Jaunākais izdevums

Artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni plānots būvēt Iecavas pagastā, un tās ražošanas kapacitāte plānota 50 000 lādiņu gadā, intervijā pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties no 2026.gada un to plānots uzbūvēt Iecavas pagastā, lai gan sarunas ar Bauskas novada pašvaldību vēl esot procesā. Sākotnējā pašvaldības reakcija uz rūpnīcas celšanas plāniem bijusi pozitīva.

Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra. "Iecavas pagastā ir virkne faktoru, kas bija par labu konkrētās vietas izvēlei, bet mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību," uzsvēra ministrs.

Rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās kopā izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas nacionālais finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un izejvielu iegāde šobrīd pasaules tirgos ir ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.

Izejvielu iegādei vienam gadam varētu būt nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro. Viena lādiņa izmaksas būs mazākas nekā cena, par kādu var pārdot saražoto produktu. Tostarp piegādes iespējamas Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Sprūds intervijā uzsvēra, ka vietējiem iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, jo šādai rūpnīcai ir jābūt drošai, un pirms ražošanas palaišanas tiks veikti dažādi izvērtējumi. "Protams, arī tālāk noteikti ir nepieciešams dialogs ar pašvaldību, lai jebkādi jautājumi, jebkādi iespējami pārpratumi tiktu noņemti. Beigu beigās tas ir arī ekonomiskais pienesums pašvaldībai, jo šeit nāk iekšā darbavietas, šeit nāk iekšā ekonomiskā aprite. Līdz ar to es domāju, ka tas ir ieguvums pilnīgi visiem - gan valstij, gan aizsardzības nozarei, gan arī, protams, pašvaldībai," uzsvēra Sprūds.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība pērnā gada nogalē atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, "Valsts aizsardzības korporācija" veidos Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.

Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īsteno "Valsts aizsardzības korporācija", ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ieroču ražošanas grupa "Rheinmetall" ceturtdien paziņoja, ka plāno izveidot vismaz četras ieroču rūpnīcas Ukrainā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Uzņēmums paziņoja, ka rūpnīcas Ukrainā būs paredzētas artilērijas šāviņu, militārās autotehnikas, šaujampulvera un pretaviācijas ieroču ražošanai.

"Ukraina tagad mums ir svarīgs partneris, kur mēs redzam potenciālu apgrozījumu no diviem līdz trim miljardiem eiro gadā," sacīja "Rheinmetall" ģenerāldirektors Armīns Papergers uzņēmuma 2023.gada rezultātu prezentācijā.

Diseldorfā bāzētā grupa ziņoja par rekordlielu apgrozījumu pērn 7,2 miljardu eiro apmērā, un tās mērķis ir palielināt apgrozījumu šogad līdz 10 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sprūds: Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotāji gaida no valsts informāciju, kādā virzienā attīstīt dronu spējas

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija izvērtē iespējamo mīnu ražošanu Latvijā, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijai attīstot munīcijas un sprāgstvielu ražošanas zināšanas un tehnoloģijas, sadarbībā ar partneriem var sākt domāt par nākamajiem soļiem, un patlaban tiek vērtēts, kāda ir iespēja mīnu komplektēšanai vai ražošanai.

"Svarīgi ir veidot starptautisko partnerību. [..] Vēlamies sadarboties arī ar vietējo industriju un vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra ministrs.

Runājot par artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas projektu, Sprūds norādīja, ka projekta realizēšana Latvijā paredzēta trīs gadu laikā. Darbs pie ražotnes projektēšanas un attīstīšanas sāksies jau šogad.

Ministrs patlaban nevēlējās atklāt potenciālās ražotnes atrašanās vietu, jo visa informācija par šo projektu pagaidām vēl nav publiska. Kad visas detaļas ar partneriem būs saskaņotas, Aizsardzības ministrija varēšot atklāt gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrēto vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru