Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, Igaunija atjauno atbalsta programmu pasažieru prāmju kompānijām, paziņoja Igaunijas Klimata ministrija.

Kā informēja ministrija, sākotnēji programma būs spēkā līdz šā gada beigām un tai piešķirti divi miljoni eiro.

Pasažieru prāmju atbalsta programma tika izveidota 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā, kad robežu slēgšanas dēļ tika apturēta regulārā prāmju satiksme. Pēdējie šīs programmas maksājumi tika veikti 2023.gada trešajā ceturksnī.

"Lai gan pandēmija ir beigusies, kompāniju darbības apmērs pagaidām nav pilnībā atguvies un sektoru joprojām ietekmē neskaidrība saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā," teica Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

"Pasažieru pārvadājumi Igaunijai ir stratēģiski svarīga nozare, tāpēc ir jānodrošina tās darbība arī sarežģītos ekonomiskos apstākļos," piebilda Leiss. "Pasažieru jūras pārvadājumu uzņēmumi nodrošina darbavietas tūkstošiem cilvēku, ir nozīmīga tūrisma nozares daļa un nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos starp Igauniju un kaimiņvalstīm," ministrs paskaidroja.

Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" piektdien paziņoja, ka saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprinājumu, lai iegādātos līdz pat 29,9% akciju Vācijas otrajā lielākajā bankā "Commerzbank".

"UniCredit" septembrī pārsteidza finanšu tirgus un Vācijas valdību, paziņojot, ka tā palielinājusi sev piederošo "Commerzbank" akciju daļu līdz aptuveni 21%, bet decembrī tika publiskota informācija, ka šī akciju daļa pieaugusi līdz aptuveni 28%.

Tāpat izskanējuši pieņēmumi, ka "UniCredit" varētu "Commerzbank" pārņemt pilnībā.

"UniCredit" piektdien pavēstīja, ka gaida iespēju, lai sāktu konstruktīvu dialogu ar jauno Vācijas valdību pēc tās izveides saistībā ar "Commerzbank" akciju iegādi.

"Commerzbank" februārī paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno likvidēt aptuveni 3900 darbavietas jeb 10% no kopējā darbavietu skaita.

Tikmēr bankas peļņas pērn pieauga par 20% līdz aptuveni 2,7 miljardiem eiro, kas ir rekordaugsts līmenis. "Commerzbank" plāno peļņu līdz 2028.gadam palielināt līdz 4,2 miljardiem eiro.

Lielbritānijas valdībai tiecoties samazināt izdevumus un "radikāli reformēt valsti", tūkstošiem civildienesta ierēdņu tiks pārcelti no Londonas uz citām vietām.

Saskaņā ar trešdien paziņotiem plāniem valdība samazinās Londonā strādājošo civildienesta ierēdņu skaitu par 12 tūkstošiem, pārceļot viņu darbavietas uz vairākiem jauniem reģionāliem "kampusiem".

Šo pārmaiņu dēļ tiks slēgtas 11 valdības biroju ēkas Londonā, lai līdz 2032.gadam ietaupītu 94 miljonus britu mārciņu (112 miljonus eiro) gadā.

Valdība "pārceļ lielāku daļu lēmumu pieņemšanas no Vaitholas, pietuvinot to kopienām visā Lielbritānijā", sacīja Lankasteras hercogistes kanclers Pets Makfadens.

Ir gaidāms, ka valdības departamenti iesniegs plānus par personāla pārcelšanu izdevumu pārskatīšanas ietvaros, kuru paredzēts pabeigt līdz 11.jūnijam.

Saskaņā ar šo ieceri tiks izveidoti divi jauni "kampusi". Viens no tiem fokusēsies uz digitālām inovācijām un atradīsies Mančestrā, bet otrs fokusēsies uz enerģētiku un atradīsies Skotijas pilsētā Aberdīnā.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

AS VG Kvadra Pak izziņojusi 10 miljonus eiro vērta paplašināšanas projekta uzsākšanu savā rūpnīcā Rīgā, tādējādi pastiprinot savu pozīciju kā nozīmīgākais iepakojuma partneris Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos.

Iniciatīva ietver būvniecības, automatizācijas un ilgtspējības uzlabojumus, kuru mērķis ir palielināt ražošanas jaudu un atbalstīt reģionālo izaugsmi ilgtermiņā.AS VG Kvadra Pak, Van Genechten Packaging Group uzņēmums, norāda, ka paplašināšanās ievērojami palielinās tā darbības spējas un radīs jaunas darbavietas un iespējas, jo pieprasījums pēc ilgtspējīga kartona iepakojuma turpina pieaugt visā reģionā.

„Lai attīstītu augstākās klases iepakojuma biznesu Eiropā, mēs nostiprinām savu pozīciju tirgū ar šo ieguldījumu, tādējādi sniedzot papildu ieguvumus mūsu klientiem Austrumeiropā un Rietumeiropā,” teica Frank Ohle, Van Genechten Packaging Group izpilddirektors. „Ar šo paplašināšanos mēs pilnveidojam savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un turpinām attīstīt mūsu spēcīgo augstākās klases iepakojuma risinājumu tīklu Austrumeiropā, kurā ietilpst arī divas DOT2DOT filiāles Gdaņskā un Varšavā.”

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Tostarp paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai.

Tāpat paredzēts precizēt atsevišķus nosacījumus, piemēram, projektam būs jāatbilst konkrētai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībai un tam būs jāsaņem AM vai Ministru kabineta apstiprinājums. Tāpat projektam būs jābūt nacionāli nozīmīgam, par kritērijiem nosakot, piemēram, noteiktu minimālo investīciju apmēru un jaunu darbavietu skaitu.

Papildus tam, EM pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi. "Zaļais koridors" ļauj uzņēmumiem daudz īsākā laikā saņemt nepieciešamo dokumentāciju plānoto aktivitāšu īstenošanai. Stratēģijā teikts, ka šis mehānisms racionalizēs regulatīvos un administratīvos procesus, paātrinot inovācijas un samazinot laiku, kas nepieciešams produktu izstrādei un ienākšanai tirgū.

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Ieņēmumus no "Liepājas metalurga" zemesgabalu atsavināšanas plānots ieguldīt teritorijas attīstībā, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Lai nodrošinātu jaunā Liepājas Industriālā parka ilgtspējīgu attīstību un veicinātu jaunu investīciju piesaisti, ceturtdien Liepājas dome apstiprināja vienošanos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi.

Vienošanās paredz rīcības plānu bijušās rūpnīcas teritorijas attīstībai, tostarp īpašumu nodošanu atsavināšanai, kā arī ielu infrastruktūras objektu nodošanu pašvaldībai. Vienošanās ietver noteikumus par ieņēmumu izmantošanu no zemesgabalu atsavināšanas, kas primāri izmantojami teritorijas attīstībai.

Attīstības koncepcija paredz aptuveni 159 hektāru lielo teritoriju iekļaut Liepājas pilsētvides telpiskajā struktūrā. Koncepcija risina teritorijas iekšējā ielu un inženierkomunikāciju tīkla izveidi un sasaisti ar esošo pilsētas infrastruktūru, jaunas maģistrālās transporta sistēmas izveidi un optimālu savienojumu ar pilsētas maģistrāliem ielu tīkliem.

Lielbritānijas autobūves kompānija "Jaguar Land Rover" (JLR) ceturtdien paziņoja, ka valstī likvidēs līdz pat 500 darbavietām.

Autoražotājs, kas aprīlī tarifu dēļ uz laiku apturēja automobiļu eksportu uz ASV, norādīja, ka darbavietas tiks likvidētas uzņēmuma pārvaldības nodaļās.

JLR šo lēmumu gan nesaista ar ASV ieviestajiem muitas tarifiem.

Uzņēmuma automobiļu tirdzniecība trīs mēnešos līdz jūnija beigām gada griezumā kopumā samazinājusies par vairāk nekā 15%.

ASV un Lielbritānija gan nesen vienojās samazinat muitas tarifus automobiļu importam no Lielbritānijas no 27,5% līdz 10%, vienlaikus nosakot 100 000 automašīnu limitu gadā.

Vācijas autobūves uzņēmums "Porsche" atteiksies no plāniem masveidā ražot savus akumulatorus, tādējādi raidot jaunu triecienu Eiropas pūliņiem izvērst konkurenci elektrisko automobiļu tirgū.

"Porsche" pirmdien publiskotajā paziņojumā šādu lēmumu skaidroja ar zemo pieprasījumu pēc elektriskajiem automobiļiem un apstākļu izmaiņām Ķīnā un ASV.

Vācijas arodbiedrība "IG Metall" ceturtdien vēstīja, ka aptuveni 200 no "Porsche" akumulatoru ražošanas struktūrvienības "Cellforce Group" 286 darbiniekiem zaudēs darbu.

Uzņēmums pirmdien apstiprināja, ka darbavietas tiks likvidētas, taču neminēja konkrētu skaitu, kā arī norādīja, ka "Cellforce Group" tagad koncentrēsies uz izpēti un izstrādi.

Akumulatori, kas parasti ir visdārgākā elektrisko automobiļu detaļa, ir kļuvuši par galveno sāncensības avotu autoražotājiem un autobūves nozarei kopumā.

Taču Eiropas uzņēmumi saskārušies ar grūtībām nostiprināt savas pozīcijas, ņemot vērā tādus Ķīnas akumulatoru ražošanas milžuz kā CATL, kas rada bažas par Eiropas autobūves nozares ilgtermiņa nākotni.

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Vācijas autobūves nozarē pēdējā gada laikā likvidētas aptuveni 51 500 darbavietas jeb gandrīz 7% no sektora kopējā darbavietu skaita, liecina konsultāciju uzņēmuma "EY" apkopotā informācija.

Vācijas rūpnieciskās ražošanas nozarē kopumā nodarbināto cilvēku skaits uz 30.jūniju gada griezumā sarucis par aptuveni 114 000 jeb 2,1% līdz 5,42 miljoniem.

Kopš 2019.gada rūpniecības nozarē strādājošo skaits samazinājies par aptuveni 245 000 jeb 4,3%.

Šis kritums konstatēts laikā, kad samazinās rūpniecības nozares ienākum, kas otrajā ceturksnī sarukuši par 2,1%. Autobūves nozarē ienākumi šajā periodā samazinājušies par 1,6%, ņemot vērā pieprasījuma kritumu, Ķīnas ražotāju sīvo konkurenci un pāreju uz elektroauto ražošanu.

"EY" skaidro, ka Vācijas rūpniecība tāpat saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, birokrātiju, gausu iekšzemes pieprasījumu un tirdzniecības nesaskaņām ar ASV.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju šobrīd ir kredītsaistībās, kuru reālās izmaksas būtu iespējams samazināt, pārskatot līgumu vai mainot finansētāju, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri.

Sākoties iniciatīvas "Mietenstopp" (Īres iesaldēšana) trīs dienu kampaņai, Vācijā piektdien gaidāmi ielu protesti pret pieaugošajām īres cenām.

Protesta akcijā, kas turpināsies līdz svētdienai, paredzēti mītiņi un diskusijas ar tiem, kurus ietekmē pieaugošās mājokļa izmaksas.

Ar apmēram 180 partnerorganizāciju atbalstu, demonstrācijas plānotas, piemēram, Minhenē, Ķelnē un Brēmenē.

"Nav pieņemami, ka arvien vairāk cilvēku 30,40 un pat vairāk procentu no saviem ienākumiem tērē tikai īrei," norādījis kampaņu atbalstošās Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) valdes loceklis Štefans Kercels.

Vācijas Ekonomikas izpētes institūts (DIW) secinājis, ka kopš 2010.gada pamata īres maksa bez papildu maksājumiem par mājokli pieaugusi par 64%. Pēdējā gada laikā gan iepriekš būvētos, gan jaunajos projektos īres maksa kāpusi par 4%.