Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Slavenais teiciens “Diversifikācija ir aizsardzība pret neziņu” pieder ne mazāk slavenajam investoram Vorenam Bafetam, kurš ir vairākkārt runājis par ieguvumiem no plaša investīciju sadalījuma. Tomēr Omahas orākula domu pārfrāzētu nedaudz citādāk: izglītība, izpēte un rūpīga analīze pasargā mūs no neziņas, ļaujot pieņemt labus ieguldījumu lēmumus.

Savukārt diversifikācija kalpo kā būtiska aizsardzība pret neparedzamiem notikumiem, ko pat visrūpīgākie aprēķini nespēj paredzēt.

Nozares līderi pastāvīgi mainās: vakardienas tirgus favorīti bieži kļūst par “autsaideriem”. Vēsturē ir daudz šādu piemēru. Piemēram, “Nifty Fifty” – stabilu un strauji augošu uzņēmumu akcijas, kas 60.–70. gados tika uzskatītas par īpaši uzticamām jeb tā saucamajiem “Blue-Chip” uzņēmumiem, 2000. gada “dot-com” tirgus zvaigznes, vai arī finanšu giganti un nekustamā īpašuma sektora līderi pirms 2008. gada krīzes.

Ir arī nesenāki, ne mazāk spilgti šādu kāpumu un kritumu piemēri. Starp tiem ir Intel (INTC) nesenais stāsts. Izpilddirektors Pets Gelsingers 2021. gadā atgriezās amatā ar ambiciozu plānu pārveidot kompāniju par lielāko līgumražošanas mikroshēmu rūpnīcu. Uzņēmumam tika piešķirtas subsīdijas 7,9 miljardu dolāru apmērā no valsts, taču tas saskārās ar tehniskām grūtībām un konfliktiem ar galvenajiem partneriem, jo īpaši ar TSMC. Izrādījās, ka viens no nozares līderiem vairs nespēj konkurēt ar NVIDIA AI mikroshēmu jomā. Rezultātā Intel ieņēmumi samazinājās par aptuveni 33% salīdzinājumā ar 2021. gadu, un pirmo reizi kopš 1986. gada tika reģistrēti gada tīrie zaudējumi. Korporācijai nācās atlaist aptuveni 15 000 darbinieku, un akciju cena saruka vairāk nekā par 60%. 2024. gada beigās Gelsingers, zaudējis investoru uzticību, atkāpās direktoru padomes spiediena rezultātā.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Eiropas Savienība (ES) plāno mīkstināt savu piegādes ķēžu likumu, kura mērķis ir cilvēktiesību aizsardzība, pirms tas stāsies spēkā.

ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji otrdien sarunās Briselē vienojās, ka šos noteikumus vajadzētu attiecināt tikai uz ierobežotu skaitu lielo kompāniju.

Eiroparlamentam un ES valstīm vajag apstiprināt šīs izmaiņas, bet šī apstiprināšana parasti ir tikai formalitāte.

Saskaņā ar pārskatīto plānu šie noteikumi attieksies tikai uz lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir vairāk nekā 5000 darbinieku un gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Sākotnējais priekšlikums attiecās uz uzņēmumiem ar vismaz 1000 darbiniekiem un vismaz 450 miljonus eiro lieliem gada ieņēmumiem.

Turklāt uzņēmumiem, kas pārkāpj šos noteikumus, vairs nedraudēs civiltiesiskā atbildība ES līmenī. Kompānijām, kas tos neievēro, draudēs naudassodi līdz 3% no to globālā neto apgrozījuma.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

PPA JAUNĀ VIENOTĪBA un partijas VIENOTĪBA valdes sēdē 10.martā lemts atbalstīt nevalstisko organizāciju izsūtīto aicinājumu būt vienotiem drošības stiprināšanā.

JV un V valdes sēdē tika pausta solidaritāte vairāk nekā simts NVO aicinājumam, vienojoties, ka jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību civilās aizsardzības jautājumos, kā arī jāizstrādā precīzi vēstījumi, lai sabiedrība būtu pilnvērtīgi informēta.

"Drošība nav tikai militārs vai politisks jautājums – tā balstās arī uz stipru un saliedētu sabiedrību. Aicinu ministrus, pašvaldību vadītājus un atbildīgās iestādes pastiprināti skaidrot lēmumus un darbības, kas jau veiktas. Nevalstisko organizāciju iesaiste ir būtiska valdības ikdienas darbā," uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Aktīvi strādāju ar drošības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, pagājušās nedēļas ārkārtas Eiropadomē bija būtiski panākt vienošanos par plašu pasākumu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, veikt nozīmīgas investīcijas aizsardzībā, kas arī izdevās. Mērķtiecīgi strādājam ar atbildīgajām iestādēm pie valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes. Vienlaikus spēcīgs drošības garants ir mūsu dalība NATO un ES. Drošība ir mūsu prioritāte, un esam gatavi dažādiem scenārijiem."

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.