Eksperti

Ģenerālprokuroru rosina rūpīgāk izvērtēt FID rīkojumus

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos, atklātā vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda vairāki Latvijā ievērojami advokāti.

Turpinājumā advokātu atklātā vēstule:

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat atzinīgi vērtējama atziņa par Latvijas pārcentību Krimināllikumā (KL) ierakstītajās normās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Arī mēs praksē novērojam, ka šīs normas apgrūtina ne vien likuma izpratni un jēgpilnu piemērošanu, bet arī mantas īpašnieka tiesību aizstāvību.

Tomēr vēlamies norādīt, ka pēc Jūsu 2020. gada 29. septembra intervijas LTV 1 raidījumā “1:1”, kurā minējāt, ka aptuveni 50% krimināllietu, kas uzsāktas pēc KL 195. panta, nebūs iespējams uzrādīt apsūdzību un saukt personas pie kriminālatbildības un ka praksē tiek jaukti jēdzieni par noziedzīgi iegūtiem un nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem, nav sekojusi rīcība, kas mainītu līdzšinējo praksi un novērstu nepamatotu mantas īpašnieku tiesību aizskārumu.

Šobrīd investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodīti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas īstenoto politiku investīciju piesaistē. Šķiet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdības veicinātā politika ārvalstu noguldījumu piesaistē, kas gāja tiešā sazobē ar grozījumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas tautsaimniecībā ienesa 142,5 miljonus latu.

Turklāt pēc KL 195. panta ierosinātie kriminālprocesi visbiežāk ir subjektīvi un balstīti pieņēmumos. Pazeminātais līdzekļu noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas standarts ir radījis apstākļus, kuros mantu valsts var konfiscēt uz aizdomu pamata, pat nepierādot tās faktisko noziedzīgo izcelsmi. Šāda pieeja rada ļoti nopietnus draudus demokrātijai un nepamatotu pamattiesību aizskārumu. Minētie gadījumi ir sasnieguši jau tādu apjomu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.

Kā norādīja Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada 5. oktobra intervijā laikrakstam “Diena”: “[..] mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo [..] pilsonim nav jātaisnojas, kā viņš – normāls pilsonis – izlieto savu naudu, tas nav demokrātisks jautājums, izņemot tad, ja viņš pārkāpj likumu, ja ir konkrētas aizdomas. Bet tad tās aizdomas ir jāpamato [..]”.

Turpinot ignorēt tiesību pārkāpumus, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudzu desmitu miljonu eiro apmērā. Tas nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Gadiem ilgi dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no pamatmērķiem bija minēta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Diemžēl pašreizējās FID aktivitātes ir vērstas pretējā virzienā. Neviens neapstrīd, ka ir jācīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti valsts ekonomikā.

Taču šīs cīņas kampaņveida raksturs, kurā kriminālprocesi tiek uzsākti pat uz mazāko aizdomu pamata, liecina par Ģenerālprokuratūras nespēju rīkoties tiesiski, atbilstoši likuma mērķim un garam, panākot taisnīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu, nevis formālu risinājumu.

Nav pieļaujams, ka FID savu rīcību pamato tikai ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām, un uzliktajiem pienākumiem. Tāpat nav pieļaujams, ka FID no sevis var noņemt jebkādu atbildību par savas rīcības sekām, vien pamatojoties uz plaša rakstura interpretācijām drošības jautājumos. Rūpes par valsts drošību nedrīkst pāraugt visatļautībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās aizskartajam mantas īpašniekam netiek garantēts procesuālo tiesību minimums, tiek ignorētas tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par darījumiem, kas FID ieskatā ir aizdomīgi un kuru līdzekļu legālā izcelsme ir jāpierāda. Tie nav principi, pēc kuriem vajadzētu darboties tiesiskā valstī.

Demokrātiskā sabiedrībā personai, kura iesniedz sūdzību, ir tiesības sagaidīt, ka tā tiks izvērtēta pēc būtības, nevis ka Ģenerālprokuratūra tikai pārbaudīs lēmuma pieņēmēja formālās tiesības un pilnvaras šādu lēmumu pieņemt, informējot, ka lieta jau ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko Ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors vairs nevar ietekmēt. Sūdzību izskatīšanai ir jābūt pamatotai ar likumu un objektīvai, brīvai no aizspriedumiem un tiesību formālisma.

Starp galvenajām prioritātēm valstī ir jābūt drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas pastāvēšanai. Tomēr notiekošais liecina par patvaļu un bezatbildīgu rīcību, kas jau robežojas ar tiesisku nihilismu. Vēlamies norādīt, ka neviens nav atcēlis amatpersonu atbildību par nepamatotu kriminālprocesu uzsākšanu un amatpersonas bezdarbību. FID rīkojumu tiesiskums šobrīd nav pakļauts izvērtēšanai, un FID nenes nekādu atbildību par saviem rīkojumiem. Tas ir atbrīvots no pienākuma paziņot naudas līdzekļu īpašniekiem par konkrētiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas likti pieņēmumu pamatā par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Mēs uzskatām, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāvērtē, vai FID rīkojumi satur pietiekamu informāciju kriminālprocesu uzsākšanai un vai ikvienā gadījumā objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pielietot kriminālprocesuālās metodes un līdzekļus.

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos. Mēs sagaidām aktīvāku un saprotamu ģenerālprokurora pozīciju šajos sabiedrībai svarīgajos jautājumos.

Ņemot vērā minēto, lūdzam nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc FID ziņojumiem. Lūdzam darīt zināmu atklātībai Jūsu rīcības plānu trūkumu novēršanai, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Twitter sūdzību par Masku par pirkuma līguma laušanu tiesa sāks izskatīt oktobrī

LETA/AFP, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogošanas vietni "Twitter" pārvaldošā uzņēmuma sūdzību par elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītāju Īlonu Masku, kurā viņš vainots "Twitter" iegādes līguma laušanā, tiesa Delavēras štatā sāks izskatīt oktobrī, otrdien paziņoja tiesnese Ketlīna Makormika.

Viņa norādīja, ka par konkrētu izskatīšanas sākuma datumu ar tiesu jāvienojas prasītājam un atbildētājam.

Maska advokāti bija pieprasījuši lietu sākt izskatīt februārī, tomēr tiesa lēmusi par labu "Twitter", kas vēlas, lai izskatīšana sāktos agrāk. "Twitter" advokāti bija lūguši lietu sākt izskatīt jau septembrī.

Savā sūdzībā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt tā iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

Masks 8.jūlijā paziņoja, ka atsakās no darījuma par "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" maldinošu paziņojumu izteikšanā par viltus kontu daudzumu šajā platformā. Iegādes līgumu par 44 miljardiem dolāru Masks parakstīja aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Levits: Bankas ir cieši saistītas ar valsts drošību un tās tēlu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās tēlu, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pauda, ka banku biznesa kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par veiksmes pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē, bet piebilda, ka bankām jau iepriekš bijusi nopietna loma labklājības veidošanā.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Levits sacīja, ka banku sektors ir izraisījis arī vairākas krīzes, bet tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās.

"Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Prezidents piebilda, ka valstij ir jāspēj veiksmīgāk vadīt riskus, nevis izvairīties no tiem, un pauda cerību, ka banku pakalpojumiem nākotnē ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotajiem, jo tās ir daļa no valsts ekonomikas ekosistēmas.

Arī Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms kas pilnībā nepieļaus "netīras" naudas apgrozījumu, bet piebilda, ka bez finanšu aprites, Latvijas ekonomika nav iespējama.

Konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents, ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs (no labās) un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma proliferācijas finansēšanu, panākuši klienta naudas un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Šis, atbilstoši Db.lv zināmajai praksei, ir pirmais gadījums par summu, kas pārsniedz miljonu eiro, kad Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmums par naudas iesaldēšanu tiek atcelts to nenovirzot tālākai izmeklēšanai policijā.

FID parastā kārtība ir bankas ziņojumu noformēt kā lēmumu par iespējamu naudas atmazgāšanu, no kā seko naudas līdzekļu iesaldēšana un, nesagaidot pārsūdzības rezultātus, to ātri nodot policijā kriminālprocesa uzsākšanai. Līdz šim daudzos gadījumos lietu pārsūdzība uzraugošajam prokuroram nav devusi nekādus rezultātus, jo faktiski tai nebija jēgas – policija jau bija uzsākusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kas ir daudz laikietilpīgāks nekā jebkāda priekšizpēte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā pārtraukt kriminālprocesus, kas uzsākti, nekritiski vērtējot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesniegtās lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos.

Dienas Bizness lūdza papildu skaidrojumus ZAB Davidsons un partneri vadošajai partnerei un zvērinātai advokātei Daigai Siliņai.

Advokātu atklāto vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kas pilnībā publicēta db.lv portālā, redakcijai iesniedza zvērināti advokāti Daiga Siliņa, Lauris Liepa, Oskars Rode, Saulvedis Vārpiņš un Aivo Leimanis. Tās galvenā norāde bija, ka ir rūpīgāk jāvērtē, vai visos gadījumos, kad saņemti FID ziņojumi, būtu uzsākami kriminālprocesi, savukārt jau uzsāktie ir labāk jāuzrauga, tomēr vēstulē pieminēti arī vairāki blakus aspekti, kas prasa skaidrojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirmo iepirkumu, un šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā atbildība, ceturtdien valdības sēdē paziņoja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Līdz ar prokuratūras lēmumu ir atcelti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumi par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Materiāli nodoti KNAB, kuram tagad būs jāveic izmeklēšana kriminālprocesā.

Krimināllikums par valsts amatpersonas bezdarbību atkarībā no nodarījuma kvalifikācijas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors martā, realizējot savas pilnvaras, atzina par nepieciešamu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Tāpat pārbaudē tika vērtēts 9.marta KNAB lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bočs: Var aizdomāties, ka cietušie šajā tiesas zālē ir apsūdzētie!

Jānis Goldbergs, 30.10.2020

Zvērināts advokāts Āris Bočs tiesai norādīja, ka viņam radušās pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. “Ir ticams pieņēmums, ka mantisko kompensāciju varēja pieteikt arī ar mantkārīgu nolūku. Var aizdomāties, ka cietušie šajā tiesas zālē ir apsūdzētie!”.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks paziņojis, ka atsakās no darījuma par mikroblogošanas vietnes "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" "maldinošu" paziņojumu izteikšanā par neīsto kontu daudzumu šajā platformā.

Maska lēmums neīstenot aprīlī noslēgto darījumu, kas paredzēja iegādāties "Twitter" par 44 miljardiem ASV dolāru, nozīmē sākumu tiesu darbiem par darījuma laušanu.

"Masks ar šo izmanto tiesības apturēt Apvienošanās līgumu un atteikties no darījuma," viņa advokāti paziņoja vēstulē "Twitter", kuras kopija tika iesniegta ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC).

Maska lēmums var nozīmēt "pircēja nožēlu" par to, ka viņš bija piedāvājis 54,20 ASV dolārus par akciju, bet šis piedāvājums tagad izrādās "smieklīgs", piezīmē investoriem pavēstīja "CFRA Research" vecākais akciju analītiķis Andželo ZIno.

"Twitter" uzstāja, ka neīstu kontu īpatsvars platformā ir mazāk nekā 5%, bet Masks apgalvoja, ka tas ir daudz lielāks. Viņš bija pasludinājis spama un viltus kontu izskaušanu par vienu no saviem mērķiem pēc iecerētās "Twitter" iegādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” 2021. gada februārī pievienojas Lextal Legal advokātu biroju grupai, kļūstot par vienu no desmit lielākajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem Baltijas reģionā ar apvienotu Baltijas komandu.

Zvērināts advokāts Egīls Radziņš kopš 1993. gada ir plaši pazīstams tiesvedību eksperts ar ievērojamu pieredzi tiesvedībās gan Latvijas tiesās, gan Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt zvērinātu advokātu birojs “Rasa un Ešenvalds” tika izveidots 2010. gadā, un tas ir nodrošinājis juridisko palīdzību saviem klientiem plašā ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu lokā, sākot ar uzņēmumu dibināšanu līdz to veiksmīgai interešu pārstāvībai Eiropas Savienības Tiesā.

Zvērinātu advokātu birojs “Rasa, Ešenvalds un Radziņš” piedāvā saviem klientiem juridisko palīdzību svarīgākajās komercdarbības un privātās dzīves jomās. Apvienotā biroja komandā ir seši advokāti, kā arī zinošs un atsaucīgs juridiskais un administratīvā atbalsta personāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu veselības aprūpes sistēmas pārslodzes laiku, valdībai ir jāvienojas par jaunu Covid-19 ierobežojumu ieviešanu, turklāt tas jādara pēc iespējas ātrāk, intervijā TV3 pirmdienas rītā uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš gan nenosauca pavisam konkrētus savus priekšlikumus, kā piedāvās valdībai rīkoties, vienlaikus sakot, ka iespējamie risinājumi jau ir zināmi, piemēram, skolu darbs attālināti, brīvlaika pagarinājums, veikalu, kas nav pirmās nepieciešamības, aizvēršana, visa veida iekštelpu pasākumu apturēšana, vakara komandantstunda u.tml., taču konkrētus risinājumus pašlaik nosaukt nevarot, jo vēl ir jautājums, par ko būs iespējams politiski vienoties.

"Mēs esam teikuši, ka vakcinētos centīsimies neierobežot, esam teikuši, ka izglītību centīsimies noturēt klātienē, bet pašlaik mēs esam kraujas malā," atzina D. Pavļuts.

Krīzes vadības padome meklēs risinājumus  

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)...

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas medicīnas sistēma ir katastrofas priekšvakarā, turklāt mediķiem ir sajūta, ka sabiedrība un valdība ir nolēmuši, ka viss Covid-19 krīzes smagums ir jāiznes viņiem.

Pavļuts norādīja, ka pēc pēdējiem valdības ieviestajiem ierobežojumiem sabiedrības uzvedība ir mainījusies minimāli - sabiedriskais transports joprojām ir pilns, cilvēki turpina pulcēties veikalos, maz tiek ievērots aicinājums strādāt attālināti u.tml., tāpēc galvenais uzdevums ir panākt kontaktu skaita samazināšanu. Politiķiem būšot jāizšķiras par metodēm, kuras var īstenot un kuras var izkontrolēt.

Pavļuts pauda neapmierinātību ar stāvokli, ka par ierobežojumiem valdībā nākas runāt tikai Veselības ministrijai, bet pārējās ministrijas vien strādā kā savu nozaru advokāti, meklējot iebildes pret dažādiem ierosinājumiem.

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ premjers Krišjānis Kariņš (JV) 18.oktobrī sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Kariņš norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startē juridisko pakalpojumu jaunuzņēmumu nišā

Anda Asere, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SmartLaws" izstrādā risinājumu, kas palīdzētu nekustamā īpašuma aģentūrām samazināt izmaksas un ātri risinātu juridiskos jautājumus.

"Mēs piedāvājam radikāli samazināt juridiskās izmaksas un ieekonomēt laiku," apgalvo Marta Matisone, "SmartLaws" izpilddirektore.

Platformā apkopoti rīki, kas nepieciešami, lai ērtāk risinātu juridiskus jautājumus – e-parakstu, līgumu formas, dokumentu pārvaldes rīkus. Laika gaitā pakalpojumi papildināti ar tiešsaistes konsultācijām no platformā esošajiem advokātiem.

Viņa uzskata, ka nekustamā īpašuma joma ir gatava šādam risinājumam. Esošie un topošie platformas nekustamo īpašumu nozares partneri esot atzinuši, ka uzņēmēji vienmēr vēlas samazināt izmaksas un panākt produktivitāti.

"Latvijā digitalizācijas ieviešanā vēl ir daudz izaicinājumu, tāpēc ne visi potenciālie klienti novērtē e-paraksta ērtību, drošu vidi līgumu veidošanai un to glabāšanai digitālā formā. Protams, nozares ekspertiem ir grūti uzreiz mainīt visus savus paradumus. Tas ir laika jautājums. Pasaules kontekstā esam vieni no vairākiem līdzīgiem projektiem, kuri mēģina izveidot mērogojamu biznesu juridisko pakalpojumu jomā. Mēs labi apzināmies, ar ko atšķiramies un kāda ir mūsu niša, ar kuras palīdzību ejam tirgū. "SmartLaws" vēl ir jauns un var likties, ka esam tādi paši kā citi, tomēr tā nav. Mēs koncentrējamies uz konkrētu jomu – nekustamo īpašumu nozari, kam atvieglojam juridiskos jautājumus," teic M. Matisone.

Komentāri

Pievienot komentāru