2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Kosmētiskā kopšana ir kā uzticama investīcija, kas sniedz redzamu rezultātu. Dārga kopšanas sistēma – tieši tā garantē, ka katra līdzekļa cena atspoguļo rūpīgu darbu. Tajā pašā laikā labākā kosmētika pēc ādas tipa ne vienmēr ir jābūt dārga, bet tai obligāti jābūt augstas kvalitātes. Aiz tās stāv gadiem ilgi dziļi zinātniski pētījumi, eksperimenti un dārgākās, ideālā gadījumā – organiskas, dabiskas un “zaļas” augsto tehnoloģiju sastāvdaļas.

Ja pievērš uzmanību interneta veikalam makeup.lv, kas piedāvā luksusa segmenta produktus, var būt pārliecināts, ka rezultāts noteikti attaisnos ieguldītos līdzekļus. Pasūtot no MAKEUP mājaslapas, katrs klients var būt drošs par produktu kvalitāti, jo visas piedāvātās zīmolu līnijas tiešsaistes katalogā ir sasniegušas pilnīgi jaunu līmeni ādas kopšanas līdzekļu jomā. Tām pievienoti arī plašas formāta attēli un skaidri apraksti.

Kāds grims un kādam ādas tipam tas piemērots?

Parasti āda atšķiras ne tikai pēc tekstūras, bet arī pēc toņa. Tāpēc ir tik sarežģīti izvēlēties piemērotu grimu dažādiem ādas tipiem. Šeit ir svarīgākās lietas, ko par to noteikti jāzina:

2025.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,4% un importa vērtība - par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,59 miljardu eiro apmērā, bet importēja preces par 1,89 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2024.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7% līdz 45,7%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,73 miljardus eiro - par 1 066,6 milj. eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,28 miljardus eiro (pieaugums par 362,5 milj. eiro jeb 4,6%), bet importa - 9,45 miljardus eiro (pieaugums par 704,1 milj. eiro jeb 8,1%).

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Slavenais teiciens “Diversifikācija ir aizsardzība pret neziņu” pieder ne mazāk slavenajam investoram Vorenam Bafetam, kurš ir vairākkārt runājis par ieguvumiem no plaša investīciju sadalījuma. Tomēr Omahas orākula domu pārfrāzētu nedaudz citādāk: izglītība, izpēte un rūpīga analīze pasargā mūs no neziņas, ļaujot pieņemt labus ieguldījumu lēmumus.

Savukārt diversifikācija kalpo kā būtiska aizsardzība pret neparedzamiem notikumiem, ko pat visrūpīgākie aprēķini nespēj paredzēt.

Nozares līderi pastāvīgi mainās: vakardienas tirgus favorīti bieži kļūst par “autsaideriem”. Vēsturē ir daudz šādu piemēru. Piemēram, “Nifty Fifty” – stabilu un strauji augošu uzņēmumu akcijas, kas 60.–70. gados tika uzskatītas par īpaši uzticamām jeb tā saucamajiem “Blue-Chip” uzņēmumiem, 2000. gada “dot-com” tirgus zvaigznes, vai arī finanšu giganti un nekustamā īpašuma sektora līderi pirms 2008. gada krīzes.

Ir arī nesenāki, ne mazāk spilgti šādu kāpumu un kritumu piemēri. Starp tiem ir Intel (INTC) nesenais stāsts. Izpilddirektors Pets Gelsingers 2021. gadā atgriezās amatā ar ambiciozu plānu pārveidot kompāniju par lielāko līgumražošanas mikroshēmu rūpnīcu. Uzņēmumam tika piešķirtas subsīdijas 7,9 miljardu dolāru apmērā no valsts, taču tas saskārās ar tehniskām grūtībām un konfliktiem ar galvenajiem partneriem, jo īpaši ar TSMC. Izrādījās, ka viens no nozares līderiem vairs nespēj konkurēt ar NVIDIA AI mikroshēmu jomā. Rezultātā Intel ieņēmumi samazinājās par aptuveni 33% salīdzinājumā ar 2021. gadu, un pirmo reizi kopš 1986. gada tika reģistrēti gada tīrie zaudējumi. Korporācijai nācās atlaist aptuveni 15 000 darbinieku, un akciju cena saruka vairāk nekā par 60%. 2024. gada beigās Gelsingers, zaudējis investoru uzticību, atkāpās direktoru padomes spiediena rezultātā.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" finālam žūrija izvirzījusi 41 objektu, tostarp 39 būves no visas Latvijas un divus Latvijas būvkomersantu būvētos objektus ārzemēs, informē Latvijas Būvinženieru savienībā.

Skates fināls notiks 14.augustā Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un tiešsaistē. Laureātus paziņos un apbalvos 10.septembrī.

Skates otrajā kārtā būves ieguva 70% no kopējā vērtējuma, un tās, kas saņēmušas augstāko punktu skaitu, izvirzītas finālam. Būvju pārstāvji finālā vēlreiz prezentēs būvi žūrijai un pamatos, kādēļ, viņuprāt, tā pelnījusi gada labākās būves titulu. Finālā būves iegūs 30% no kopējā vērtējuma, kas tiks apkopots ar otrajā kārtā iegūto punktu skaitu.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs atzīmē, ka skates mērķis ir izcelt un popularizēt labākās būves un Latvijas būvnieku labās prakses piemērus.

Arī šogad visas skatei "Gada labākā būve Latvijā 2024" pieteiktās būves būs apskatāmas skates gadagrāmatā.

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš minēja, ka viesnīcu skaits Latvijā, kas pievienojušās prasībai, un tām nodarīto zaudējumu apmērs ir konfidenciāla informācija.

Kalniņš piebilda, ka asociācija ir informatīvais partneris, kas informē biedrus par šādu iespēju, tādēļ katra viesnīca pati pieņem lēmumu, vai pieteikties.

LETA jau ziņoja, ka klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Šāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados.

Klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Tāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Tiesa secināja, ka tādas platformas kā "Booking.com" var darboties bez tamlīdzīgiem noteikumiem. Ceļotāji būtiskas izmaiņas neizjuta. Pēc ES Digitālo tirgu akta stāšanās spēkā 2024.gadā "Booking.om" atteicas no tādām klauzulām Eiropā.

Viesu izmitināšanas sektora asociācijas HOTREC prezidents Aleksandrs Vasiliks norādīja, ka viesnīcnieki ilgstoši ir cietuši no negodīgiem apstākļiem un pārmērīgām izmaksām, tādēļ tagad ir vienoti un pieprasa kompensāciju.

Igaunijas banka "Bigbank" šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 25,8% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja bankā.

"Bigbank" bruto kredītportfelis 2025.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi eiro, un tas bija palielinājies par 102 miljoniem eiro jeb 5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un par 550 miljoniem eiro jeb 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 44 miljoniem eiro jeb 6% līdz 808 miljoniem eiro, mājokļu kredītportfelis par 51 miljonu eiro jeb 8% līdz 664 miljoniem eiro un patēriņa kredītportfelis par 12 miljoniem eiro jeb 1% līdz 840 miljoniem eiro.

Grupas kopējais noguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 159 miljoniem eiro jeb 7% un par 400 miljoniem eiro jeb 19% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 2,55 miljardus eiro. Krājnoguldījumu portfelis ceturksnī pieauga par 124 miljoniem eiro jeb 12%, sasniedzot 1,14 miljardus eiro, bet termiņnoguldījumu portfelis - par 33 miljoniem eiro jeb 2%, sasniedzot 1,4 miljardus eiro.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 20,1 tūkstotis brīvo darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Privātajā sektorā bija 10,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā - 9,4 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,2%, bet privātajā - 1,7%.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 3,8 tūkst. jeb 15,9%. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 2,1 tūkst. jeb 16,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 1,7 tūkst. jeb 15,4%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 891,4 tūkst. aizņemto darbvietu. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, palielinājies par 1,6 tūkst. jeb 0,2%. Privātajā sektorā tas palielinājies par 2,9 tūkst. jeb 0,5%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,3 tūkst. jeb 0,5%.