Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.
Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.
Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.
«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.
Kolumbija un Roņu 6 ir arī lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāji. «Sācies ceturtais gads, kopš gaidām, ko Trasta komcerbankas maksātnespējas administrators izlems. No viņa tagad atkarīgs – būs rūpnīca vai ne. Tikmēr strādājam lēnām, par attīstību nedomājam,»situāciju iezīmē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks.
Uzņēmuma problēmas sākās pirms pieciem gadiem līdz ar Krievijas embargo ieviešanu – uz turieni uzņēmums iepriekš eksportēja 80% produkcijas. Būtiskais noieta kritums un nepieciešamība veltīt laiku jaunu tirgu atrašanai radīja problēmas laikus veikt kredītmaksājumus AS Trasta komercbanka. Aizdevumi pirms vairākiem gadiem bija ņemti modernizācijas un attīstības projektu īstenošanai, ko galvoja ar Kolumbiju saistītās kompānijas PK Invest un Roņu 6.
Kavēto maksājumu dēļ likvidējamā Trasta komercbanka vērsās tiesā. Prasību Kurzemes rajona tiesa pērn apmierināja, piedzenot vairāk nekā miljonu eiro lielu parādu. Kolumbija tiesas spriedumu nepārsūdzēja, uzskatot, ka bankas maksātnespējas administratora pienākums ir atrast investoru uzņēmuma turpmākai darbībai vai kredītsaistības pārdot citai bankai.
Pērn bankas maksātnespējas administrators norādīja, ka meklē investoru, lai Liepājas zivju pārstādes uzņēmums varētu turpināt strādāt un to būtu iespējams pārdot kā «darboties spējīgu mehānismu». «Apstādināja visas mūsu kredītlīnijas, cenšas pārdot mūsu kredītus,» par pašreizējo situāciju stāsta I. Krupņiks. «Tādos apstākļos strādājam, protams, ne tajos apjomos, kādi bija agrāk.»
Kolumbijas ražošanas apjoma krituma ilustrēšanai uzņēmuma īpašnieks min piemēru – agrāk saražoja 1,5 miljonus konservu bundžiņu, tagad – 400 tūkstošus. Vairāk nekā četrsimt cilvēku vietā strādā 120. Ražošanas apjomu varētuarī palielināt, taču tas neesot iespējams darbaspēka trūkuma dēļ. «Nav, kas stāv pie konveijeriem,» apgalvo I. Krupņiks.
«Darbs pie mums ir grūts, netīrs, pat par labu algu ne katrs vēlas to darīt.» Uzņēmējs rēķina, ka viņa kompānijā papildus būtu vajadzīgi 20–25 cilvēki. «Mums nevajag visus simts procentus viesstrādnieku, bet piecpadsmit līdz divdesmit procentus no darbinieku skaita tajās pozīcijās, kur mūsu cilvēki nevēlas strādāt.»
Visu rakstu lasiet 28. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
