Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" 155 milimetru (mm) artilērijas munīcijas rūpnīcā Lietuvas Radvilišķu rajonā ražošanu plānots sākt 2026.gada vidū, piektdien paziņoja uzņēmums.

"Rūpnīca sāks darbu 2026.gada vidū, un, kad tā būs pabeigta, tā varēs ražot desmitiem tūkstošu 155 mm artilērijas lādiņu gadā," piektdien paziņoja "Rheinmetall".

Lietuvas valdības un "Rheinmetall" pārstāvji piektdien Viļņā parakstīja nomas līgumu par zemes gabalu topošajai rūpnīcai Radvilišķu rajonā un līgumu par 155 mm munīcijas iegādi.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite teica, ka tas būs Lietuvas un "Rheinmetall" kopprojekts.

"Tā kā mums vēl jāpabeidz daži procesi, kas ir konfidenciāli, mēs par to paziņosim nedaudz vēlāk, bet pavisam drīz mēs atklāsim, kāds tieši būs kopuzņēmums. Bet būtībā tas būs kopīgs projekts, kurā piedalīsies Lietuva un "Rheinmetall"," pēc līgumu parakstīšanas sacīja Armonaite.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Latvijā simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā, pastāstīja Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Kopš septembra beigām korporācija ļoti aktīvi strādājot pie šī projekta sagatavošanas ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijām, uzņēmumu "Rheinmetall" un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Turpinām darbu ar pašu "Rheinmetall" par sadarbības nosacījumiem, modeli, kad uzbūvēsim, par cik mēs uzbūvēsim," norādīja Ķirse.

Ķirse patlaban nekomentēja konkrētu rūpnīcas darbības sākumu laiku, taču pēc aplēsēm tas varētu būt 2028. gads.

Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nekomentēja konkrētas rūpnīcas potenciālās atrašanās vietas, taču atzina, ka tās ir apzinātas un patlaban notiek sarunu process un izvērtēšana.

"Šogad jānoslēdz visi līgumi, lai mēs skaidri realizētu plānu. Tad arī sākam būvniecību. Tas šobrīd gan ir atkarīgs arī no procesa, kā vienosimies ar "Rheinmetall"," uzsvēra ministrs.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Inženierijas risinājumu uzņēmums "TEC Industry" pabeidzis Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektēšanas sākotnējo posmu, vēsta lietišķo ziņu laikraksts "Verslo žinios".

"Esam pabeiguši pirmo projektēšanas posmu, ir pabeigta ģenerāluzņēmēja atlasei nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Īpašu uzmanību pievērsām sprādzienu kontroles risinājumiem. Šim projektam esam izveidojuši atsevišķu projektētāju komandu, kas kopš līguma parakstīšanas jūnijā ir konsekventi strādājusi un turpinās darbu," laikrakstam teica uzņēmuma vadītājs Vaids Laukaitis.

Paredzams, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss par būvuzņēmēja darbu un sāksies būvdarbi.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" šoruden plāno sākt rūpnīcas būvniecību Radvilišķu rajona Baisogalā. Rūpnīcā strādās 150 darbinieku, kas gadā saražos desmitiem tūkstošu artilērijas šāviņu.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Sarunas esot daļa no plašākiem Baltijas valstu reģionālajiem centieniem stiprināt aizsardzību, reaģējot uz pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses.

Lai gan sarunas vēl ir tikai sākotnējā stadijā un to iznākums nav zināms, "Rheinmetall" pārstāvis sakariem ar presi atzina, ka sarunas ir notikušas, bet atteicās atklāt konkrētus aspektus, atsaucoties uz to, ka sarunas ir sākuma fāzē.

Ja darījums īstenosies, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu.

Kā tiek ziņots, Latvijai ir kontakti arī ar Itālijas uzņēmumu "Leonardo" - vēl vienu lielu Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu. "Leonardo" šajā saistībā nekādus komentārus nav sniedzis.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī.

Īpašie nosacījumi tiks attiecināti uz aizsardzības rūpniecības projektiem, kas ļaus tiem sākt darbību agrāk, jo investori ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un būvatļaujas saņemšanu varēs nokārtot pirms būvniecības pabeigšanas, nevis pirms tās sākuma.

Par grozījumiem balsoja 118 Seima deputāti, četri bija pret un viens atturējās. Seims, kurā ir 141 deputāts, pieņēma arī grozījumus vairākos citos saistītajos likumos.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite uzsvēra, ka Lietuvas investoriem tiks piemēroti tādi paši nosacījumi kā Rietumu kompānijām, piebilstot, ka tiem bieži vien svarīgāki par finansiālo atbalstu ir ātri valsts lēmumi.

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Lietuvas valdība atbalstījusi grozījumus Investīciju un būvniecības likumā, kas ļaus lielajiem ieroču un munīcijas ražotājiem ar atvieglotiem noteikumiem sākt ražotņu būvniecību Lietuvā.

Kad grozījumi stāsies spēkā, lielu aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību varēs sākt bez būvatļaujas, bet tā būs jāsaņem pirms būvniecības pabeigšanas.

Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādātie grozījumi tiks iesniegti parlamentā, lūdzot likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Plānots, ka aizsardzības vajadzībām paredzētos projektos teritorijās ārpus urbanizētām vietām būs atļauts būvēt bez teritorijas plānošanas procedūras pašvaldībā. Šādā gadījumā uzņēmumam nebūs pienākuma informēt sabiedrību par projektēšanu vai būvdarbu uzsākšanu.

Ministrijas vērtējumā, tiesību aktu grozījumi ir nepieciešami mainīgā ģeopolitiskās situācijas dēļ, jo radījusies steidzama nepieciešamība attīstīt ar aizsardzību saistīto rūpniecību Lietuvā.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā vakara videouzrunā paziņoja, ka vēlas Ukrainas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu ar Rietumu investīciju palīdzību.

Zelenskis sacīja, ka viņš lūdz starptautiskos partnerus, kuriem nav savu ražošana jaudu, ieguldīt līdzekļus Ukrainas aizsardzības nozarē, lai kopīgi ražotu ieročus un stiprinātu fronti karā pret Krieviju.

Lūgums izteikts saistībā ar Ukrainas lielo atkarību no Rietumu ieroču piegādēm un Kijivas ilgo gaidīšanu uz jaunu ASV palīdzību, kas aizkavējās politiska strīda dēļ ASV Kongresā.

Zelenskis sacīja, ka ASV ieroču piegāžu aizkavēšanās par sešiem mēnešiem ir izraisījusi lielas problēmas frontē un Kijiva cer tās apspriest Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē piektdien.

Tagad, kad ir pieņemti politiskie lēmumi, nākamais solis ir radīt skaidrību par attiecīgajiem ieročiem un loģistiku, sacīja Zelenskis.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

"Mēs piemērosim sekundāros tarifus. Ja 50 dienu laikā mums nebūs vienošanās, tas ir ļoti vienkārši. Un tie būs 100 procentu apmērā, un tā tas ir," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Tramps nesniedza konkrētu informāciju par to, kā šie tarifi tiks ieviesti.

"Es izmantoju tirdzniecību daudzām lietām," viņš piebilda. "Bet tā ir lieliska, lai izšķirtu karus."

Savukārt Rite pavēstīja, NATO un ASV vienošanās ietvaros Ukraina saņems "milzīgu daudzumu" ieroču.

"Tas nozīmēs, ka Ukraina iegūs patiešām milzīgu daudzumu militārā aprīkojuma - gan pretgaisa aizsardzībai, gan raķetes, gan munīciju," viņš sacīja.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Lietuva un Ukraina plāno kopīgi ražot ieročus, un Lietuvas uzņēmumi jau ir gatavi iesaistīties, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru [Denisu] Šmihaļu mēs plānojam parakstīt nodomu protokolu par Ukrainas bruņojuma ražošanu Lietuvā. Ir vairāki Ukrainā ražotu ieroču veidi, kurus mēs varētu ražot un tehnoloģiski attīstīt Lietuvā. Ražošanas apjoms būtu atkarīgs ne tikai no Lietuvas, bet arī no Ukrainas vajadzībām," teica Šakaliene.

"Plānotā ražošanas formula ir 1+1, proti, gan Lietuvas, gan Ukrainas vajadzībām. Pašlaik ar Ukrainas Aizsardzības ministriju saskaņojam ražošanas lokalizāciju un tehnoloģiju nodošanu," ministre paskaidroja.

Šakaliene piebilda, ka Lietuvā ražotais aizsardzības aprīkojums Ukrainā tiek augstu novērtēts.

Kā teica Šakaliene, Lietuvā jau ir uzņēmumi, kas ir gatavi ražot ieročus kopā ar Ukrainas pusi, taču nepieciešams "vienoties par kopīgiem punktiem" attiecībā uz saražoto ieroču licencēšanu un eksportu.