Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Darba specifikas un valsts normatīvo aktu prasību dēļ vairāk nekā 100 000 darba ņēmēju Latvijā strādā vairākās darbavietās.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada jūnijā vienā darbavietā strādājošo darba ņēmēju skaits bija 716 696, divās darbavietās strādāja 80655, trijās – 14 917 un vairāk nekā trijās – 7716. Interesanti, ka kopš šā gada janvāra būtībā pieaudzis gan to darba ņēmēju skaits, kuri strādā tikai vienā, gan divās, gan arī trīs un vairāk darbavietās. Pēc vairāku aptaujāto domām strādāšana vairākos darbos daudzās situācijās ir spiesta lieta, jo vienā darbavietā nav iespējama pilna slodze, citās normatīvo aktu prasības liedz iespējas vienā vietā strādāt vairāk, un tāpēc loģiska ir otrā darbavieta. Ļoti specifiski tiek vērtēta iespēja strādāt trijās darbavietās — kas vairāk esot ikdiena laukos, kur viena priekšmeta skolotājs, lai nopelnītu sev algu, spiests strādāt vairākās skolās, tāpat šajā un nākamajā kategorijā iekrītot arī tie cilvēki, kuri vienlaikus ir gan vairāku uzņēmumu valdē, gan padomēs.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Pieaugošie valsts izdevumi aizsardzībai var kalpot kā labs tautsaimniecības izaugsmes stimulators.

Ģeopolitiskās situācijas maiņa, globālie satricinājumi un neprognozējamā nākotne ir likuši mainīt prioritātes daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā galveno prioritāti nosakot aizsardzību - drošību. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu. Daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš šajā pasaules daļā vairs nav iespējams, tomēr jau četrus gadus realitāte ir pavisam cita. Vēl vairāk, ar aizsardzību — drošību bieži vien tika saprasta dalība NATO, gluži kā dzīvošanās zem lietussarga lietus laikā. Proti, Eiropā ir atradinājušies aktīvi darboties un domāt par drošības atbilstošu finansēšanu.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Globālais tehnoloģiju inovators “Epson” ir paziņojis par sava jaunā Eiropas Biznesa pakalpojumu centra (EBS) atklāšanu Rīgā, Latvijā. Konkrētu vietu, kur birojs atradīsies, uzņēmums vēl neatklāj.

Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu “Epson” biznesa darbībai visā Eiropā. No 28 pilsētām 18 valstīs par vispiemērotāko tika izvēlēta Rīga, balstoties uz pieciem galvenajiem faktoriem: atrašanās vietu Eiropā, politisko un ekonomisko stabilitāti, nekustamā īpašuma un darbaspēka izmaksām, darba spēka kvalifikāciju un valodu prasmēm.

Biroja izveidē investēti 6 miljoni eiro.

Latvijas atvērtā un uz klientu orientētā pieeja padara to par straujāk augošo reģiona galamērķi starptautiskiem investoriem, ko ievērojami veicina Rīgas pilsēta un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA). Atbalsts tiek nodrošināts arī no citām valsts institūcijām — Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas puses.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" piektdien paziņoja, ka saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprinājumu, lai iegādātos līdz pat 29,9% akciju Vācijas otrajā lielākajā bankā "Commerzbank".

"UniCredit" septembrī pārsteidza finanšu tirgus un Vācijas valdību, paziņojot, ka tā palielinājusi sev piederošo "Commerzbank" akciju daļu līdz aptuveni 21%, bet decembrī tika publiskota informācija, ka šī akciju daļa pieaugusi līdz aptuveni 28%.

Tāpat izskanējuši pieņēmumi, ka "UniCredit" varētu "Commerzbank" pārņemt pilnībā.

"UniCredit" piektdien pavēstīja, ka gaida iespēju, lai sāktu konstruktīvu dialogu ar jauno Vācijas valdību pēc tās izveides saistībā ar "Commerzbank" akciju iegādi.

"Commerzbank" februārī paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno likvidēt aptuveni 3900 darbavietas jeb 10% no kopējā darbavietu skaita.

Tikmēr bankas peļņas pērn pieauga par 20% līdz aptuveni 2,7 miljardiem eiro, kas ir rekordaugsts līmenis. "Commerzbank" plāno peļņu līdz 2028.gadam palielināt līdz 4,2 miljardiem eiro.

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, Igaunija atjauno atbalsta programmu pasažieru prāmju kompānijām, paziņoja Igaunijas Klimata ministrija.

Kā informēja ministrija, sākotnēji programma būs spēkā līdz šā gada beigām un tai piešķirti divi miljoni eiro.

Pasažieru prāmju atbalsta programma tika izveidota 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā, kad robežu slēgšanas dēļ tika apturēta regulārā prāmju satiksme. Pēdējie šīs programmas maksājumi tika veikti 2023.gada trešajā ceturksnī.

"Lai gan pandēmija ir beigusies, kompāniju darbības apmērs pagaidām nav pilnībā atguvies un sektoru joprojām ietekmē neskaidrība saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā," teica Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

"Pasažieru pārvadājumi Igaunijai ir stratēģiski svarīga nozare, tāpēc ir jānodrošina tās darbība arī sarežģītos ekonomiskos apstākļos," piebilda Leiss. "Pasažieru jūras pārvadājumu uzņēmumi nodrošina darbavietas tūkstošiem cilvēku, ir nozīmīga tūrisma nozares daļa un nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos starp Igauniju un kaimiņvalstīm," ministrs paskaidroja.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" reģistrējis meitasuzņēmumu SIA "Lido māja", liecina informācija "Firmas.lv".

"Lido māja" reģistrēta otrdien, 3. februārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Lido".

Par "Lido mājas" valdes priekšsēdētāju iecelta "Lido" vadītāja Rita Auziņa, bet par valdes locekļiem - Renārs Gulbis, Rasmuss Pētersons un Solvita Treilande.

Auziņa skaidroja, ka meitasuzņēmums ir izveidots saistībā ar topošās "Lido mājas" attīstību - jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas izveidi Rīgā.

Ņemot vērā "Lido" plānus kāpināt ražošanas jaudu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ražošanas cehs tiek nodalīts atsevišķā meitasuzņēmumā. Šī uzņēmuma pārziņā būs centralizētā ražošana, kas apgādās ar produkciju visus "Lido" uzņēmumus un būs neatņemama "Lido" grupas sastāvdaļa, viņa skaidroja.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" sākusi jaunas ēstuves būvniecību Satekles ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Plānots, ka jaunā ēdināšanas vieta tiks atvērta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Jaunā ēstuve būs izvietota trijos stāvos ar kopējo platību 191,6 kvadrātmetri. Pirmajā un otrajā stāvā atradīsies ēstuves telpas, bet trešajā stāvā - tehniskās telpas. Kopumā restorāna iekštelpās būs sēdvietas 22 klientiem.

Jaunajā ēstuvē būs arī pašapkalpošanās kases, kā arī tiks radītas 20 jaunas darbavietas.

"Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela norāda, ka šī būs pirmā uzņēmuma ēstuve ar "drive in" jeb auto kasi tik tuvu pilsētas centram.

Precīzu investīciju summu ēdināšanas vietas izveidē "Hesburger" atklās pēc tās atvēršanas.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Bulgārija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eirozonai, paverot ceļu tās kļūšanai par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas zonas 21.dalībvalsti no nākamā gada 1.janvāra.

EK ziņojumā teikts, ka pēc inflācijas samazināšanas Bulgārija atbilst visiem kritērijiem ES vienotās valūtas ieviešanai.

"Eiro ir taustāms Eiropas spēka un vienotības simbols," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Pateicoties eiro, Bulgārijas ekonomika kļūs spēcīgāka, jo palielināsies tirdzniecība ar eirozonas partnervalstīm, tiešās ārvalstu investīcijas, piekļuve finansējumam, kvalitatīvas darbavietas un reālie ienākumi."

Bulgārija pievienojās ES 2007.gadā, un iepriekš bija plānojusi ieviest eiro 2024.gadā, taču pievienošanos eirozonai aizkavēja salīdzinoši augstā inflācija, kas tobrīd veidoja 9,5%.

EK nesen prognozēja, ka inflācija Bulgārijā šogad veidos 3,6%, bet nākamgad tā samazināsies līdz 1,8%.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.