Jaunākais izdevums

Līdz aprīļa beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 85,5 miljonu latu jeb 121,6 miljonu eiro vērtībā, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka Latvijas Bankā 2020.gada četros mēnešos apmainītas latu naudaszīmes 0,4 miljonu latu (0,6 miljonu eiro) vērtībā.

Silakalns arī norādīja, ka līdz 2020.gada aprīļa beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 28 miljonu latu (39,8 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 940 miljonu latu (1,337 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Aprīļa beigās vēl nebija apmainīti 340,8 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 782 tonnas.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 239 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24 miljoni gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 latu banknotes - attiecīgi 1,7 miljoni un 787 tūkstoš banknošu.

Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi. Pret eiro tiks apmainītas arī bojātas lata banknotes un monētas, ja vien tās atbildīs apmaiņas nosacījumiem, piemēram, no banknotes būs saglabājusies vairāk nekā puse, bet monētas nebūs apzināti bojātas - veidojot rotaslietas utml.

Latvija 2014.gada 1.janvārī iestājās eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.04.2020

1932,1 m2 zemes un administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 21

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, tad pērn virsotne ir bijusi tikai nepilnu 24,5 miljonu eiro apmērā.

Ieskats TOP 3 darījumos:

Par rekordaugstu summu pērn 25. septembrī SIA "Valdemāra centrs" pārdeva 1932,1 kvadrātmetru zemes un administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 21. Zemi kompānija ieguva 1998. gadā kā Rīgas domes mantisko ieguldījumu par summu 636 610 lati (905 814 eiro).

Pērnā gada 3. decembrī SIA "KBB Real Estate" bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka 895 kvadrātmetrus zemes ar ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 15. To pārdeva SIA "Key 15", kas to 2012. gadā ieguva īpašumā par 6,22 miljoniem latu (8,85 miljoni eiro). Žurnālā "Dienas Bizness" lasi pašreizējo pārdošanas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru