "Rail Baltica" Driksna norādīja, ka ir jāskatās gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi. Īstermiņā izaicinājumi ir tie paši, kas citās industrijās, - cenas, inflācija un piegādes problēmas materiāliem. Piemēram, iepriekš 90% metāla nāca no Krievijas, bet tagad ir jāmeklē citi piegādes kanāli.

"Savukārt skatoties ilgtermiņā, jāsaprot, ka jebkura krīze nāk arī ar iespējām. Piemēram, iepriekš "Rail Baltica" galvenokārt tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet par tā militāro nozīmi īpaši netika runāts. Tagad ļoti svarīgi ir tas, ka arī visi "Rail Baltica" tehniskie parametri atbilst militārajām vajadzībām," teica Driksna, skaidrojot, ka tostarp slodze uz vienu asi var sasniegt 25 tonnas, kas nodrošina arī militārās tehnikas pārvietošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā

LETA--AFP/INTERFAX, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija veidos jaunas armijas bāzes valsts rietumos, reaģējot uz NATO paplašināšanu, piektdien paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

"Līdz gada beigām Rietumu kara apgabalā tiks izveidotas 12 armijas daļas un apakšvienības," Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē sacīja ministrs.

Tiek plānots, ka armija vēl šogad saņems vairāk nekā 2000 mūsdienu ieroču un militārās tehnikas vienību, viņš piebilda.

Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, kas izraisījis šoku visā pasaulē.

Somija un Zviedrija, kas gadu desmitiem bijušas ārpus militāriem blokiem, nolēmušas lūgt uzņemt tās NATO, neraugoties uz Kremļa draudiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi" reģistrāciju, kā arī bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, konstatējot, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā.

Tādējādi visiem elektronisko sakaru komersantiem tiks nosūtīts pieprasījums bloķēt mobilo lietotni un tīmekļvietni "Yandex Go".

No trešdienas, 23.marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go" un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt pakalpojumus Latvijas teritorijā, informēja Plone.

Viņa atzīmēja, ka atbilstoši Autopārvadājumu likumam autovadītājiem un pārvadātājiem, kuri turpinās izmantot "Yandex Go", var tikt piemērots sods par nereģistrētas tīmekļvietnes izmantošanu.

Autotransporta direkcija, veicot faktiskās situācijas novērtējumu attiecībā uz "Yandex Taxi" nodrošinātās mobilās lietotnes "Yandex Go" datu plūsmu, fiksēja IP adreses, uz kurām aplikācija "Yandex Go" nosūta un/vai saņem datus, un konstatēja, ka "Yandex Go" veic datu apmaiņu ar Krievijā esošiem serveriem, tādējādi secināts, ka dati par Latvijas teritorijā piedāvātajiem, pārvadātāja veiktajiem un atteiktajiem komercpārvadājumiem, autovadītājiem, transportlīdzekļiem, kā arī maksājumu karšu un veikto maksājumu dati tiek novirzīti iespējamai apstrādei un glabāšanai serveros, kas atrodas Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremļa propogandisti zibenīgi reaģē uz publikāciju DB

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress ceturtdien pieņēmis 2022.gada budžeta likumu, kurā paredzēti arī 14 miljardi dolāru humānajai un militārajai palīdzībai Ukrainai.

"Mēs turam savu solījumu palīdzēt Ukrainai, viņiem cīnoties par savām dzīvībām pret ļauno Vladimiru Putinu," paziņojumā apliecināja Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers.

"Ar teju 14 miljardiem dolāru ārkārtas palīdzībā Kongress to, ko administrācija sākotnēji pieprasīja, apstiprinās vairāk nekā dubultā apjomā."

13,6 miljardus dolāru lielā palīdzība ietver atbalstu bēgļiem, bruņojuma piegādes un atbalstu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā.

Šūmers sacīja, ka palīdzība nodrošinās pārtiku, medikamentus un patvērumu vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu, ar to tiks maksāts par pasākumiem, lai atjaunotu Ukrainas sapostīto ekonomiku.

"Tā arī injicēs miljardus militārajam atbalstam - tā nodrošinās bruņojuma, tāda kā "Javelin" un "Stinger", piegādes, tā sniegs atkārtotas garantijas un stiprinās NATO, dos papildu spēku mūsu aizsardzībai pret Krievijas ļaunprātīgo kiberkaru," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas kritās, investoriem izvērtējot jaunus Rietumvalstu pasākumus spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Briselē notika NATO, G7 un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes. ASV paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī sāka gatavot likumprojektu par Krievijas zelta rezervju iesaldēšanu aptuveni 132 miljardu ASV dolāru (111,6 miljardu eiro) vērtībā.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās. Volstrītā visi trīs galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Analītiķi daļēji saistīja akciju cenu kāpumu Volstrītā ar Rietumvalstu demonstrēto vienotību Briselē pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Es uzskatu, ka NATO koordinācija un cerība uz kāda veida pamieru varbūt veicina akciju cenu palielināšanos," sacīja "Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru