Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā pārtraukt kriminālprocesus, kas uzsākti, nekritiski vērtējot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesniegtās lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos.

Dienas Bizness lūdza papildu skaidrojumus ZAB Davidsons un partneri vadošajai partnerei un zvērinātai advokātei Daigai Siliņai.

Advokātu atklāto vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kas pilnībā publicēta db.lv portālā, redakcijai iesniedza zvērināti advokāti Daiga Siliņa, Lauris Liepa, Oskars Rode, Saulvedis Vārpiņš un Aivo Leimanis. Tās galvenā norāde bija, ka ir rūpīgāk jāvērtē, vai visos gadījumos, kad saņemti FID ziņojumi, būtu uzsākami kriminālprocesi, savukārt jau uzsāktie ir labāk jāuzrauga, tomēr vēstulē pieminēti arī vairāki blakus aspekti, kas prasa skaidrojumus.

Vēlreiz īsumā, lūdzu, izklāstiet problēmu secīgi. Kur ir tās pamats, sākums, un kādas ir pašreizējās sekas? Cik problēma ir apjomīga, vai to var aprakstīt skaitļos?

2020. gadā ir iesaldēti aptuveni 400 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 2019. gadā. To FID vadītāja publiski paziņoja TV raidījumā Rīta Panorāma, precīzas summas par 2020. gadu noteikti būs pieejamas FID interneta vietnē līdz ar gada pārskata publicēšanu. Galvenais šajā stāstā ir tas, ka iesaldēšanas statistika ir ar pieaugošu tendenci. Iesaldētās summas ir sekas tam, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) pirms vairākiem gadiem sāka bargi sodīt kredītiestādes par to, ka šo iestāžu iekšējās kontroles sistēmas nav pietiekami efektīvas kontekstā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma piemērošanu. Bankas, ievērojot sodu apjomus, ātri saprata, ka jāatsakās no sadarbības ar nerezidentiem. Tas atbilst FID izstrādātajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanas tipoloģijai un metodoloģijai, pēc kuras var atteikties strādāt ar klientiem. Ir pamats uzskatīt, ka visos gadījumos, kas kaut mazākā mērā atbilda tipoloģijai, sekoja ziņojumi FID. Respektīvi, ja kredītiestāde atbilstoši pārkāpuma tipoloģijai ir ziņojusi FID par pārkāpuma iespējamību, tad ir veiksmīgi izvairījusies no iespējas iedzīvoties soda naudā? Tieši tā! Savukārt FID, saņemot ziņojumu, pieņem rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, bet pēc tam par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku. Atbilstoši likumā rakstītajam, ja ir pieņemts šis otrais rīkojums, tad FID ir jāpaziņo tiesībsargājošajām iestādēm par šīm aizdomām. Tālāk jau policijā automātiski tiek ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros pieņem lēmumu par naudas līdzekļu arestu.

Kur ir problēma?

Problēmas sakne ir tajā, ka personai jau uzsāktajā kriminālprocesā ir jāsniedz ticami pierādījumi par mantas izcelsmi. Proti, ir jāspēj paskaidrot, no kurienes nauda vai manta cēlusies, tā, lai izmeklētāji ticētu, taču izmeklēšana turpinās pat tad, kad paskaidrojumi un ticami pierādījumi iesniegti. Praksē tieši tā arī notiek, jo izbeigtu procesu praktiski nav. Ir neskaitāmi kriminālprocesi, sākot ar 2018. gada beigām līdz pat šodienai, un tie jau drīzumā sasniegs personas tiesību ierobežošanas termiņus, kad būs jālemj par tiesību ierobežojumu atcelšanu vai arī procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu.

Visu rakstu lasiet 5.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 05.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Neviens jau nestrīdas, ka ir jāapkaro noziedzīgi iegūti līdzekļi, bet šobrīd cīņa ir pret investoriem, naudas līdzekļu īpašniekiem, pakļaujot tos krimināltiesiskajām metodēm,” intervijā “Dienas Biznesam” atzīst ZAB Davidsons un partneri vadošā partnere un zvērināta advokāte Daiga Siliņa.

Iesaldētās naudas apjomi aug un neskaidrība par to nākotni var traucēt potenciālajiem investoriem ienākt Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 5. janvāra numurā:

  • viedokļi - ekonomiskās izmaiņas pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām
  • aktuāli - partijas izmaksā 4,5 miljonus eiro gadā
  • tēma - dotējamo pašvaldību skaits nevis sarūk, bet pieaug
  • intervija - Daiga Siliņa: Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu
  • tirdzniecība - pandēmija būs nobruģējusi ceļu uz ekonomisko nacionālismu
  • prognozes - 2021. gada ekonomikas prognozēm pandēmijas zīmogs
  • eksports - Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” par eksportu pandēmijas laikā
  • aptiekas - topā vitamīni un attālinātas konsultācijas
  • darba vide - vai pandēmija maina biroju lomu?
  • tehnoloģijas - Covid-19 diktē arī tendences viedtālruņu izvēlē
  • brīvdienu ceļvedis - Inese Ozola, zīmola Amoralle izveidotāja

Komentāri

Pievienot komentāru