Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Kara cirvju vicināšana

Jezga ap Fairwood Import LLP pilnvarotajām personām, kas savukārt devušas pilnvaras advokātei Jeļenai Alfejevai pārstāvēt uzņēmumu sākās jau 25. septembra sēdē, kad Mārtiņa Krūma aizstāvis, zvērināts advokāts Ivars Krauze nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa rīcībā ir Ekspertu slēdziens par parakstu nesakritību, kā arī ziņas par citām neatbilstībām. Piemēram, pēc Krauzes teiktā, pilnvarotājs, kurš pilnvarojis Alfejevu pilnvarošanas brīdī bija zaudējis šādas tiesības. Īsāk, vērotājam no malas var rasties pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, un I. Krauze lūdza tiesai šīs aizdomas nodot pārbaudei ar krimināltiesiskām metodēm. Proti, prokuratūrai, kur arī tiktu noskaidrots, kas, ko un kad parakstījis, vai paraksti bijuši īsti, vai notikusi parakstu viltošana vai arī kādi citi likumpārkāpumi.

Uz 30. oktobra sēdi J. Alfejeva neieradās, informējot tiesu, ka ir aizņemta akadēmiskā darbā un aizstāvība vienbalsīgi uzturēja I. Krauzes lūgumu, ka parakstu pārbaude un citas šaubas jāuztic prokuratūrai. Advokāts Āris Bočs pauda aizdomas, ka cietušie šajā tiesas zālē var izrādīties apsūdzētie un šo tēzi apstiprināja J. Alfejevai ierodoties uz 4. novembra tiesas sēdi.

J. Alfejeva uz 4. novembra sēdi bija ieradusies ar visai vispārīgiem paskaidrojumiem par pilnvaru, toties bruņojusies ar ziņojumu prokuratūrā par advokātu I. Krauzi, norādot, ka ir lūgusi prokuratūru pārbaudīt vai I. Krauze nav mēģinājis novilcināt tiesu, kā arī vai nav noticis cietušo ietekmēšanas mēģinājums. Tiesas zālē viņa klaji un nepārprotami norādīja, ka cietušais ir saņēmis zvanus un ziņas, kurus varētu tulkot kā draudus, konkrēti neminot, kurš bijis iespējamais ietekmētājs.

Ja fakti patiešām liek domāt, ka cietušos vai lieciniekus mēģina ietekmēt un pierādījumi būtu iesniegti, tiesai būtu pamats noteikt stingrāku drošības līdzekli kādam no apsūdzētajiem. Tas nenotika. Cik noprotams, prasības prokuratūrā patiesais iemesls ir tāda kā rīcība boksa ringā. Ja advokāts I. Krauze prasa prokuratūru, tad advokāte J. Alfejeva viņam to var sagādāt.

Pilnvaru apustuļi

Par savu pilnvaru J. Alfejeva bija pārliecināta un pauda to tiesai. “Tur nevar būt šaubu”, “ir atzinis procesa virzītājs”, “lietā ir dokumenti, kas to apliecina”, utml. J. Alfejeva tiesai norādīja, ka ir sazinājusies ar uzņēmuma pilnvarotajām personām un pilnvaroto pilnvarotajiem. Ļoti ilgas un smagas debates tiesā vilkās par to, ka advokātam, kurš pārstāv citas valsts uzņēmumu tiesā ir jābūt apustulizētai pilnvarai. Apustuļa nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas Dokumentu legalizācijas likums. Apustulis tulkojot nozīmē apliecinājums.

Pilnvaras gadījumā tas nozīmē, ka svešā valstī izdotai pilnvarai ir nepieciešams papildu apliecinājums, kas dod mūsu valsts lietotājiem papildu pārliecību. Šis noteikums ir spēkā no 2018. gada. Informācija par Apustuļa nepieciešamību ārvalstniekiem atrodama, piemēram, Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Savukārt J. Alfejeva norādīja, ka pastāv Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Tiesiskās palīdzības līgums, kas dod iespēju šo Dokumentu legalizācijas likuma punktu par Apustuli nelietot. Advokāte norādīja, ka tiesu prakse Latvijā ir dažāda un aizstāvji, prasot Apustuli, vien paužot savu viedokli. “Tas ir tiesas ziņā,” noslēgumā uzsvēra J. Alfejeva. Samērā detalizētais advokāta Jāņa Rozenberga skaidrojums J. Alfejevai par to kādi dokumenti kā ārvalstu uzņēmuma pārstāvei viņai būtu vajadzīgi, izrādījās “viedoklis”.

Tas jums aizņems mēnesi un izmaksās pāris tūkstošus. To Latvijā dara jebkurš ārvalstu uzņēmums, kurš šeit kaut kontu mēģina atvērt. Esmu šo procesu izgājis vairākkārt,” apgalvoja J. Rozenbergs, netieši norādot uz pēdējos pāris gados pastiprinātajām AML prasībām visās jomās, kas arī pilnvarojuma došanai un legalizācijai Latvijā būtu jāizpilda.

Ar dzelteno krāsu

Visinteresantākā tēze bija par Policijas ekspertīžu centra darbu, kas bija veicis parakstu salīdzināšanu, ko varētu pielīdzināt bulvāra preses paņēmieniem. Proti, tikai ekspertīze, ko pasūtījis procesa virzītājs ir derīga tiesā, bet konkrētā ekspertīze, kas ir veikta par samaksu ir ar zemāku ticamību. Pirmā apgalvojuma daļa ir patiesa, bet par otro, iespējams, Ekspertīžu centrā vēlēsies noklausīties Tiesas audioierakstu, lai saprastu kādas rodas atšķirības taisot ekspertīzi par samaksu. Tāda principā bija prokurores Zanes Pavāres argumentācija par ekspertīzi, ko vēlāk papildināja arī J. Alfejeva ar saviem īpašiem secinājumiem.

Advokāti gan mēģināja protestēt, sakot, ka citādi jau viņi pie ekspertīzes nevar tikt, kā vien samaksājot prasīto cenu, jo nav procesa virzītāji, pie kam lūdz lietu izmeklēt prokuratūrai, kas varētu prasīt izmeklēšanai derīgu ekspertīzes slēdzienu. Ja pēc prokurores teiktā vēl varētu saprast, ka jo mazāka maksa, jo labāka ekspertīze, tad J. Alfejeva gāja tālāk par prokuratūru un tiesā pauda pārliecību, ka “ekspertīze ir nopirkta”, šajā vārdu spēlē slēpjot arī aizdomas par to, ka Ekspertīžu centra speciālisti darbojušies apsūdzēto interesēs.

Turpat sēdošā prokurore Z. Pavāre uz samērā skaidro norādi uz iespējamu likumpārkāpumu, nereaģēja, tāpat kā noraidīja vajadzību tiesai atbalstīt I. Krauzes lūgumu – nosūtīt parakstu neskaidrības uz prokuratūru pārbaudei. Aizstāvība, protams, norādīja, ka prokuroriem vajadzētu ievērot norādes par iespējamiem likumpārkāpumiem, tomēr tas palika bez ievērības. Tajā pašā laikā arī apsūdzēto pusē neiztika bez dzeltenās, precīzi sakot, melnās krāsas. Proti, apsūdzētie Māris Sprūds un Mārtiņš Krūms, norādīja, ka par notāru kurš apstiprinājis pilnvaras uzņēmumam Krievijas Federācijas medijos klīst nelāgas valodas. Viņu saucot par “melno notāru”.

Jāteic, apsūdzētajiem tiesas zālē ir ļauta mazliet lielāka vaļība izteikumos, nekā advokātiem un viņiem nekādi ētikas principi neliedz Krievijas presē lasīto atreferēt kā vērā ņemamu taisnību.

Visam savs laiks

Debašu asāko daļu principā noslēdza apsūdzētais Māris Sprūds, paziņojot, ka pēdējo četru gadu laikā uzņēmuma Fairwood Import LLP bilancē ir bijuši ne vairāk kā 60 tūkstoši britu mārciņu, kas pēc būtības nozīme neskaidrības par viņu 3 miljonus eiro vērto prasību. Proti, naudai bilancē būtu jāparādās, bet tā tur nekad nav uzrādīta.

J. Alfejeva negaidot tiesneša atļauju cēlās kājās un oponēja M. Sprūdam, sakot, ka viņš nesaprotot Lielbritānijas iestāžu informāciju un neprotot to lasīt pareizi, kā arī tas neattiecas uz lietu. Pēdējā sadaļa advokātei ir daļa taisnības, uz lietu tas neattiecās konkrētajā dienā, un šo precīzāk definēja tiesnesis I. Dzenis: “Vēl nav īstais laiks nosūtīt advokāta Krauzes šaubas uz pārbaudi prokuratūrai, jo vēl neesam šeit uzklausījuši visus. Tiesa paturēs iesniegtos materiālus un nepieciešamības gadījumā, ja tāda patiešām parādīsies, nosūtīs uz pārbaudi,” uzsvēra tiesnesis, tā norādot, ka tiesa faktus pārbaudīs vienu pēc otra un rīkosies pēc likuma un taisnības īstajā laikā, kad tas būs pienācis.

Lai fakti būtu, tiesa lūdza J.Alfejevu sagādāt pilnvaru, kas principiāli iznīcinātu jebkādas šaubas un lietu būtu iespējams skatīt pēc būtības.

UZZIŅAI

Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā ir apvienotas vairākas krimināllietas un apsūdzētas 11 personas. Visur galvenais pasūdzētais ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Tāpat apsūdzēti Aigars Lūsis, Ilze Vīksna, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotejs Kellijs un Ilmārs Krūms.

M. Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos piedēvē aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt tieši Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms tiek apsūdzēts par nolaidību, bet finansists Jorens Raitums par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs M. Krūms kā arī G. Slišāns apsūdzēti par izspiešanu grupā. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. O. Ercens bijis M. Sprūda pilnvarotais.

M. Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā, bet atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad viņa brālis – Kristaps Sprūds samaksāja pusmiljonu eiro lielo drošības naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bočs: Var aizdomāties, ka cietušie šajā tiesas zālē ir apsūdzētie!

Jānis Goldbergs, 30.10.2020

Zvērināts advokāts Āris Bočs tiesai norādīja, ka viņam radušās pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. “Ir ticams pieņēmums, ka mantisko kompensāciju varēja pieteikt arī ar mantkārīgu nolūku. Var aizdomāties, ka cietušie šajā tiesas zālē ir apsūdzētie!”.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru