Jaunākais izdevums

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Brigādes līmenī karavīru skaits Latvijā nebūtu daudz lielāks par to, kāds tas ir patlaban kopā ar NATO kaujas grupu, tomēr atšķirība ir tajā, ka brigādēm ir cita tipa armijas spējas.

"Brigāde nosacītu būtu aptuveni 2500 karavīri," piebilda ministrs.

Tāpat paralēli brigādei Latvija uzstās uz lielāku ASV spēku klātbūtni un lielāku militāri finansiālo palīdzību no šīs valsts. Šajā ziņā gan akcents ir tieši uz armijas spējām, piemēram, ja ASV nolemtu izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot".

Ja sabiedrotie samitā nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.

Ministrs patlaban nekomentēja bāzes iespējamās atrašanās vietas, taču tādas esot vairākas. Ministrija izvēlēšoties ekonomiski izdevīgāko un tādu, kur būs iespēja tuvumā trenēties.

Liepājas pilsēta tā nebūšot, jo nepieciešama tāda vieta, kur iespējams izveidot poligonu. Vienlaikus Pabriks nenoliedz, ka Aizsardzības ministrija vēlētos piesaistīt NATO līdzekļus arī Liepājas militārās infrastruktūras attīstībai.

Nenoliedzot, ka otras bāzes infrastruktūras organizēšanas un būvniecības darbi prasīs pietiekami ilgu laiku, ministrs vērsa uzmanību, ka sabiedroto karavīrus iespējams izvietot arī speciāli aprīkotās teltīs. Tā bija ar NATO kaujas grupā iekļautajiem Kanādas karavīriem, kuri ilgāku laiku dzīvojuši teltīs un tikai pēc būvniecības pārgāja uz kazarmām.

Pabriks arī atgādināja, ka tuvākajā laikā Latvijā gaidāms arī 600 līdz 800 karavīrus liels Dānijas armijas kontingents. Ministrs neminēja, vai dāņiem nāksies mitināties teltīs Ādažu bāzē, tomēr pastāvot varianti arī par karavīru izvietošanu ārpus Ādažu bāzes.

"Jebkurā gadījumā, sāksim sabiedroto karavīrus virzīt ārpus Ādažiem, tāpēc jau mums vajag otro bāzi," nobeigumā piebilda ministrs.

Kā ziņots, Baltijas valstu premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas jūnija beigās notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21.aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.

Jau ziņots, ka arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns iepriekš paziņojis, ka Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var arī būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru