Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Somijas "Patria" un Vācija ceturtdien noslēgusi divus iepirkuma līgumus daudznacionālās kopējās 6x6 bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmā, informēja "Patria".

Līgumu kopējā vērtība pārsniedz divus miljardus eiro, no kuriem patlaban apstiprinātā summa, iekļaujot iespējami nepieciešamos papildinājumus, ir viens miljards eiro.

Šie līgumi paredz līdz 876 "Patria" 6x6 bruņumašīnu iegādi četrās dažādās konfigurācijās, ieskaitot bruņutransportierus, kas aprīkoti ar "Patria NEMO" torņa mīnmetēju sistēmu un "Kongsberg RS4" tālvadības ieroču sistēmu.

Piegādes tiks sāktas 2026. gadā, savukārt pēc tām "Patria" nodrošinās tehnoloģiju pārneses procesus Vācijas industriālajiem partneriem FFG, JWT un KNDS, ar kuriem "Patria" parakstīja rūpnieciskās sadarbības līgumu 2024. gada sākumā. Pirmās pilnībā lokāli ražotās bruņumašīnas tiks piegādātas 2027. gadā, izveidojot un attīstot pilnu vietējās ražošanas jaudu, lai nodrošinātu potenciālās Bundesvēra nākotnes vajadzības.

"Patria" grupas uzņēmums "Defence Partnership Latvia" šogad Valmieras "Patria" ražotnē plāno saražot aptuveni 100 bruņumašīnu, piektdien mediju pasākumā sacīja "Defence Partnership Latvia" operāciju direktors Vasilijs Gračovs.

Līdz šim ražotnē, kas tika atklāta pērn maijā, ir izgatavotas vairāk nekā 20 bruņumašīnas.

Patlaban rūpnīca strādā vienā maiņā, bet nākamgad plānots sākt darbu divās maiņās, un tad rūpnīcas jauda pieaugs līdz 150 bruņumašīnām gadā, sacīja Gračovs. Lai sāktu darbu divās maiņās, būs jāpieņem darbā vēl vismaz 20 darbinieku darbam tieši ražošanas līnijās. Patlaban kopā ar administrāciju rūpnīcā nodarbināti 54 cilvēki.

Gračovs sacīja, ka šobrīd bruņumašīnas tiek izgatavotas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī ir sākta 42 bruņumašīnu ražošana Ukrainai.

Pasūtījumu no citām valstīm pagaidām vēl nav, taču Gračovs aģentūrai LETA teica, ka sarunas par ražošanu eksportam notiek, tikai vēl nav noslēgti līgumi.

Militārajā poligonā “Sēlija” atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā.

Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedz aptuveni 36.5 miljonus eiro.

“Apmācību zonas atklāšana militārajā poligonā “Sēlija” ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un karavīru kaujas gatavības paaugstināšanā. Šis kļūs ne tikai par lielāko poligonu Baltijā, bet arī par unikālu militāro poligonu visās Ziemeļvalstīs, kur iespējams veikt dronu testēšanu. Tā ir mērķtiecīga investīcija mūsu drošībā un apliecinājums apņēmībai aizstāvēt Latviju,” norāda A. Sprūds.

Aizsardzības ministrija informē, ka uzsākti "Patria" 6x6 bruņutehnikas testa braucieni pa koplietošanas ceļiem, informē Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar normatīvo aktu grozījumiem uzņēmums "Defence Partnership Latvia" ir saņēmis izmēģinājuma numurzīmes, kas ļaus veikt pilnvērtīgus bruņutehnikas kvalitātes pārbaudes testa braucienus arī ārpus militārajiem poligoniem.

"Izmēģinājumu braucieni par koplietošanas ceļiem ir veids, kā padarīt efektīvāku Latvijā ražoto Patria bruņumašīnu sertifikāciju un nodošanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Līdz šim izmēģinājumi noritēja militārajā poligonā Ādaži, kur ir ierobežota kapacitāte. Līdz ar Aizsardzības ministrijas rosinātajiem grozījumiem normatīvajos aktos, ražotājs varēs paātrināt piegādes bruņotajiem spēkiem, tādējādi stiprinot Latvijas valsts aizsardzību un ikviena iedzīvotāju drošību," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāti pirmie Latvijā ražotie "Patria" 6x6 bruņutransportieri un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.

"Sniedzot šāda veida atbalstu Ukrainai, mums ir iespēja attīstīt savu aizsardzības industriju, pārbaudot Latvijā ražoto bruņumašīnu izturību un spējas reālā kaujas laukā. Latvija turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu un tās centienus aizsargāt savu valsti tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsver Andris Sprūds.

Tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādāta atlikusī daļa no tai paredzētajām Latvijā ražotajām "Patria" bruņumašīnām.

Kā ziņots, atsaucoties Ukrainas lūgumam sniegt atbalstu, Aizsardzības ministrija šī gada februārī pasūtīja "Patria" 6x6 bruņutransportierus, kas paredzēti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kopumā Latvija Ukrainai piegādās 42 "Patria" 6x6 bruņutransportierus un cita veida militāro ekipējumu.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Šodien plkst.13 militārajā bāzē Ādažos notiks svinīga ceremonija par godu pirmās Latvijā ražotās "Patria" 6x6 bruņumašīnas nodošanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Ceremonijā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs un NBS pārstāvji.

Ministrijā uzsver, ka bruņumašīnu pilna cikla ražošana ir ārkārtīgi nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī nav īstenota.

Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria 6x6" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai, norāda ministrijā.

Pēc svinīgās ceremonijas bruņumašīna pastāvīgā lietošanā tiks nodota 3.Latgales brigādes zemessargu rīcībā.

Aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmums Patria Latvia ir uzsācis sadarbību ar spāņu GDELS (General Dynamics European Land Systems) par pontontiltu amfībiju M3 sistēmu remonta apkopes pakalpojumiem.

Pontontiltu amfībijas M3 uzdevums ir veikt bruņutehnikas pārvietošanu pāri ūdenstilpnēm prāmja vai mobilā pontontilta režīmā. M3 garums ir 12,8 metri, augstums gandrīz 4 metri, bet svars 28 tonnas. Amfībijas kravnesība ir virs 120 tonnām un to apkalpo 3 cilvēki. M3 amfībijas un pontontiltu sistēmas iespējams izmantot gan kaujas operācijām, gan civilās aizsardzības nodrošināšanai.

"Sadarbība M3 pontontiltu amfībiju sistēmu uzturēšanas un apkopju pakalpojuma jomā ir uzņēmuma nākamais solis sadarbības stiprināšanā ar GDELS un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas lieliski papildina jau esošo sadarbības saturu, kas saistīts ar komplektēšanas un dzīves cikla atbalsta nodrošinājumu kājinieku kaujas mašīnām ASCOD (Latvijai paredzētajiem modeļiem ir piešķirts nosaukums HUNTER), vienlaicīgi apliecinot mūsu uzņēmuma spēju un tehnoloģisko risinājumu atbilstību sarežģītu militārās tehnikas vienību ātras un nevainojamas ekspluatācijas nodrošināšanai," norāda Uģis Romanovs, "Patria Latvia" un "Defence Partnership Latvia" vadītājs.

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Ādažos sākusies jaunas, modernas un energoefektīvas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas ēkas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljonus nodrošina "BluOr Bank" aizdevums ar ALTUM garantiju, bet pārējo summu skola sedz no saviem līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Jaunā skolas ēka tiek būvēta Skolas ielā 21, turpat, kur skola atrodas jau šobrīd. Patlaban mācību process tiek organizēts vairākās ēkās: trīs mācību korpusos, nesen uzceltajā sporta zālē un nomātajos pārvietojamajos moduļos, kas jau sākotnēji bija iecerēti kā pagaidu risinājums. Moduļi ir gan energoneefektīvi, gan nepraktiski, tāpēc jaunā, divstāvu A klases energoefektīvā ēka 2000 m² platībā ļaus skolai samazināt uzturēšanas izmaksas un radīt drošu, mūsdienīgu un radošu vidi skolēniem un pedagogiem, atzīmē skolas pārstāve, biedrības "Privātā Vidusskola ĀBVS" valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

Jaunuzceltās skolas telpās atradīsies arī vairākas modernas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kas ļaus skolai vēl vairāk attīstīt STEM un STEAM izglītības virzienu - jomu, kas ir prioritāte ne vien Latvijas izglītības sistēmā, bet arī visā Eiropā.

Sēlijas militārajā bāzē Aizkraukles novada Seces pagastā plānots ieguldīt 228 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrijā.

Militārās bāzes attīstība tiek plānota atbilstoši publiskajai un privātajai partnerībai.

Bāzē atradīsies dzīvojamā un administratīvā zona, ēdnīca, medicīnas centrs, palīgēkas, noliktavas, stāvlaukumi, sporta zāle un sporta laukums, kontrolpunkts, žogs, kā arī apkures sistēma, ūdensapgāde. Kopējā apbūvējamā teritorija veidos 163 hektāri.

Plānots, ka bāzē pastāvīgi uzturēsies simtiem valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri. Sabiedroto karavīru izvietošana tiks plānota atbilstoši sabiedroto iniciatīvām un bāzes projekta attīstībai.

Patlaban mācībās sabiedroto spēku karavīri un VAD karavīri var izmantot poligona teritoriju.

Paredzamās bāzes izmaksas ir 228 miljoni eiro, taču nākotnē, attīstot bāzi, izmaksas varētu būt lielākas. Būvniecības pabeigšana plānota 2029/2030. gadā.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības apgrozījums ir sasniedzis 2,5 miljardus eiro, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā nozare strauji attīstās, kopš 2000.gada palielinot apgrozījumu piecas reizes, proti, no 0,5 miljardiem eiro līdz 2,5 miljardiem eiro.

Eniņš arī atzīmēja, ka no saražotās produkcijas 80% tiek eksportēti. "Tātad eksporta rādītājs nozarē ir ļoti augsts," piebilda asociācijas padomes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka uzņēmumiem, kuri strādā metālapstrādes jomā, ir kompetences, lai iesaistītos arī citās jomās, tostarp militārajā ražošanā, taču sākotnēji uzņēmumiem bija bažas, ka tādējādi to pamatbiznesam būs kādi ierobežojumi.

"Sākotnēji uzņēmumi ļoti baidījās no tā, ka, iesaistoties militārajā sfērā, viņi iegūs ierobežojumus pamatbiznesā. Tagad bailes ir pārvarētas un uzņēmumi drosmīgāk iet iekšā šajā sfērā," teica Eniņš.

Kuldīgā, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē svinīgi atklāts jauns "Patria" bruņumašīnu izvietojuma laukums, kas būtiski uzlabos tehnikas glabāšanas, apkopes un operacionālās gatavības iespējas Kurzemes reģionā.

Projekta ietvaros izbūvēts nožogots un bruģēts laukums ar pilnu nepieciešamo inženierinfrastruktūru, nodrošinot pielāgotu vidi "Patria" bruņutehnikas ikdienas uzturēšanai un sagatavošanai uzdevumu izpildei.

Laukumā izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, elektroapgādes pievadi, kā arī apgaismojums, nodrošinot tā drošu un funkcionālu izmantošanu arī diennakts tumšajā laikā. Vienlaikus teritorijā iespējama arī telšu izvietošana, nodrošinot personāla un materiāltehnisko līdzekļu īslaicīgu izvietošanu.

Jaunizbūvētais laukums sniedz iespēju efektīvāk izmantot Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes teritoriju.

Kopējās projekta izmaksas ir 718,3 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Objekts nodots ekspluatācijā 2025. gada 2. oktobrī.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū turpinās lejupslīde

Tēma

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir “vistas un olas” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Attīstība

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās

Finanses

Ko darīt, ja naudu vajag, bet bankā nedod? smeGo Latvia vadītājs Agris Indričevs

Portrets

Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmums "Kadaga Park Estate" Kadagā, iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem vēlas būvēt jaunu viesnīcu, informē Ādažu novada pašvaldība.

Būvniecības iecere paredz jaunas viesnīcas ēkas būvniecību 4445 kvadrātmetrus lielā zemesgabalā Kadagā, Mežaparka ceļā, ielas pretējā pusē "militarizētās tēlniecības kompozīcijai" ar bruņumašīnu.

Viesnīcas ēkai plānoti četri stāvi ar maksimālo augstumu līdz 15 metriem. Viesnīcā paredzēti 96 numuri, katrs ar vienu gultasvietu.

Pašlaik zemesgabalā ir mežs, kuru ēkas un tās priekšā plānotās autostāvvietas uzbūvēšanai nāksies izstrādāt, tomēr ieceres autori mežu sola saglabāt, "papildinot to ar ainaviskiem elementiem un apzaļumojumu".

Kopējais plānotais apbūves laukums ir 858 kvadrātmetri, bet ēkas virszemes stāvu platība plānota 2785,5 kvadrātmetri.

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.